Grinča stāsts Latvijas Radio: kā jokdaris Fredis nozaga eglīti
Andris Freidenfelds jeb Fredis deviņdesmito gadu sākumu atceras kā laiku, kad Ziemassvētku eglīti iegūt nebija nemaz tik vienkārši. Viņš smejoties saka, ka tajos pēcpadomju gados eglītes bija deficīts un svētku sajūta bieži balstījās lielākā izdomā nekā iespējās. Tieši tāpēc viņš tik spilgti atceras dienu, kad Latvijas Radio foajē parādījās skaista, kupla egle - kādas firmas sarūpēta dāvana.
Tuvojoties vakaram, kad Fredim bija jāstrādā vēlajā maiņā, viņš pamanīja vientuļi stāvošo egli un nodomāja, ka egle varētu dot daudz lielāku prieku mājās nekā tukšā foajē, un bez liekām ceremonijām to vienkārši paņēma un aiznesa. Viņš tagad smejas, ka tas nebija joks, bet pilnīgi apzināts gājiens, turklāt neviens Radio darbinieks tā arī nepamanīja, ka egle ir pazudusi.
Atceroties šo epizodi, Fredis smejas, ka sevi tolaik uztvēris kā daļu no Radio, un tāpēc redzējis pilnīgu loģiku, ka dāvana, kas ieradusies ēkā, var kļūt par dāvanu viņam pašam. Runājot par "attiecībām ar Ziemassvētkiem", Andris atzīst, ka Grinča tēls viņam nav svešs, jo Grinčs esot interesants un savā ziņā arī viņš pats tāds esot.
Arī citiem grupas "Labvēlīgais tips" dalībniekiem ir savi svētku sagaidīšanas stāsti. Normundam Jakušonokam Ziemassvētku eglīte mājās parasti dzīvo īsu mūžu, jo kaķi tajā saskata ideālu rotaļu objektu. Normunda mājās eglīte biežāk atgādina kaujas lauku, jo mājas mīlulis ātri vien sarīko postu.
Savukārt Ģirts Lūsis svētku eglīti rotā ar mantiņām, kas atvestas no dažādiem ceļojumiem, un gadu gaitā izveidojusies tik liela kolekcija, ka tagad vajag lielāku Ziemassvētku eglīti. Katram rotājumam ir savs stāsts, un viņa eglīte kļuvusi par mazu personisku muzeju.
“Labvēlīgā tipa” 25. jubilejas koncerts “Sudrabkāzas”
Grupas “Labvēlīgais tips” 25. jubilejas koncertturnejas “Sudrabkāzas” noslēdzošais koncerts “Arēnā Rīga” 27. oktobrī.
