Greiškalns: vai iespējams vienlaikus atkopties no Covid-19 krīzes, reanimēt tranzītu un sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus?

Papildus Stratēģijai paskaidrojošajos informatīvajos materiālos var lasīt, ka līdzīgi iepriekšējās krīzes pārvarēšanas īstenotajiem ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, arī šoreiz vairums investīciju tiek plānots novirzīt uz valsts pasūtītiem būvniecības projektiem. Tiek pieminēti cietuma būvniecība Liepājā, akustiskā koncertzāle Rīgā, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta jaunās ēkas Rīgā. Šādi projekti var ģenerēt ekonomisko aktivitāte īstermiņā, tomēr neveidos pamatu ilgtermiņa turpmākai tautsaimniecības attīstībai un neveidos tālāku Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas priekšrocību attiecībā pret citām valstīm.

Lai sniegtu kādu konstruktīvu risinājumu, pieskaršos Transporta nozarei, kura ilglaicīgi ir bijusi viens no valsts ekonomikas virzītājspēkiem, savukārt, pēdējā laikā nonākusi pabērna lomā un šobrīd jau prasa valsts finansējumu savai turpmākajai pastāvēšanai. Papildus kontekstam vēlos atgādināt, ka valsts stratēģiskajos plānos un saistībā ar Eiropas Zaļā kursa (Green Deal) pasākumu kopumu, kura mērķis ir līdz 2050.gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē, Latvijai ir noteiktas  apņemšanās, kuras ir ne tikai īsā, vidējā un ilgtermiņā īstenojami pasākumi transporta un atjaunojamo energoresursu, bet arī klimata pārmaiņu un izmešu samazināšanas jomās ar konkrētiem sasniedzamiem mērķiem.

Atsaucoties uz savu pieredzi, kura iegūta vadot Ārvalstu investoru padomi Latvijā un šobrīd darbojoties kā Lielbritānijas Latvijas Tirdzniecības kameras pārstāvim Ziemeļaustrumu Skotijā un Aberdīnas un Grampiānas reģiona (Skotija, Apvienotā Karaliste) tirdzniecības palātas konsultantam uzņēmumiem Skotijā starptautiskās tirdzniecības un muitas jautājumos, kā arī sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Loģistikas Asociāciju  un Latvijas Ūdeņraža asociāciju,  vēlos informēt par projekta iniciatīvu - veidot un pozicionēt Latviju kā pirmo valsti Eiropas Savienībā, kuras mērķis būtu izveidot Izmešu neitrāla transporta koridoru kravām un pārvadājumiem, kuri šķērsotu Latviju, un sadarbībā ar citām valstīm veidot Izmešu neitrālus starptautiskus transporta koridorus konkrētām kravu un preču grupām un pārvadājumiem.

Gan Eiropas Zaļais kurss (Green Deal), gan pirms Covid-19 krīzes globālās sasilšanas sekas liek arvien aktīvāk domāt (un kaut ko pie reizes darīt) saistībā ar izmešu samazināšanu ne tikai ražošanas, bet arī transporta jomā. Tā rezultātā par videi draudzīgākiem pārvadājumiem domā arī naftas un gāzes industrijas milži (BP, "Chevron", "Exxon Mobil", "Shell", "Petrobras" utt.), kas apvienojušies Naftas un gāzes klimata iniciatīvā (Oil and Gas Climate Initiative), lai samazinātu industrijas izmešu apjomus visā piegāžu ķēdē. Eiropā un pasaulē kopumā šobrīd ir pieejami ievērojami līdzekļi šādiem mērķiem, tāpat kā būtiski kravu apjomi, ja vien videi draudzīgākiem pārvadājumiem ir ekonomiskais pamats.

Aberdīna (Skotijā, Lielbritānijā) sevi pozicionē kā Eiropas enerģētikas galvaspilsētu, ievērojot, ka tur ir koncentrējušies naftas un gāzes industrijas lēmumu pieņēmēji, t.sk. loģistikas kompānijas, kas apkalpo industriju. No Aberdīnas, Aberdeenshire un kopumā no Lielbritānijas kontinentālā šelfa naftas sektora apjomīga kravu plūsma iet uz Kazahstānas un Azerbaidžānas naftas un gāzes ieguves laukiem un atradnēm.  Šī informācija iekļauta arī Transporta sektora pētījumā, kuru 2016. gadā veica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Taču uz šo naftas un gāzes sektora materiālu/iekārtu plūsmu, kas patlaban Kazahstānas un Azerbaidžānas virzienā pamatā iet caur Vidusjūru, Melno jūru un Kaspijas jūru, var paskatīties arī tuvākā un teju taustāmā perspektīvā. Saistībā ar "Brexit", kas nenoliedzami sarežģīs dažādas procedūras kravu sūtīšanai no Lielbritānijas (ne vairs kā ES valsts), būtu jārunā ar lēmumu pieņēmējiem Aberdīnā un Hjūstonā, lai jau tagad novirzītu kravu plūsmu nepastarpināti no ASV uz Kazahstānu un Azerbaidžānu caur Latviju, nevis vispirms caur Lielbritāniju. Turklāt pāris šādi sūtījumi iepriekš jau caur Ventspils ostu ir organizēti daļa tiek organizēti caur Rīgas ostu arī šobrīd.

Papildus, gan pēc naftas cenas krīzes, gan arī Covid-19 iespaidā,  lielās naftas un gāzes ieguves kompānijas turpina veikt iemaksas fondos, kas fokusējušies tieši uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izstrādi, pielietošanu un arī izmantošanu. Rezultātā, Aberdīna ir viena no pirmajām, kur sabiedriskā transporta infrastruktūrā izmanto ūdeņraža elektriskos dzinējus un interesanti, ka Aberdīna raugās arī uz vilcienu darbināšanu ar ūdeņraža elektriskiem dzinējiem, kur, iespējams, veidojas papildus sadarbības iespēja turpināt Kazahstānas Expo 2017 iesākto un Latvijas Dzelzceļa prezentēto manevru lokomotīves ar ūdeņraža elektrisko dzinēju risinājuma attīstību.

Jautājums, protams, ir, kāpēc lai lielie spēlētāji mainītu sen iestaigātas, gludas taciņas? Ja caur Latviju piegādes būs zaļākas, bet lētākas vai vismaz ne dārgākās, tad tas varētu būt pietiekams pamats apdomāt Latvijas piedāvājumu. Gudri īstenojot šādu projektu, iegūtu ne tikai mūsu valsts transporta nozare, bet arī saistītās jomas, sākot ar izejmateriālu piegādātājiem līdz pat inovāciju izstrādātājiem. Lieki piebilst, ka gan Eiropas Savienības (ES) Covid-19 seku novēršanas fondu līdzekļos, gan nākamajā plānošanas periodā (2021.‒2027. g.) varētu meklēt veidus, kā piesaistīt ES līdzekļus valsts atbalstam izmešu neitrāla, bet ekonomiski pamatota transporta/ tehnikas ieviešanai visā Latvijas tranzīta koridorā, sākot no ostu krāniem, beidzot ar vilcieniem un pašvaldību autobusu parkiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvijai jebkurā gadījumā būs jādomā, kā palielināt Zaļākas Eiropas projektu īpatsvaru ERAF paketē no 13% (šobrīd) līdz 30%.

Balstoties uz jau esošu Latvijas, Krievijas un Kazahstānas konteinervilciena “Baltika Transit” piedāvājumu, kuru var papildināt ar plānoto Latvijas Dzelzceļa ūdeņraža elektriskā dzinēja darbināmu lokomotīvju risinājumiem, varētu pozicionēt kā - vienoto videi draudzīgo kravu un pārvadājumu piedāvājumu - mērķētu uz naftas un gāzes sektoru. Pasaules Enerģētikas Pilsētu Partnerības  (World Energy City Partnership) kontekstā šis projekts pirmajā etapā varētu savienotu Aberdīnu (Skotijā) ar Atyrau (Kazahstānā). Tas arī sasaucas ar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā notikušā starptautiskā apaļā galda diskusijā  “Kazahstāna - ES: jauni sadarbības virzieni” izskanējušām tēzēm par Latvijas sadarbību ar Kazahstānu, kā arī ir kontekstā ar ES un Kazahstānas padziļinātā partnerības un sadarbības nolīguma sekmīgu īstenošanu, kas aptver šādas jomas: tirdzniecība un muita, vide un klimata pārmaiņas, enerģētika un zaļā ekonomika, kā arī tiesiskums un tiesu iestāžu sadarbība.

Hydrogen Europe 2019. gada Maijā prezentēja pētījumu, kurā Latvijas Ūdeņraža asociācijas kolēģu pārraudzībā tika analizēti 10 specifiski ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu dzelzceļa sektorā “Use of Fuel Cells and Hydrogen in the Railway Environment” un šī pētījumā kontekstā būtu nepieciešams adoptēt pētījumu un hibrīdo ūdeņraža-elektrisko lokomotīvju izvietošanas un izmantošanas iespēju Latvijas dzelzceļa tīklā.

Īstenojot Izmešu neitrāla transporta koridora izveides projektu, minētā iniciatīva iedotu:

(i) virsmērķi transporta sektora un kopējās tautsaimniecības iespējamam attīstības virzienam, starptautiski pozicionējot Latviju kā līderi videi draudzīgo risinājumu un tehnoloģiju izmantošanā vairākos tautsaimniecības sektoros, jo īpaši transportā un sekmēt sasniegt atjaunojamo energoresursu, klimata pārmaiņu un izmešu samazināšanas mērķus.

(ii) Palīdzētu sekmēt izaugsmi ne tikai transporta nozarē, bet arī ar to saistītajās vietējās Latvijas tautsaimniecības nozarēs [primārās nozares — izejmateriāli; sekundārās nozares — būvniecība/ražošana; terciārās nozares — pakalpojumi/izplatīšana; kvartārās nozares — pētniecība/projektēšana/izstrāde]; Kā arī turpinātu veicināt pasaulē novērojamo tendenci saīsināt piegādes ķēdes un optimizē izmaksas no ražotāja līdz pasūtītajam.

(iii) Sekmēt loģisku transporta nozares sinerģiju ar tādām nozarēm, kas ar to ir tieši saistītas:

• atjaunojamie energoresursi, elektrifikācija, ūdeņradis, [transports — enerģētika],
• iepirkumu — vietējo resursu iegāde [transports — ražošana],
• ilgtspējīgu infrastruktūras celtniecību [transports — būvniecība],
• ekspluatāciju un uzturēšanu [transports — pakalpojumi],
• inovācijām [transports — pētniecība/izstrāde],
• digitālie risinājumi un mākslīgai intelekts [transports — datu apstrāde un IT pakalpojumi]
• ekonomiskie sakari [transports - valsts ārējā ekonomiskā politika].

Vides un klimata pārmaiņu kontekstā Izmešu neitrāla transporta koridora izveides projekts palīdzētu risināt uzdevumu, ka līdz 2030.gadam visā Eiropas Savienībā (ES) par 30% jāsamazina transporta, lauksaimniecības, būvniecības un atkritumu apsaimniekošanas radītais CO2 izmešu apjoms. ES līmeņa mērķi sasniedzami, nosakot saistošus nacionālos mērķus tām nozarēm, kas nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – lauksaimniecībai, transportam, celtniecībai un atkritumu apsaimniekošanai. Tās rada apmēram 60% ES siltumnīcefekta gāzu izmešu.

Izmešu Neitrāla Transporta koridora iniciatīvas attīstībai nepieciešama koordinēta vairāku ministriju, pašvaldību, valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību koordinēta sadarbība un ieinteresētība, lai sekmētu sinerģiju ar starp vairākām nozarēm un ar to saistītām nozaru politikām:

• transports, tranzīts un transporta infrastruktūra [Satiksmes ministrija, pašvaldības],
• atjaunojamie energoresursi [Ekonomikas ministrija, pašvaldības],
• vides un klimata pārmaiņas jautājumi [Vides un Reģionālās attīstības ministrija, pašvaldības],
• valsts ārējā ekonomiskie sakari [Ārlietu ministrija],
• ES finansējums un kohēzijas atbalsta programmas gan vides jautājumiem nākamam plānošanas periodam, gan šobrīd ES Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai un tautsaimniecību atjaunošanai  [Finanšu ministrija].

Un, lai arī šobrīd ir pārcelta "Expo 2020" Dubaijā norise, tad Latvijas dalība tajā un Izmešu Neitrāla Transporta koridora iniciatīva var palīdzēt veidot Latvijas paviljona tēmu dalībai, kura kopējā "Expo 2020" devīze ir "Savienojot prātus, radīt nākotni (Connecting minds, creating future)" un Izstādes apakštēmas ir "Ilgtspēja", "Iespēja" un "Mobilitāte".

Nobeigumā,  ja līdzīgi kā es, arī saskatāt iespēju Izmešu Neitrāla Transporta koridora iniciatīvas turpmākajā attīstībā, tad priecāšos sazināties un detalizētāk iepazīstināt ar iniciatīvu. Ar savu pieredzi un kontaktiem Aberdīnā un Lielbritānijā varu palīdzēt sagatavot Latvijas Izmešu neitrāla transporta koridora piedāvājumu un rīcības plānu, kā arī esmu gatavs turpināt veidot sadarbību ar naftas un gāzes nozares spēlētājiem un loģistikas kompānijām, kas apkalpo industriju. Mana kontaktinformācija ir norādīta zemāk.

Kopsavilkums:

• MK apstiprinātajā Stratēģijā Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir nosaukti virzieni, bet nav parādīta rīcība kā plānots tos sasniegt un lielie valsts ēku būvniecības projekti neveidos pamatu ilgtermiņa tautsaimniecības attīstībai nākamajai desmitgadei.
• Transporta nozarē Izmešu neitrāla transporta koridora iniciatīva iedotu virsmērķi transporta sektoram un kontekstā ar valsts uzņemtajām saistībām Eiropas Zaļā kursa (Green Deal) pasākumu kopumu, ļautu starptautiski pozicionēt Latviju kā līderi videi draudzīgo risinājumu un tehnoloģiju izmantošanā un sekmētu izaugsmi saistītajās vietējās tautsaimniecības nozarēs.
• Aberdīna (Skotijā, Lielbritānijā) arī pēc “Brexit” sevi pozicionēs kā Eiropas enerģētikas galvaspilsētu un tur koncentrējušies lielākie naftas un gāzes industrijas lēmumu pieņēmēji. Vienlaicīgi šobrīd papildus ES “Zaļā kursa” finansējumam ir pieejami ievērojami privāti finanšu līdzekļi ne tikai, lai samazinātu industrijas izmešu apjomus visā transportēšanas piegāžu ķēdes garumā, bet arī veicinātu ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu ieviešanu, kuram atbilstu, piemēram, Latvijas Dzelzceļa manevru lokomotīves ar ūdeņraža elektrisko dzinēju risinājums.