Leģendārās bohēmas kafejnīcas iekšpagalmā atrod unikālus arheoloģiskus dārgumus. FOTO

Nama, uz kuru drīzumā pārcelsies Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM), iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā arheoloģiskās izpētes laikā atrastas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem. Gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, Jauns.lv informē valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Unikālie atklājumi

“Šis ir diezgan unikāls atklājums, kas konstatēts senākajā Vecrīgas daļā – netālu no reiz bijušā Rīgas ezera (Rīdziņas upes paplašinājuma). Dziļākajos slāņos mēs redzējām ainu, kas konstatēta arī citviet Vecrīgā, proti, pilsētas pirmajos gadsimtos šī teritorija regulāri applūda, un gadsimta laikā par apmēram vienu metru strauji pieauga grunts līmenis. Vienlaikus uzgājām vairākus interesantus priekšmetus un pilnīgi neskartas liecības par visai agrīnu apdzīvotību šajā teritorijā,” stāsta arheologs dr.hist. Artūrs Tomsons.

Atradumu nebija daudz, bet laikmetu hronoloģijas izpratnei būtiskākais ir grezni rotātās keramikas trauka fragments ar zvīņu motīvu, kādi radās 12. gadsimtā tagadējās Nīderlandes teritorijā un ko turpināja gatavot vēl tagadējās Dānijas teritorijā. Tie atrasti pirmajās kārtās, tas nozīmē, ka dziļāk sekojošie arheoloģiskā kultūrslāņa metri veidojušies pirms tam.

Dziļākajās kārtās starp saskalojumiem, vertikāli dzītu stabu un no dēļiem veidotu konstrukciju paliekām atrasts vesels darba rīks – trejžuburu dakša ar pilnībā saglabājušos koka kārtu, kā arī vairāki apstrādāti koka priekšmeti – domājams, dravniecības darbarīka dzeiņa fragmenti. Šie priekšmeti nodoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Visdziļākajā līmenī arheologi uzdūrās koka pinuma žoga atliekām, kam līdzīgi zināmi no izrakumiem netālu esošajā Alberta laukumā. Visticamāk, izpētes laikā atklāta Rīgas pirmo iedzīvotāju apmetnes daļa.

Savukārt virsējās kārtās atrasti koka trauku, ādas apavu fragmenti, zvejas tīklu pludiņi, atsevišķas rotātas keramikas ripas un akmens masas keramikas trauku lauskas. Šajā gadījumā mitrā vide “iekonservējusi” no organiskiem materiāliem gatavotus priekšmetus, kas citos apstākļos nebūtu saglabājušies.

Jaunā Rakstniecības muzeja mājvieta

Neskartais kultūrslāņa ieslēgums starp ēkas pamatu mūriem tika atklāts 2022.gada maijā, pēc būvgružu noņemšanas veicot 1,5 metru dziļu zondējumu telpā, kurā bija iecerēta lifta šahtas izbūve. Tādēļ tur tika veikta papildu arheoloģiskā izpēte, kas noslēdzās šā gada augustā.

“Interesantie arheoloģiskie atradumi ir vēl viena lappuse ļoti bagātīgajā trīs stāvu ēkas 400 gadu vēsturē, kas piešķirs papildu dimensiju arī topošajai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijai. Proti, te vienuviet būs izjūtama Rīgas tapšana kopš pašiem pilsētas pirmsākumiem. Mēs ar pienācīgu pietāti izturamies pret nama vēsturi un meklējam risinājumus, lai vēsturisko mantojumu iespēju robežās integrētu jaunajā telpu veidolā,” stāsta VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban ēkā Mārstaļu ielā 6 notiek būvkonstrukciju pastiprināšana, inženiertīklu un jumta izbūve, krāsota fasāde, tāpat tiek restaurēti logi. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām.

Tā, piemēram, pagrabā no vecajiem uzslāņojumiem ir atbrīvota vēsturiskā ķieģeļu velve, kuru varēs apskatīt ēkas apmeklētāji. Savukārt ilgu laiku neizmantotie bēniņi pārtaps pasākumu telpā ar atsegtām vēsturiskajām konstrukcijām.

Turpmākais darbu posms ietver iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurāciju, lai nama fasāde atgūtu sākotnējo spožumu un kļūtu par vienu no apkaimes pērlēm. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823. gada. Fasādei ir trīs logu asis, tā vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas orientēta uz galveno ielu, bet ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls - 18. gadsimta valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes pirmā stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905. gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.

Paredzams, ka 2023.gada otrajā pusē 1400 kvadrātmetru plašajās Mārstaļu ielas nama telpās būs iekārtota RMM pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, kā arī būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. 

Leģendārā bohēma

Rakstniecības un mākslas muzejs informē, ka Mārstaļu ielas 6. nams celts 17. gadsimtā. Ēka piedzīvojusi vairākas pārtapšanas, un joprojām tiek uzskatīta par baroka – klasicisma laikmeta vecpilsētas apbūves pieminekli. Par sākotnējo ēkas arhitektu vēsturisku liecību nav, taču zināms, ka 20. gadsimta sākumā ievērojamus pārplānošanas darbus veicis arhitekts Vilhelms Bokslafs. 

Mārstaļu ielas 6 vēsture un leģendas: 

20.gadsimta sākumā (ap 1904. gadu) ēkas pirmajā stāvā tika iekārtota “Kolonialwaren” (sadzīves preču) tirdzniecības iestāde, bet otrajā un trešajā stāvā bija dzīvokļi. Padomju laikā (pēc 1964. gada) ēkas pirmo un pagraba stāvu aizņēma Centrālais universālveikals, pagraba stāvu izmantoja arī kā televizoru un mašīnu riepu noliktavu, bet trešajā stāvā atradās Baltijas Montāžas pārvaldes kopmītne. 1980. gadu beigās šī ēka tika piemērota sabiedriskajām un administratīvajām funkcijām – pirmajā stāvā un pagrabstāvā tika ierīkotas plašas telpas mākslas galerijai “M6” un nelielai kafejnīcai, kas tapa par leģendāru kultūras personību un mākslinieku pulcēšanās vietu, ko uzskatīja par leģendārās “Kazas” “turpinājumu”. Vēlāk ilgu laiku ēkā atradās Rīgas Fotonams, bet jau šī gadsimta sākumā tur bija hostelis.

Kopš 2011. gada Mārstaļu 6. ēkas telpas stāvēja tukšas, taču šobrīd tās gatavojas pārmaiņām, pēc kurām uzņems jaunos mājiniekus – RMM.