Kremļa propagandisti izplata absurdu versiju par Andrijecas pēkšņo atbrīvošanu

Andrijeca tika aizturēta šā gada februārī. Rīgas pilsētas tiesa sievietei 8. februārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, un kopš tā laika tas nebija mainīts.

Kopumā Andrijeca pavadīja apcietinājumā aptuveni deviņus mēnešus.

Advokāte Imma Jansone atturējās izklāstīt tiesas argumentāciju drošības līdzekļa maiņai, taču apliecināja, ka drošības nauda klientei netika noteikta.

Viņa pieļāva, ka izmeklētājs aizstāvamajai pēc iznākšanas no cietuma nozīmēs ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

Propagandisti negrib pieņemt, ka Krievijas Ārlietu ministrija tika "apspēlēta"

Šāda situācijas attīstība devusi vaļu tiem, kuri Andrijecas gaitām cītīgi seko līdzi no Krievijas.

Kremļa propagandistu sociālajos tīklos ātri vien sāka izplatīties aktīvista Alekseja Stefanova "versija" par to, kādēļ tik pēkšņi Andrijecai atcelts drošības līdzeklis-apcietinājums.

Viņš apgalvo, ka Andrijeca esot "iemainīta pret Latvijas politiķi Vjačeslavu Dombrovski".

Kā zināms, Dombrovskim nesen knapi izdevās paglābties no Krievijas varasiestāžu vajāšanas Kirgizstānā.

Lieki piebilst, ka Stefanova versijai nav pilnīgi nekāda pamatojuma un neeksistē arī argumentācija.

Būtībā vienīgais arguments, kuru Stefanovs savā publikācijā min ir - Krievijas Ārlietu ministrija taču "ir baigie malači" un "acīmredzot rīkojušies gudri un tālredzīgi".

Stefanova un citu propagandistu izplatītā "versija" par Andrijecu drīzāk liek domāt, ka šādi tiek veidots vēstījums - "Krievijas Ārlietu ministrija netika apspēlēti Dombrovska gadījumā - viņi panāca savu".

Vienlaikus tiek noliegti apgalvojumi, ka konkrētajā situācijā ar profesionālismu izcēlušies Latvijas diplomāti.

Jau īsi pēc Dombrovska stāsta izklāsta bija manāms, ka tieši no Latvijas uz Krieviju aizbraukušo prokrievisko aktīvistu - kāds Stefanovs ir - kopā valda neapmierinātība ar šādu iznākumu un tika veltīti arī asāki vārdi Kirgizstānas varasiestādēm.

Tā piemēram publicists Vadims Aleksejevs pauda, ka pēc šādas rīcības Kirgizstānas valstspiederīgos Krievijā vajadzētu sodīt "ar attieksmi, kāda Latvijā valda pret krieviem".

Teju visās publikācijās, kurās Krievijas propagandas resursi atspoguļo vēsti par Tatjanu Andrijecu, tiek pieminēta arī šī "versija" par notikušo.

Pret Tatjanu Andrijecu 2022. gada 28. novembrī Valsts drošības dienests (VDD) sāka kriminālprocesu saistībā ar palīdzības sniegšanu Krievijai pret Latviju vērstā darbībā.

Andrijeca tiek nosaukta kā viena no kanāla "Baltijas antifašisti" administratoriem un moderatoriem.

Persona kopš 2022. gada augusta dzīvoja Krievijā, taču kādu laiku pirms aizturēšanas atgriezās Latvijā.

LKS aizstāv Andrijecu, daļēji norobežojoties

Īsi pēc aizturēšanas viens no LKS līderiem, Rīgas domnieks Miroslavs Mitrofanovs, telefonsarunā Jauns.lv apgalvoja, ka partijas valde saistībā ar VDD rīcību pauž sašutumu un protestu.

„Tatjana Andrijeca ir aktīva, apdāvināta jauniete, kura jāintegrē sabiedrībā. Diemžēl valsts dara visu, lai viņa aizbrauktu projām. Uzskatu, ka notikušais ir atriebība par Andrijecas politisko darbību, pirms viņa devās studēt uz Sanktpēterburgu un paziņoja, ka pārtrauc aktīvi darboties LKS,” apgalvoja Mitrofanovs.

Vaicāts, kā viņš komentētu VDD apgalvoto, ka aizturētā persona aktīvi administrējusi Latvijai un Baltijai klaji naidīgu sociālo tīklu grupu, kurā regulāri pausts atbalsts Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, Mitrofanovs atzina, ka izkontrolēt spēj tikai esošos, aktīvos LKS biedrus.

„Mums partijā ir stingri aizliegts veidot vai dalīties ar šāda veida sociālo tīklu grupu saturu. Taču kontrolēt var tikai tos, kuri ir esošie, aktīvie biedri. Nezinu, vai viņa ir saistīta ar tiem „Telegram” kanāliem,” pauda Mitrofanovs.

Šī gada vasarā VDD paziņoja, ka ir mainījis pret Latvijas valsti vērsto noziedzīgo darbību juridisko kvalifikāciju, jo izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecinot, ka noziegumi veikti speciāli šim nolūkam izveidotas noziedzīgas organizācijas ietvaros.

Saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju, noziedzīgo organizāciju 2022. gada novembrī izveidoja vismaz pieci Latvijas valstspiederīgie, savstarpēji vienojoties par sasniedzamajiem mērķiem, kas ietver sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu pret Latvijas valsti.

Noziegumu koordinēšanai organizācija platformā "Telegram" izveidoja kanālu "Baltijas antifašisti" un vairākus ar to saistītus kanālus.

Par šo grupējumu Jauns.lv ir plaši vēstījis jau iepriekš.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild Izdevniecība "Rīgas Viļņi".