Tuvojas vēlēšanas. Kas ir kas. Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija

Pašvaldības domes vēlēšanas notiks 2025. gada 7. jūnijā. Rakstu sērijā iepazīstinām ar politiskajiem spēkiem Latvijā.

Apvienotā saraksta valdes līdzpriekšsēdētāji ir Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (LRA līderis) un Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars (LZP līderis). Tam ir savs pārstāvis Eiropas Parlamentā – Reinis Pozņaks, Eiropas Konservatīvo un reformistu jeb ECR grupas deputāts (agrākais sabiedriskais aktīvists Ukrainas atbalstam un, šķiet, joprojām bezpartejisks).

Pīlēns tika pieteikts par AS kandidātu Ministru prezidenta amatam (miljonārs šajā statusā ir joprojām – vismaz "formāli", kā pērnajā decembrī presē izteicās bijušais AS frakcijas deputāts Didzis Šmits.) Viņš – vēlēšanu projekta iniciators un sākotnēji tā neformālais, bet autoritatīvais līderis – skaidroja savu ieceri kā 1997.gadā Liepājas pilsētas domes vēlēšanās gūto panākumu receptes pielietošanu nacionālā mērogā. Tad četru partiju atbalstītais uzņēmējs Uldis Sesks (tagad – 2004.gadā izveidotās LP līderis) kļuva par pašvaldības vadītāju, amatā nostrādājot 21 gadu.

Saeimas vēlēšanās AS ieguva 11,01% balsu un 15 deputātu mandātus – tas bija trešais labākais rezultāts aiz "Jaunās vienotības" (JV, 26 mandāti) un "Zaļo un Zemnieku savienības" (ZZS, 16). Šobrīd tā frakcijā ir 13 deputāti. Igors Rajevs (šķiet, bija tikai Pīlēna biedrībā) 2023.gada septembrī izvēlējās atbalstīt Evikas Siliņas valdību, paliekot IeM parlamentārā sekretāra amatā. Savukārt Šmits, joprojām LZP biedrs, šī gada februāra sākumā nolēma kļūt par ārpusfrakciju deputātu, kas sadarbojas ar AS. Politiskā spēka reitings šī gada janvārī bija 5,3 procenti (6.vieta, SKDS/LTV).

AS veiksmīgi iekļāvās – par spīti Pīlēna un Valsts prezidenta aicinātā valdības veidotāja Krišjāņa Kariņa antipātijām – un darbojās 14.Saeimas pirmajā koalīcijā. Tā pārziņā bija Iekšlietu (Māris Kučinskis, LP), Veselības (bezpartejiskā Līga Meņģelsone no Pīlēna biedrības), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (Māris Sprindžuks, LRA) un Zemkopības (Šmits) ministrijas. Par reprezentablu un ārpolitiski aktīvu Saeimas priekšsēdētāju kļuva Smiltēns.

Pīlēns 2023.gada pavasarī pieteicās kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. AS enerģiski atbalstīja viņa vēlmi, ignorējot koalīcijas partneru brīdinājumus, ka šādas ambīcijas izjauks valdības iekšējo līdzsvaru. Cerot savākt deputātu balsis uzņēmēja ievēlēšanai, tās tika atklāti meklētas pat ārpus "sarkanajām līnijām" – partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" frakcijās.

Šādi manevri kļuva par cēloni (ieganstu?) politiskai krīzei, Kariņa valdības krišanai un AS nokļūšanai opozīcijā. Tas tagad sevi pozicionē kā nesamierināmu JV pretinieku. Savukārt agrākais ienaidnieks ZZS tiek atzīts par iespējamu partneri jaunā varbūtējā koalīcijā. Frakcijas politiķu lielākais panākums ir skandāls par privāto avioreisu izmantošanu bijušā premjera ārzemju braucieniem, kuru dēļ Kariņš tika piespiests pamest politiku.

Patlaban AS politisku nozīmību un varbūtēju perspektīvu lielā mērā nodrošina Nacionālo apvienības uzsvērtie atgādinājumi, ka abas Saeimas frakcijas veido neformālu, bet ciešu bloku un varbūtējās valdības kodolu.  To Eiropas parlamenta deputāti (Pozņaks, Roberts Zīle un  Rihards Kols) darbojas vienā politiskajā grupā.

Pēc Evikas Siliņas valdības izveides – vismaz ārēji – nav pamanāma Pīlēna ietekme AS politikā, pat jebkāda viņa interese par paša iniciēto politisko projektu. Taču, iespējams, biznesa izaicinājumi būvuzņēmējam kļuvuši daudzkārt svarīgāki.