Diskotēka un sekss Zilupes vilcienā, Liepājas Merkuram brūk pamati, bīstamā sniega tīrīšana: kriminālā province

Ziemas mainīgie laika apstākļi netaupa arī pilsētu asfaltētās ielas un būves. Pēc atkušņa Jelgavas ielu asfaltā kā sēnes pēc lietus aug bedres un tādēļ Zemgales metropolē ievieš ātruma ierobežojumus. Bet liepājnieki satraukušies par to, ka zem mitoloģiskā tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildņa Merkura kājām pazūd pamats.

Ģenerāldirektora baisais brauciens Zilupes vilcienā: diskotēka un sekss

Visai ekstremāla izvērtās Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora Andreja Svilāna atgriešanās Salaspilī no gadu mijas svinībām Latgalē otrdienas, 4. janvāra vakarā ar Zilupes vilcienu. Vilciens bija nobraucis knapi divas stundas (brauciens no Zilupes līdz Rīgai ilgst četrapus stundas), kā tas pēkšņi apstājās meža vidū, nodzisa gaisma un izslēdzās apkure. Svilāns ar savām sajūtām dalījās savā “Facebook” kontā, un tās viņam izraisīja asociācijas ar klasiskajiem detektīvstāstiem:

“4. janvāris. Vilciens Zilupe - Rīga. Laiks ap 17.30. Posms Mežāre (Mežōris) - Kūkas (Kūki). Pazūd elektrība, tātad arī gaisma un, šķiet, arī apkure. Tad vilciens apstājās vispār. Atskan paziņojums, ka tālāk ņikā. Mašīnisti piedabū pie dzīvības otru lokomotīvi. Tiekam līdz Kūkām. Stāvam. Sēžu, atceros Puaro un Austrumu ekspresi.”

Pēc kāda laika: “Romantika beidzās, cerams. Vilciena komanda, tiešām paldies viņiem, to veco lūzni dabūja pie dzīvības. Gaismas nav, apkures, šķiet, arī. Bet vilciens kustas... Gar logu slīd nakts. Nu skaisti...”

Lielvārdē pasažierus pārsēdināja elektriskajā vilcienā, un viņus veiksmīgi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos nogādāja Rīgas Centrālajā stacijā. Kamēr “Pasažieru vilciens” tviterī publicēja vien skopu hronoloģisku informāciju, Andrejs Svilāns visnotaļ smeķīgi aprakstīja piedzīvoto:

“Nu ko, neliels stāsts ir galā. Paldies visiem līdzjutējiem, kuri bija gatavi glābt mani no Austrumu ekspreša. Bet es noteikti sev nepiedošu, ja neizstāstīšu vienu epizodi no šī brauciena precīzāk (ja, godīgi, šī ir jau nedaudz literāra apstrāde, tā kā neuztvert visu nopietni).

Kad sākumā nodzisa lielākā daļa gaismu, paliekot degam tikai divām griestu apgaismojuma sekcijām, tauta, protams sarosījās. Blakus vagons izskatījās gan vēl apgaismots. Tad nodzisa visas gaismas un vilciens pēc brīža apstājās starpstaciju nekurienē. Vagonā kā diskotēkā iemirdzējās mobilo tālruņu uguntiņas. Kad vagonā parādījās pavadonis (jauns pieklājīgs vīrietis) un informēja, ka stāvam un kādu brīdi stāvēsim, protams, bija jāparādās šādai situācijai neiztrūkstošam personāžam - bļāvējam.

A GDE VAŠA TEHŅIČESKAJA SLUŽBA??? (kur jūsu tehniskais dienests – krievu val.) - atskanēja kādas kundzītes niknā un nedaudz kaitinoši spalgā balss. Lāgā nesagaidot atbildi, kaucošā boja turpināja bērt jautājumus, kāpēc viņa nevar sazvanīt “Latvijas dzelzceļu”, kas par bardaku, kāpēc mēs stāvam, cik ilgi stāvēsim, cik... Kāpēc... It kā pavadonis to zinātu...

Loģiski pavadonis nevarēja nosapņot, cik ilgi nāksies stāvēt. Viņš mēģināja starp kundzītes jautājumiem iespraukt savu ziņu, ka apkalpe mēģina iedarbināt otru lokomotīvi. Un tad atskanēja kundzītes kroņa frāze (krievu valodā): “Un kas mums atliek, - diskotēka un sekss???” Retoriskais jautājums nogalināja visas mazākās skaņas vagonā. Izmantojot mulsā klusuma brīdi, vilciena pavadonis klusi aizslīdēja uz blakus vagonu, jo, kas zina, varbūt tas bija nevis jautājums, bet piedāvājums... Pēc brīža vilciens grabēdams turpināja savu ceļu. Esmu mājā, priekā!”

Krimināli pārgalvīga sniega tīrīšana

Tagad jau lielās sniega kupenas nokusušas un lāstekas no jumtiem nokritušas, bet pirms nedēļas – gadu mijā tā bija milzīga problēma, un namsaimnieki kā nu katrs prata, dažbrīd arī ar visai bīstamām metodēm centās ēku jumtus atbrīvot no sniega un ledus “sanesumiem”. Bet, ja jūsu ēkai pretī dzīvo kāda atbildīga amatpersona, kas atbild par darba drošības prasību ievērošanu, un jūsu nolīgtie darbinieki sniegu no jumta šķūrē ar visai kriminālām metodēm, varat iedzīvoties lielās nepatikšanās.

Tā Valsts darba inspekcija (VDI) un Salaspils novada dome savos “Facebook” kontos brīdina: “Ņemot vērā dāsni uzsnigušo sniega daudzumu, VDI aicina pastiprinātu uzmanību pievērst drošības jautājumiem sniega tīrīšanas darbos. Aicinām nerīkoties pārgalvīgi, tīrot jumtus! Nerīkojies, kā video redzamais cilvēks!” un vispārējai apskatei piedāvā aplūkot ar “slēpto kameru” uzņemto sniega tīrīšanu no kādas ēkas jumta. Kas to nofilmējis un kas “ekstremālajam tīrītājam” par to draud, VDI pārstāve Aiga Meistere Jauns. lv pastāstīja:

“Šo video ir nofilmējis mūsu kolēģes ģimenes loceklis pagājušā gada nogalē. Attiecīgais video ir nodots Rīgas reģionālai Valsts darba inspekcijai izvērtēšanai. Ja tiks konstatēta pie atbildības saucamā persona, kā arī pierādīta tās vaina, tad darba devējam draud administratīvā atbildība - juridiskai personai no 280 līdz 580 soda vienībām (viena naudas soda vienība - pieci eiro; līdz ar to sods var būt gana iespaidīgs: no 1400 līdz 2900 eiro).

Valsts darba inspekcijā 2021. gadā ir fiksēti divi nelaimes gadījumi, kas ir saistīti ar sniega tīrīšanu no māju jumtiem - 2021.gada janvārī un decembrī, abos gadījumos cietušie ir guvuši smagus veselības traucējumus.“

VDI atgādina: “Sniega un lāsteku tīrīšana uz māju jumtiem ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību. Pirms darbu uzsākšanas darba devējam jānovērtē darba vides riski un jānosaka pasākumi šī riska mazināšanai un novēršanai. Lai sniega tīrīšanu no jumta varētu veikt droši, ir nepieciešams specializēts aprīkojums un īpašas iemaņas. Nav pieļaujama paštaisītu ierīču un aprīkojuma lietošana, jo tā darbiniekus nepasargās no nelaimes. Izmantojot pretkritiena sistēmas, īpaša uzmanība jāpievērš to stiprinājumiem uz jumta. Nodarbinātajiem, kuri strādā sniega tīrīšanā no jumta, jābūt īpaši apmācītiem lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Nodarbinātie jānodrošina ar apaviem ar neslīdošu zoli, aizsargķiveri un atbilstošu apģērbu. Ieteicams darbus neveikt vienam cilvēkam, bet nodrošināt arī otra nodarbinātā atrašanos lejā, kā arī rast iespēju viņiem sazināties ar rācijām, mobilajiem telefoniem. Otrajam nodarbinātajam būtu jāregulē gājēju plūsma, lai notīrītais sniegs netraumētu gājējus. Tāpat lejā jābūt norobežotai šai bīstamajai zonai. Jāņem vērā arī laika apstākļi - spēcīgas snigšanas, puteņa, vai stipra vēja laikā šādi darbi nebūtu jāveic.”

Jelgavā uz asfaltētajām ielām “aug” bedres

Jelgavas dome informē: “Iestājoties mainīgiem laikapstākļiem, Jelgavā konstatēta pastiprināta bedrīšu veidošanās uz asfaltētajām ielām. Lai novērstu ceļu satiksmes bīstamību, ir ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas Aizsargu ielas posmā no Vircavas upes tilta līdz Miera ielas rotācijas aplim, nosakot maksimālo braukšanas ātrumu līdz 50 kilometriem stundā līdzšinējo 70 kilometru stundā vietā. Tuvākajā laikā satiksmes organizācijas izmaiņas gaidāmas arī Platones ielas un Mātera ielas posmos. 

Tuvākajā laikā plānots ieviest satiksmes organizācijas izmaiņas arī Platones ielas posmā no Lietuvas šosejas līdz Salnas ielai un Krišjāņa Barona ielas posmā no Mātera ielas līdz Pulkveža Brieža ielai, kur tiks uzstādītas informatīvās ceļa zīmes Nr. 112 “Nelīdzens ceļš”, tādējādi brīdinot transportlīdzekļu vadītājus par iespējamām bedrēm.”

Liepājas Merkuram brūk pamats zem kājām

Savukārt Liepājā šīs ziemas mainīgie laika apstākļi ne tikai radījuši plaisas un bedres ielas brauktuvēs, bet arī padrupinājusi Merkura – pēc romiešu senās mitoloģijas: tirgotāju, zagļu un ceļotāju aizbildņa – figūru pie vēsturiskās bankas ēkas fasādes Lielajā ielā 10. Laikraksts “Kurzemes Vārds” raksta, ka Merkura statujai pamats brūk zem kājām, jo krietns gabals no figūras pamatnes nobiris, kad salu nomainīja atkusnis:

“Ēkas īpašnieka Oļega Hramova pārstāvis Dagnis Ciukors pastāstīja, ka skulptūra tomēr ir stingri un droši nostiprināta: “Aizmugurē kārtīgi noenkurota ēkas fasāde ar metāla stieni. Nokrist nevar, turas stingri. Bīstamības tur nav nekādas.”

Viņa secinājums – skulptūras pamatne ir droša, tikai tās apmetuma plaisās iekļuvis ūdens un sals, un atkusnis atspridzinājis lielu daļu biezā apmetuma nost.

“Pagaidām nofiksēšu pamatni ar sietu, lai kādam kāda drupača neuzbirst virsū. Kad gaisa temperatūra atļaus, padomāšu par restaurāciju. Kamēr ziema un sals, šie darbi nav iespējami,” “Kurzemes Vārdam” pauda Ciukors.

Sals un atkusnis parāda ne tikai vājās vietas ielu segumā, bet arī ēku apmetumā – saka Liepājas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls: "Bieži vien šajā laikā uz ietvēm birst saplaisājis apmetums, karnīžu gabali, it īpaši tad, ja karnīzes nav pareizi nosegtas un to plaisās viegli iekļūst ūdens."

Liepājnieku leģenda gan vēsta, ka ne jau Lauskis pie Merkura sagandēšanas būtu vainīgs. Stāsta, ka tais laikos, kad Liepājas Lielā iela vēl nebija asfaltēta, bet gan bruģēta, Merkura pakājē dzīvojis kurmis, kas visu apkārtni uzracis tā, ka viss būvnieku celtais sagruvis. Tad nu Merkurs sadusmojies uz kurmi un viņam ar dūri kratījis. Tā nu kurmis esot aizmucis uz Lietuvu. Varētu būt, ka nu viņš atgriezies atpakaļ, lai atriebtos savam pāridarītājam, kuru uz kādreizējās Rīgas komercbankas Liepājas nodaļas ēkas vēl aizpagājušajā gadsimtā “uzsēdinājis” izcilais vēju pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči.