Latvijas ministri valdības “restarta” gaisotnē stāsta par saviem nākotnes plāniem

Jāteic, ka ne visi ministri sniedza savu redzējumu par iecerētajiem plāniem, bet daļa to vairāk vai mazāk izvērsti sniedza. Iespējams, daļa viņu kolēģu bija šokā par negaidīto trīs ministru (labklājības ministra Ulda Auguļa no Zaļo un zemnieku savienības, izglītības uz zinātnes ministres Andas Čakšas no “Jaunās vienotības” un satiksmes ministra Kaspara Briškena no “Progresīvajiem”) atkāpšanās pieprasījumu, ka viņi tā īsti vairs nespēja formulēt savus uzdevumus valdības pēkšņā “restarta” gaisotnē. Jauns.lv publicē piesūtītās atbildes. No 14 ministriem komentārus Jauns.lv līdz šim snieguši seši – no Labklājības, Veselības, Viedās administrācijas, Ārlietu, Tieslietu un Klimata un enerģētikas ministrijām.

Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrija: mākslīgais intelekts, birokrātija un patvertnes

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas prioritātes Jauns.lv formulēja ministres Ingas Bērziņas (“Jaunā vienotība”) padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe: “Pirmais. Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība, veicinot valsts pārvaldes un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Centra darbības uzsākšana plānota 2025.gada pavasarī. Otrais. Birokrātijas mazināšana teritorijas plānošanas regulējumā un Rīgas kā metropoles attīstība. Trešais. Drošības stiprināšana Austrumu pierobežas infrastruktūras un ekonomiskās izaugsmes attīstībai un patvertņu programmas īstenošana.”

Ārlietu ministre Baiba Braže: ekonomika, drošība un cilvēki

Ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā vienotība”) Jauns.lv sniedza visplašāko komentāru par galvenajiem darbiem ārlietu jomā, to sadalot trīs sadaļās: Ekonomika, Drošība un Cilvēki.

Ekonomika: “Pērn ārlietu dienests, tostarp vēstniecību un goda konsulu tīkls, aktīvi atbalstīja Latvijas eksportējošos uzņēmējus, risinot problēmsituācijas un veidojot biznesa kontaktus. Piemēram, pērn, pateicoties Ārlietu ministrijai, uzņēmums “Origin Robotics” ieguva 4,5 miljonus eiro no Eiropas Aizsardzības fonda. Turpināsim palīdzēt uzņēmējiem, atbalstu eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Latvijas ekonomiskās intereses iekļautas katrā ienākošā un izejošā vizītē. Valsts institūciju, tostarp ārlietu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un citu organizāciju ieguldītais darbs rezultējies lielo investīciju projektu piesaistē un īstenošanā, piemēram, “Fibenol”, “VanOord”, “Golden Fields”, “Syfood”. Kopumā piesaistīti 655,4 miljoni eiro. Pieauguši arī Latvijas uzņēmumu eksporta apjomi ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz attālākiem tirgiem - ASV, Indiju, Japānu, Ēģipti, Korejas Republiku, Austrāliju un Kanādu. Ārlietu dienestam izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu dažādiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, “Origin Robotics”. Pērn martā Eiropas Komisija piešķīra līdzfinansējumu Artilērijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Latvijā, novembrī - 60 miljonus eiro līdzfinansējumu pieciem projektiem, tostarp diviem Latvijas militāro spēju attīstības projektiem - “Patria 6x6” bruņumašīnu un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu “IRIS-T” iepirkumiem.

Latvija izmantos visus pieejamos ES instrumentus un iespējas, lai Latvijas uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos. Nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028.-2034. gadam) Latvijas prioritārie virzieni ir drošība un aizsardzība, kohēzija, kopējā lauksaimniecības politika un finansējums “Rail Baltica”. Prioritārie darbības virzieni – cīņa pret migrācijas instrumentalizāciju hibrīdkara apstākļos, enerģētikas drošības stiprināšana un sagatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2028. gada otrajā pusē.”

Drošība: “Pērn un arī šogad Latvija prioritizēs valsts drošības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai, Krievijas visa veida ierobežošanu un NATO sabiedroto klātbūtnes un spēju stiprināšanu mūsu reģionā. 2024. gadā bijām viena no NATO dalībvalstīm, kuras izdevumi aizsardzībai pārsniedza 3% no iekšzemes kopprodukta. Kopā ar sabiedrotajiem pieņemti lēmumi, lai ieviestu alianses militāro stratēģiju, tai skaitā īstenotu reģionālos aizsardzības plānus. Kanādas vadībā ir būtiski palielināta NATO daudznacionālā brigāde Latvijā – pašlaik to veido ap 4000 karavīru no 14 valstīm.

Pērn sankciju jomā panākts nozīmīgs progress, turpinot Krievijas spēju ierobežošanu. Pērn Latvija sniedza būtisku ieguldījumu gan ES ietvaros, gan sadarbībā ar ASV, Lielbritāniju un citiem partneriem. ES pieņemtajās 14. un 15. sankciju pakotnēs iekļauti Latvijas priekšlikumi – mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju, Krievijas izcelsmes sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas ierobežojumi ES ostās, ierobežojoši pasākumi pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem. Tāpat izdevās ievērojami salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas. Pērn Latvija nacionālā un ES mērogā strādāja pie ES sankciju efektīvas izpildes, ņemot vērā, ka tieši Latvijas atbildīgie dienesti veic nozīmīgu darbu sankciju kontrolē uz ES austrumu robežas – 80% no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka “ēnas flotes” kuģu pakļaušana sankcijām. Latvija turpinās darbu ar trešajām valstīm, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā. Šobrīd prioritāte ir ES Ārlietu padomē apstiprinātā 16. sankciju pakotne.

Latvijas drošības situācija ir cieši saistīta ar ukraiņu tautas cīņu par savu neatkarību, tāpēc arī 2024. gadā Latvija un tās cilvēki turpinās Ukrainai sniegt visaptverošu militāru, politisku, finansiālu un humanitāru atbalstu. Ar Ukrainu esam noslēguši divpusēju vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, cita starpā apņemoties arī turpmākos divus gadus sniegt militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP un 15 miljonus eiro rekonstrukcijai, kā arī uzņemoties arī citas iniciatīvas – darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde un karavīru apmācības. Kā pērn, tā šogad Latvija turpinās iestāties par Krievijas valsts un Centrālās bankas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas rekonstrukcijai. Tāpat turpināsim identificēt valsts drošību apdraudošas nevēlamas personas, liedzot tām ieceļošanu Latvijā un ierobežojot to pārvietošanos Šengenas zonā.

Latvija pērn iesaistījās trešās puses statusā ANO Starptautiskās tiesas (ICJ) lietā “Ukraina pret Krievijas Federāciju”, kā arī stingri atbalstīja Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) darbu saistībā ar Ukrainā izdarīto noziegumu izmeklēšanu. Kopā ar 40 valstīm strādājām pie Pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides. Pie visa minētā notiek intensīvs darbs. 

2025.gadā turpināsim darbu, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās. Piemēram, 2024.gadā Krieviju neievēlēja ANO Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komisijā un ANO Pasaules pārtikas programmas Izpildpadomē. Savukārt, Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībvalstu konferencē Krieviju otro reizi pēc kārtas pārliecinoši neievēlēja organizācijas izpildpadomē. Starptautiskajās organizācijās viena no Latvijas prioritātēm ir atbalsts Ukrainai. Tas ir arī viens no Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē (2026.-2027. gadā) mērķiem. Vēlēšanas paredzētas 2025. gada jūnijā.  ANO Drošības padome ir viena no galvenajām struktūrām ANO sistēmā. Jāmin arī, ka pērn panākta nozīmīga Latvijas uzvara Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Latvija uzvarēja lietā “Djeri un citi pret Latviju", kas saistīta ar 2018.gada izglītības reformas posmu.”

Cilvēki: “Konsulārais dienests turpinās sniegt 24/7 atbalstu Latvijas valstspiederīgajiem visdažādākajās  krīzes situācijās. Piemēram, pērn ministrija organizēja 141 jaunieša un sešu pieaugušo repatriāciju no Spānijas un Francijas. Tāpat Ārlietu ministrijai kopā ar atbildīgajām Latvija iestādēm izdevās mazgadīgo Moniku Bukaini no Krievijas atgriezt Latvijā pie viņas likumīgās pārstāves – mātes. Krievijas agresīvā ārpolitika iezīmēja jaunu konsulārā darba virzienu – Latvijas pilsoņu, tostarp esošo un bijušo amatpersonu, aizsardzību pret Krievijas izsniegtajiem prettiesiskajiem un politiski motivētajiem starptautiskajiem aresta orderiem. 

Ņemot vērā, ka vairāk nekā piektā daļa Latvijas pilsoņu uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ārpus valsts robežām, būtisks ārlietu dienesta darbības virziens arī turpmāk būs sadarbība un atbalsts Latvijas diasporai, tostarp lai uzturētu latviešu valodu un kultūru ārvalstīs. Vēl mērķtiecīgāk veicināsim diasporas politisko, ekonomisko un pilsonisko līdzdalību.”

Tieslietu ministre  Inese Lībiņa-Egnere: bērniem draudzīgs tiesiskums un Liepājas cietums

2025.gadam tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaun;a vienotība”) ir definējusi skaidras un konkrētas prioritātes, veicamos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, informēja ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Leimane:

“Bērniem draudzīga tiesiskuma ieviešana. Tieslietu ministrija sagatavos priekšlikumus izmaiņām, kas ļaus mazināt bērna retraumatizāciju un institucionālo vardarbību, neiesaistot bērnu atkārtotos procesos un procesuālajās darbībās, lai veidotu bērniem draudzīgu tiesisku vidi ģimenes strīdu lietās un laulības šķiršanas lietu risināšanā. Ministrija turpinās darbu, lai mazinātu bērnu un jauniešu pakļaušanu kriminālsodīšanai, tos novirzot uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Tāpat Tieslietu ministrija turpina darbu pie Bērnu un jauniešu drošās mājas pakalpojuma augsta riska pusaudžiem izveides.  Primārais mērķis “Drošajā mājā” ir novērst veselības un dzīvības apdraudējuma risku, attīstīt bērnu sociālās prasmes un iekļaut viņus sabiedrībā pēc iespējas ātrāk. Tālab “Drošās mājas” centrā būs darbs ar jaunieša uzvedības cēloņiem. Tieslietu ministrija līdz “Drošās mājas” darbības uzsākšanai, pārejas posmā no šī gada marta sadarbībā ar nodibinājumu “Allažu ģimeņu un bērnu atbalsta centrs” veidos jaunu atbalsta pakalpojums nelielā grupā – pieciem bērniem.

Birokrātijas mazināšana nekustamā īpašuma un uzņēmumu reģistrācijas procesos. 2025. gadā tiks pabeigta vienotā būves reģistrācijas procesa pilnveide ar mērķi privātpersonām samazināt ar būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu saistīto laiku gadījumos, kad zemes īpašnieks būvē ēku uz savas zemes. Plānota gan informācijas sistēmu pilnveide, gan sistēmas datu apmaiņas risinājumu ieviešana, kas no 2026. gada 1. janvāra nodrošinās vienotā būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa ieviešanu no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Lai uzlabotu investīciju vidi un mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, turpinās procesu pilnveidošana Uzņēmumu reģistrā. Saeimā jau virzīti grozījumi, kas vienkāršos komercķīlas reģistrāciju. Tiks turpināta pakalpojumu pilnveide, pakāpeniski automatizējot reģistrācijas procesa soļus Uzņēmumu reģistrā, rezultātā nākotnē samazinot arī reģistrācijai veltāmo laiku.

Iekšējās drošības un sodu izpildes sistēmas stiprināšana. Tiks uzsākta pāreja uz jaunu sodu izpildes sistēmu, kurā lielāks uzsvars tiks likts uz modernu infrastruktūru un resocializācijas pasākumiem, lai samazinātu atkārtotus noziegumus pēc soda izciešanas un stiprinātu sabiedrības drošību. Lai šo panāktu nepieciešamas izmaiņas gan normatīvajā, gan institucionālajā līmenī. Tiks pabeigta jaunā Liepājas cietuma būvniecība, kas būs modernākais un drošākais cietums Baltijā. Pirmos ieslodzītos plānots uzņemt 2026. gada pavasarī. Lai sagatavotu darbiniekus darbam jaunajā cietumā, janvārī atklāts Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrs, nodrošinot jaunai resocializācijas sistēmai atbilstošu mācību vidi un infrastruktūru.”

Veselības ministrs Hosams Abu Meri: gatavosies ārkārtas situācijām, reorganizēs universitātes slimnīcas

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) ar ministru prezidenti ir pārrunājis un vienojies par svarīgāko paveicamo darbu blokiem 2025. gadam: * Veselības nozares gatavības stiprināšanu ārkārtas situācijām (Latgales reģiona ārstniecības iestāžu, dienestu gatavības detalizēšanas sadarbībā ar iesaistītajām pusēm; kritisko medikamentu apgādes risinājuma ieviešana). * Efektivitāte (elektroniskā pieraksta pie speciālistiem ieviešana (digitālais pieraksts), rindu samazināšanai par apmēram 15%; vienota digitālās veselības pārvaldība un veselības aprūpes konsolidācija – 2025. gadā plānā četrās iestādes; psihiskās veselības ārstniecības iestāžu vienotas ekosistēmas izveide un ieviešana (konsolidācija); veselības finansēšanas efektīvāka modeļa ieviešana – veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likuma un Nacionālā veselības dienesta reorganizācija). * Veselības pakalpojumu pieejamība (zāļu cenu monitorings, zāļu reformas pilnveidošanas un kompensācijas nosacījumu pilnveidošana; ārstniecības/rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošana nepilngadīgajiem ar atkarības problēmām sadarbībā ar Rīgas domi; primārās veselības kartējums, dežūrārstu nodrošinājums un kvalitātes kritēriju ieviešana; skaidras rīcībpolitikas un pasākumi, lai mazinātu priekšlaicīgas nāves riskus, paaugstinātu dzīves ilgumu un kvalitatīvi nodzīvotos gadus; sirds un asinsvadu slimību aprūpes uzlabošanas rīcības plāns; onkoloģijas plāns; Mātes un bērna veselības plāns; Liekā svara un aptaukošanas samazināšanas plāns; Farmaceitu pakalpojumu izstrāde).

Nākamgad Veselības ministrija iecerējusi Klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības modeļa maiņu (likuma pieņemšana un slimnīcu sadarbības tīkla izmaiņas), Farmaceitu pakalpojumu ieviešanu un mazo valstu kopīgu iepirkumu inovatīvajiem medikamentiem risinājuma “testēšana”.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: vajadzīga kodolenerģija

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība) par savām darba prioriātēm nākamgad uzskata: * Enerģētiskās infrastruktūras drošības paaugstināšana Baltijas mērogā. Sadarbībā ar Baltijas un Polijas kolēģiem turpināt darbu pie kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošības paaugstināšanas – sākot no uzraudzības, beidzot ar palielinātu spēju operatīvi veikt remontdarbus elektrības starpsavienojumiem. * Enerģētiskās stratēģijas integrācijas Baltijas līmeni, veidojot vienotu, savstarpēji papildinošu Baltijas enerģētikas telpu. *  Sinhronizācijas projekta noslēgšana, integrējot elektroapgādes sistēmā visus sinhronos kompensatorus un lieljaudas bateriju parkus Rēzeknē un Tumē, kas pildīs balansējošās jaudas funkciju. * Atbalsts energokopienām, veicinot energoefektīvu kopienu veidošanos – ir pieņemts regulējums, plānojam atbalstu to attīstībai. * Birokrātijas mazināšana un efektīvāks darbs vides aizsardzības jomā.”

Nākamgad līdz Saeimas vēlēšanām viņš iecerējis izveidot normatīvo regulējumu, lai Latvijas esošo hidroenerģijas, saules enerģijas un vēja enerģijas portfeli papildinātu ar kodolenerģiju. Tas ir Latvijas energoneatkarības ilgtermiņa projekts, ko realizēt nākamo 15–20 gadu laikā, kontekstā gan ar normatīvo regulējumu, gan ar inženiertehnisko darbu, pilnvērtīgi attīstīt atkritumu pārstrādi, palielinot no atkritumu pārstrādes iegūstamo zaļo dabasgāzi un veicināt tās izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā, kā arī strādāt pie vienošanās par enerģijas starpsavienojumam nākotnē ar kādu no Skandināvijas vai citām ES valstīm. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzskata, ka Latvijas esošo hidroenerģijas, saules enerģijas un vēja enerģijas portfeli jāpapildina ar kodolenerģiju.

Labklājības ministrs Uldis Augulis: jāatbalsta demogrāfijas plāns un pensionāri 

Savukārt Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) pāris stundas pirms pieprasījuma atstāt savu amatu par saviem trim galvenajiem šī gada uzdevumiem pauda: “Pirmais. Demogrāfijas uzlabošanas atbalsta virzienu definēšana. Finansiālā atbalsta pārskatīšana vecākiem tiks piedāvāts kā viens no atbalsta virzieniem. Tas ietver valsts sociālo pabalstu un atlīdzību pārskatīšanu, piemēram, bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam. Tāpat būtiski būs vienoties par virzieniem, kas saistīti ar bērna pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību no bērna gada vecuma, mājokļa pieejamību un veselības aprūpes kvalitāti. Viens no demogrāfijas uzlabošanas virzieniem ietvers arī pasākumus, kas vērsti uz ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalsta pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, nodrošinot vienlīdzīgāku pieeju atbalsta saņemšanā neatkarīgi no ārpusģimenes aprūpes formas, kā arī palielinot materiālā atbalsta adekvātumu ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.

Otrais. Lai palielinātu pensiju adekvātumu, 2025. gadā nepieciešams pieņemt lēmumu par ‘’bāzes pensijas’’ ieviešanu no 2029. gada. “Bāzes pensija” būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Bāzes pensija tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Bāzes pensijas ieviešana uzsākama no 2029. gada, jo jāpabeidz 2024. gadā uzsāktā piemaksu atjaunošana pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2025. gadā tās piešķir cilvēkiem, kas devās pensijā 2015., 2016. un 2017. gadā.

Trešais. Pensiju 2. līmeņa darbības pilnveide, tajā skaitā uzsāktās izmaiņas valsts fondēto pensiju ieguldījumu plānu pārvaldībā. Labklājības ministrija strādā pie grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu valsts fondētās pensijas shēmas dalībniekiem iespējami lielāku pensiju uzkrājumu vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot valsts fondētās pensijas shēmas dalībnieku un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju intereses.”

Savukārt līdz nākamā gada oktobrim Uldis Augulis solīja strādāt * pie pabalstu ģimenēm ar bērniem palielināšanas, lai realizētu 2025.gadā pieņemamā demogrāfijas plāna izpildi; * materiālā atbalsta palielināšanas ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem un * minimālās algas paaugstināšanas.