Cilvēkus satriec dzīvnieku cirka nežēlība - šie ir lācēni, kurus gatavo verdzībai tur. VIDEO

Līdz brīdim, kad dzīvniekus var satērpt pazemojoši infantilos krāsainos tērpos un izrādīt skatītājiem par naudu, notiek intensīva dzīvnieku sagatavošana un dresūra. Organizācija „Cilvēki par ētisku apiešanos pret dzīvniekiem” (PETA) ik pa laikam pārsteidz sabiedrību ar dažādos veidos iegūtiem šokējošiem kadriem no dzīvnieku cirku aizkulisēm, - tajos redzama aukstasinīga dresētāju izturēšanās pret zvēriņiem, kuri kopš savām pirmajām dienām pasaulē nolemti dzīvei cirkā.

Šajā video materiālā soli pa solim paskaidrots, kā no tikko kā piedzimuša lācēna dresētāji izveido paklausīgu cirka zvēru. Viss sākas ar lāču mazuļa atraušanu no mātes un turpinās ar nedabisku pozu iedresēšanu, cilvēkveidīgas gaitas mācīšanu un citu „talantu” izkopšanu.

Daļa sabiedrības ir vienaldzīga

Dzīvnieku cirka skatuves un aizkulišu vecās tradīcijas beidzot arī Latvijā atzītas par nesavienojamām ar mūsdienu ētikas normām, taču, neskatoties uz protestiem pie mūsu pašu teju vai sagruvušā Rīgas cirka durvīm un rosību varas iestādēs, joprojām netrūkst cilvēku, kuri dzīvnieku cirka izrādes turpina apmeklēt, līdzi ņemot arī bērnus.

Pērnā gada 13.novembrī aptuveni 100 cilvēki pulcējās pie Rīgas cirka ieejas, lai protestētu pret dzīvnieku izmantošanu izrādēs. Akcijas dalībnieki līdzi bija atnesuši vairāk nekā desmit dažādus plakātus, kuros kritizēta dzīvnieku izmantošana un pārmesti sliktie apstākļi, kādos mitinās dzīvnieki cirkā. Garāmgājējiem tika dalītas skrejlapiņas un pausts aicinājums parakstīties par cirku bez dzīvniekiem. Skrejlapās gan latviešu, gan krievu valodā tika skaidrots, kāpēc dzīvniekus cirkā izmantot ir slikti.

Tomēr uz izrādi tovakar pulcējās vairāki desmiti cilvēku, un to vidū arī krietns pulciņš mazu bērnu, kuriem laikam nav paskaidrots, ka viņu priekšā trikus rādīs būros uzaudzināti un dresūrā izmocīti zvēri. Tolaik lielu sašutumu internetā bija izsaucis video, kurā redzams, kā kāda dzīvnieku dresētāja no Krievijas nežēlīgi sit cirka vajadzībām paredzētus pērtiķīšus. LTV raidījums „Kultūršoks” vēstīja – tieši šī pati dresētāja Natālija Bereško ar savu programmu tad uzstājas Rīgas cirkā. Cirka direktore Lolita Lipinska pauda pārliecību, ka dresētāja nežēlīgos paradumus ir mainījusi, un dzīvnieki, kuri piedalījās Rīgas cirka programmā „Gigantisko strūklaku šovs”, ir laimīgi.

Pats Rīgas cirks izpelnījās nopēlumu pēc  2015.gada 19.marta pieredzētā ugunsgrēka. Jau nākamajā dienā tas turpināja savas Pasaules cirka dienu izrādes. Neskatoties uz to, ka nelaimes gadījumā no cirka ēkas nācās evakuēt dzīvniekus un tiem nācās pavadīt laiku uz ielas, kamēr ēkā rosījās ugunsdzēsēji. Dzīvnieki - putni, suņi un poniji - no dūmiem tika paglābti kaimiņmājas pagalmā.

Arī ārzemnieki iepriekš pauduši sašutumu par Latvijā joprojām aktīvo dzīvnieku cirku. Kādu Uzbekistānā dzimušu dzīvnieku tiesību aizstāvi Latvijā, Kauguros, nepatīkami pārsteidzis piestājušais dzīvnieku cirks ar šovu „Tropicana”. Kerla Tohama, apmeklējot cirka teritoriju ar kameru rokā, ieguvusi kadrus, kuros tīģeri redzami visai drūma paskata pārvadājamos būros un „pavada dienas savās čurās”.

„Vai jums patiktu, ja jūsu mīļotajam kaķim visu mūžu nāktos pavadīt pārnēsājamā būrī, mīcoties savās čurās? Ko parasti dara jūsu kaķis, ja mājās ierodas pulciņš nepazīstamu cilvēku? Tas parasti pamūk malā un noslēpjas. Tīģeris tas pats kaķis vien ir, tikai daudz, daudz lielāks. Pamēģiniet iedomāties, ko izjūt šis kaķis, kad no būra pēkšņi tiek izlaists arēnā, ko apņem skaļu cilvēku pūlis un apdullinošas mūzika,” pēc Kauguros redzētā Kasjauns.lv teica dzīvnieku aizstāve. Sieviete arī izteicās, ka viņai interesētu, kā cirka apmeklētāji reaģētu, ja viņu bērns, pārnākot no šāda izklaides pasākuma, sāktu ar koka nūju dzenāt mājas kaķi, pieprasot tam lēkāt no viena krēsla uz citu.

Dzīvnieku cirku grasās aizliegt

Labā ziņa: Saeima drīzumā lems par Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu, kurš paredz savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs. Lai arī aizliegums neattieksies uz priekšnesumiem, kuros uzstāsies mājas vai lauksaimniecības dzīvnieki, likumprojektā precizētas arī normas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības. Pret dzīvnieku izmantošanu cirkā nu iestājusies arī Kultūras ministrija (KM), liekot Rīgas cirkam mainīt darba stratēģiju 2017. – 2020.gadam, lai arī vēl pirms diviem gadiem šajā jautājumā bija bezspēcīga.

2015.gada decembrī, paužot viedokli tīmekļa vietnē par-cilvecigu-cirku.lv, pret dzīvnieku izmantošanu cirkā iestājās tādi Latvijas inteliģences pārstāvji kā fiziķis Mārcis Auziņš, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, rakstnieki Pauls Bankovskis un Inga Ābele, Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, filosofs un dzīvnieku aizstāvības ētikas speciālists Artis Svece, kultūras portāla „Satori.lv” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, Žaņa Lipkes Memoriāla direktore Lolita Tomsone, filosofs Ivars Neiders un Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas mākslinieciskā vadītāja Sintija Siliņa.

Cirkam būs jādomā par jaunu „produktu”

Saistībā ar ZM sagatavoto likumprojektu, KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša nesen pauda, ka savvaļas dzīvnieki tomēr ilgi bijuši tradicionālās cirka mākslas neatņemama sastāvdaļa, un Rīgas cirka galvenā mērķauditorija un apmeklētāji ir vecāki ar maziem bērniem, turklāt savvaļas dzīvnieki ir viens no faktoriem, kas piesaista zināmu auditorijas daļu. „Tādejādi secināms, ka noteikti būs nepieciešams jauns cirka mākslas produkts, kas varēs piedāvāt plašai sabiedrības daļai alternatīvu un augstas kvalitātes cirka mākslu. Dzīvās uzstāšanās māksla, tajā skaitā cirka māksla, ir nozīmīga Latvijas kultūrvides sastāvdaļa, taču jāapzinās, ka vienlaicīgi tā prasa arī nozīmīgus finanšu ieguldījumus,” pavēstīja KM pārstāve.

KM prognozē, ka pakāpeniska mākslinieciskā kursa maiņa būs ilgstošs, taču, atbilstoša finansējuma apstākļos, rezultatīvs process, kura gala iznākums būs kopēja cirka nozares attīstība atbilstoši Eiropas tendencēm, turklāt Latvijas sabiedrībai kļūs pieejamas augstas kvalitātes cirka mākslas izrādes.

Rīgas cirkā dzīvnieku vairs nebūs

Savukārt Rīgas cirka vadītāja Lolita Lipinska norādīja, ka, tā kā cirka telpās vairs nebūs paredzēts atrasties dzīvniekiem, jautājums par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā vairs nav aktuāls. Tomēr viņa atzīmēja, ka grozījumi varētu ietekmēt cirka mākslas attīstību un pieejamību Latvijā kopumā.

Kā ziņots, ar iniciatīvu aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirka izrādēs pērn, oktobra sākumā, pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām klajā nāca Pārtikas un veterinārais dienests. Drīz pēc tam jaunizveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē 9.novembrī tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, uzdodot sagatavot priekšlikumus attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos gan nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku, jo visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm. Kopš šī gada 11.februāra, Rīgas cirka ēka ar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) lēmumu ir slēgta. BVKB secināja, ka Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties.