Valdības "restarta" haoss, Rozenberga atteikums un Elksniņa skandāls - aizvadītā nedēļa politikā
Portāls Jauns.lv atskatās uz šīs nedēļas nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas politikā, kas iezīmējās ar negaidītiem pavērsieniem un pretrunīgiem lēmumiem. Valdības "restarta" process, jaunu ministru virzīšana un politiskās spēles starp koalīcijas partneriem izraisīja plašas diskusijas un radīja neskaidrību par valsts pārvaldes turpmāko attīstību.
Šonedēļ Latvijas politikas ainavu satricināja premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") paziņojums par valdības "restartu", kas izraisīja virkni pārmaiņu un pretrunīgu vērtējumu. Šis lēmums tika pieņemts 21. februārī, aicinot atkāpties trīs ministrus: izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība"), satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") un labklājības ministru Uldi Auguli (Zaļo un Zemnieku savienība). Šiem ministriem šonedēļ bija pēdējā valdības sēde, kurā, ievērojami, nepiedalījās arī pati premjerministre.
Valdības "restarta" kontekstā aktualizējās jautājums par jauno izglītības ministra kandidātu. Sākotnēji tika izziņots, ka "Jaunā Vienotība" šim amatam virzīs Cēsu novada mēru Jāni Rozenbergu, taču vēlāk viņš atsauca savu kandidatūru ģimenes apstākļu dēļ, norādot, ka tas netraucēs viņam kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Šī situācija radīja neskaidrību par tālāko virzību izglītības nozarē.
Savukārt labklājības ministra amatam tika uzrunāts Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Šis lēmums sekoja pēc tam, kad Uldis Augulis tika aicināts atkāpties, izraisot plašu neizpratni nozares organizāciju vidū, kas pieprasīja premjerei Evikai Siliņai sniegt detalizētu skaidrojumu par šāda lēmuma iemesliem.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, pirms atstāšanas amatā, atskatījās uz paveikto un uzsvēra sasniegumus pedagogu algu jautājumā. Pēc atkāpšanās viņa tika ievēlēta par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju.
Valdības "restarta" laikā politiskā gaisotne kļuva saspringta, un vairāki politiskie spēki kritizēja pieņemto lēmumu. "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars to nosauca par "politisko paralīzi" un aicināja uz pilnīgu valdības pārveidi. Savukārt "Progresīvie" piedāvāja iespēju pārdalīt ministrijas starp koalīcijas partneriem, tostarp izteica priekšlikumu nodot Satiksmes ministriju "Jaunās Vienotības" pārziņā, taču pārējie koalīcijas partneri šobrīd nav pieņēmuši šo ideju.
Papildus šiem notikumiem politisko spriedzi vairoja arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas saslimšana, kas uz laiku apturēja koalīcijas sarunas par valdības "restartu". Vienlaikus tika paustas bažas par demogrāfijas jautājumu risināšanu, un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs solīja aktīvi sekot līdzi valdības darbam šajā jomā.
Tikmēr Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš nonāca sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad izvairījās no dalības Ukrainas atbalsta pasākumā, izraisot kritiku par pašvaldības vadības pozīciju attiecībā uz starptautiskajiem notikumiem.
