Čakša informē par paveiktajiem darbiem ministres amatā un nākotnes plāniem
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) savā amatā "strādājusi pēc vislabākās sirdsapziņas, apzinoties, cik lēni šajā nozarē var parādīties efekts un tikt sasniegts rezultāts". Atskatoties uz padarīto, kā vienu no sasniegumiem viņa uzsvēra panāktās izmaiņas pedagogu algu jautājumā.
Ja 2022. gadā atalgojums pirmsskolas pedagogiem bija 970 eiro, bet vispārējās izglītības pedagogiem 1080 eiro bruto, tad tagad - 1566 eiro par 40 stundu darba likmi. Otrdien, 25. februārī, Čakša preses konferencē informēja par paveiktajiem darbiem, tostarp par plaši apspriesto finansēšanas modeli "Programma skolā", un plānoto politisko karjeru. Viņa arī atklāja, ka atgriezīsies Saeimā, kur vēlas ieņemt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājas amatu. Čakšai atgriežoties Saeimā, tā saukto "mīksto mandātu" parlamentā zaudēs līdzšinējais komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV). Čakša arī pateicās saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem līdz šim bijis jāstrādā un jāpārrunā svarīgi jautājumi.
Pēc tam, kad premjere Evika Siliņa (JV) preses konferencē piektdien paziņoja par Čakšas atbrīvošanu no izglītības un zinātnes ministres amata, politiķe pauda nostāju, ka nepiekrīt paustajai kritikai un nesaredz iespējas šādi paātrināt reformas izglītības nozarē. "Varu citēt savu kolēģi, kurš man šodien teica - ir sanācis iekustināt dziļākos tauku slāņus, kas līdz šim nevienam izglītības nozarē nav izdevies," izteicās Čakša.
Viņa piekrīt, ka ne vienmēr dialogs ar nozares pārstāvjiem bijis viegls, vienlaikus, pēc viņas sacītā, "vienmēr kopīgi atrasti labi risinājumi" gan jautājumā par pedagogu darba algas grafiku, gan jauno finansēšanas modeli. Čakšas ieskatā, premjeres lēmumā ir "kāda politiskā loģika", kas viņai nav izprotama. "Ja runājam par "restartu", tad, mainot ministru nozarē, kurā tiek realizētas tik būtiskas reformas, manā uztverē tā ir sabremzēšanās," premjeres piedāvājumu vērtēja Čakša.
Tomēr politiķe novērtē premjeres apņemšanos turpināt jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu no 1.septembra. Viņa pati modeļa ieviešanai līdzi sekošot kā "Jaunās vienotības" valdes locekle un Saeimas deputāte, līdz ar to noprotams, ka domstarpības nav tik lielas, lai Čakša pamestu partiju.
Čakša izglītības un zinātnes ministres amatu ieņēma divreiz, tai skaitā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.
Esot ministres amatā, politiķe vairākkārt nonāca domstarpībās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas prasīja Čakšas demisiju un vāca parakstus par neuzticības izteikšanu. Pati Čakša toreiz neplānoja atkāpties no amata, jo nesaskatīja tam pamatu.
2018.gada rudenī Čakšu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēja 13.Saeimā. Ņemot vērā, ka ZZS pēc 13.Saeimas vēlēšanām nonāca opozīcijā, 2019.gada augustā Čakša izstājās no Latvijas Zaļās partijas (LZP), sākotnēji solot turpināt darbu ZZS frakcijā. Taču pāris dienas vēlāk viņa paziņoja par pievienošanos partijai "Vienotība". 2022.gada rudenī viņa no "Jaunās vienotības" saraksta tika ievēlēta 14.Saeimā un izvirzīta izglītības un zinātnes ministres amatam.
2016.gada jūnijā Čakša tika apstiprināta veselības ministres amatā, uz kuru viņu virzīja ZZS pēc tam, kad, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belevičs (ZZS).
