Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonas Svētajā Misē
Ceturtdien, 15. augustā, Aglonā tiek svinēta viena no nozīmīgākajām katoļu svināmdienām, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
FOTO: Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā pulcē tūkstošiem ticīgo
Ceturtdien, 15. augustā, Aglonā tiek svinēta viena no nozīmīgākajām katoļu svināmdienām - Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.
Nozīmīgo dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Svētku galvenajā Svētajā Misē piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un valsts augstākās amatpersonas.
Šajā gadā svētceļotāju grupas ir bijušas lielākās nekā pērn
Svētkus ieradās svinēt vairāk nekā 20 svētceļnieku grupas ar vairāk nekā 1000 dalībniekiem, norāda Aglonas bazilikas informācijas centra 14. augustā reģistrētie dati Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzes sabiedriskajā medijā. Iespējams dalībnieku skaits esot bijis lielāks, jo dažas grupas un svētceļotāji ieradās Aglonas bazilikā vakar vakarā un šodien no rīta. Centrs informēja, ka šajā gadā grupas ir bijušas lielākās nekā pērn, turklāt daudz vairāk bija gados jaunu cilvēku, bērnu, kā arī pavisam mazu bērnu, kuri tika stumti ratiņos.
Vistālāko ceļu uz Aglonu veica Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles grupa, noejot 390 kilometrus. Viena no lielākajām grupām bija Rīgas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus draudzes, Rīgas Katoļu ģimnāzijas un Ogres Svētā Meinarda draudzes apvienotā grupa, kurā bija apmēram 100 dalībnieki, lielākoties jaunieši un bērni. Liela grupa ieradās arī no Madonas, un gandrīz 90 cilvēku sastāvā Aglonā ienāca kustības "Laulāto Tikšanās" organizētā grupa, kurā vairāk nekā puse bija bērni. Viens no jaunākajiem svētceļniekiem bija tikai gadu vecs, bet vecākā svētceļotāja vecums pārsniedza 70 gadus. Savu pirmo svētceļojumu uz Aglonu organizēja Daugavpils Dieva žēlsirdības draudze.
Svinīgo atmosfēru pie Aglonas bazilikas ietvēra "Instagram" lietotāja gunakise.
Kāpēc svētki svinēti Aglonas bazilikā?
1980. gadā pāvests, atzīmējot Aglonas dievnama 200 gadu jubileju, piešķīra Aglonas baznīcai „basilica minoris” – „mazās bazilikas” titulu. Romas katoļu tradīcijā bazilika ir priviliģēta baznīca - goda nosaukums. Parasti tās ir baznīcas, kurās atrodas brīnumdarošas svētbildes, Svēto relikvijas un uz kurām dodas svētceļotāji, lai godinātu un pielūgtu Jēzu Kristu un viņa māti Jaunavu Mariju. 1993. gada 9. septembrī Aglonā kā svētceļnieks ieradās Romas pāvests Jānis Pāvils II un 1995. gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu „Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā."
