Leģendārais Latvijas olimpiskās vienības 1936. gadā karognesējs – hokejists Leonīds Vedējs
IV Ziemas olimpiskajās spēlēs pirms 90 gadiem – 1936. gada februārī Vācijas pilsētā Garmišā-Partenkirhenē Latvijas olimpiskās vienības karognesējs atklāšanas parādē ...
Leģendārais Latvijas karognesējs 1936. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs - Leonīds Vedējs. FOTO
Tieši pirms 90 gadiem IV Ziemas olimpiskajās spēlēs mūsu olimpiskās vienības karognesējs Vācijas pilsētā Garmišā-Partenkirhenē arī bija hokejists (tāpat kā pirms pāris nedēļām Itālijā notiekošajās XXVII olimpiskajās spēlēs Kaspars Daugaviņš) – Latvijas hokeja izlases kapteinis Leonīds Vedējs. Šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz leģendārā latviešu hokejista gaitām un ielūkotos Latvijas Sporta muzeja krājumā, ko tas glabā par Leonīda Vedēja personību.
Latvijas hokeja izlases debija Ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā bija neveiksmīgāka nekā nesen notiekošajās spēlēs Itālijā. Pirms 90 gadiem - 1936. gada februārī Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas valstsvienība aizvadīja tikai trīs spēles un visās zaudēja – pret Kanādu ar 0:11, pret Poliju ar 2:9 un pret Austriju ar 1:7, kopvērtējumā dalot 3-15 vietu. Šomēnes Latvijas izlasei starts gan bija mazliet veiksmīgāks – kopvērtējumā 10. vieta ar trijiem zaudējumiem un vienu uzvaru.
Hokejists-bakteriologs
Latvijas hokejistus ziemas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi uz ledus uzveda Leonīds Jānis Vedējs (1908.–1995). Viņš dzimis 1908. gadā Daugavpilī policijas ierēdņa Jūlija Vedēja un viņa sievas Jozefas, dzimušas Kočānes, ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (1922–1927), studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē (1927–1934), bija studentu korporācijas “Lettgallia” biedrs, strādāja par bakteriologu Zemkopības ministrijas Bakterioloģiskās nodaļas laboratorijā.
Otrā pasaules kara laikā, pēc tam kad sarkanarmija ieņēma Jelgavu, 1944. gada jūlijā līdz ar hokeja izlases vārtsargu Robertu Lapaini pieteicās latviešu leģiona zenītartilērijas divizionā. Dienas uzbrukuma laikā Liepājā viņš tiešā tēmējumā nogāza krievu lidmašīnu, par ko viņu apbalvoja ar 2. šķiras Dzelzskrustu.
Pēc kara beigām Leonīds Vedējs nokļuva latviešu bēgļu nometnē Fišbahā, Vācijā, kur strādāja par bakteriologu bērnu sanatorijā Nirnbergā. 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, strādāja Grandrepidsas slimnīcas laboratorijā, vēlāk piena pārstrādes uzņēmuma “Joppe’s Dairy Co” bakterioloģiskajā laboratorijā. Miris 1995. Grandrepidsā.
Savā sportista karjerā Leonīds Vedējs pārstāvēja “Universitātes sportu”, Latvijas izlases sastāvā piedalījies četros Pasaules čempionātos (1933., 1935., 1938., 1939. gadā), kā arī 1936, gada Ziemas olimpiskajās spēlēs, kur bija arī Latvijas karognesējs atklāšanas ceremonijā. Kopumā izlases sastāvā aizvadījis 34 spēles (jāpiebilst, Latvijas izlase starpkaru periodā aizvadīja 36 spēles).
Trimdas gaitas
Pēc kara kopā ar ģimeni Leonīds Vedējs dzīvoja Fišbahas latviešu bēgļu nometnē Vācijā. 1949. gadā viņš izceļoja uz Ameriku, kur vēlāk strādāja Grandrepidsas pienotavā par bakterioloģiskās laboratorijas vadītāju. Brīvajā laikā viņš daudz strādāja ar jauniešiem, apmācot jaunos sportistus ledushokejā, rakstīja Amerikas latviešu laikraksts “Laiks”, vēstot par viņa došanos mūžībā. Viņam palaimējās piedzīto Latvijas neatkarības atjaunošanu.
“Pēdējos gados vairākas reizes viesojies Latvijā, kur sevišķi interesējās par Latvijas sieviešu hokeja vienību “Laima”, to atbalstot ar naudas ziedojumiem,” turpina “Laiks”.
Latviešu patricietis
Latvijas Sporta muzejs par vienu no vērtīgākajiem saviem ieguvumiem uzskata starpkaru Latvijas izcilākā ledus hokejista Leonīda Vedēja marmorā veidoto krūšutēlu, kas ir Leonīda Vedēja meitas Janas Āboliņas dāvana Sporta muzejam, kurš muzejā atrodas kopš 2019. gada.
Krūšu tēls šobrīd ir apskatāms Sporta muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, darināts no gaiši pelēkbalta marmora, reālistiskā manierē. Tā autors ir pazīstams latviešu trimdas mākslas amatnieks, tēlnieks Miķelis Geistauts. Darbs tapis pagājušā gadsimta četrdesmito gadu otrajā pusē, ko 1954. gadā mākslinieks uzdāvināja Leonīdam Vedējam.
Sporta muzejs raksta: “Miķelis Geistauts strādāja dažādus mazkvalificētus darbus, kā arī pelnījās, veidodams dažādus tēlus nacionālā romantisma manierē – tautumeitas, koka šķīvjus ar inkrustācijām un citus mākslas priekšmetus. Šie viņa darbi guva plašu atzinību trimdas latviešu sabiedrībā un rotāja daudzas Amerikas latviešu mājas.
Šajā krūšu tēlā tēlniekam ir izdevies apkopot labāko no studiju gados iegūtajām zināšanām: skulptūra ir reālistiska, proporcionāli veidota un izteiksmīga. Atpazīstami Leonīda Vedēja smalkie sejas vaibsti un raksturīgie lokainie mati. Gandrīz pusmetru augstajā krūšu tēlā Leonīds Vedējs atveidots spēka gados, pretskatā un atgādina Romas Impērijas laika patriciešu portretu.”
1936. gada Ziemas olimpiskās spēles: hokejs ASV – Vācija:
Atsevišķs stāsts saistās ar šī krūšu tēla nogādāšanu Latvijā: pēc sportista sievas Augustes Edes Vanags (Vedējas) nāves krūšu tēlu Leonīda Vedēja meita Jana Āboliņa pārveda uz savām mājām Dīrbornā, Mičigānā. Vēlāk to iepakoja sūtīšanai uz Latviju un nogādāja „Latvian American Shipping Line” Nūdžersijā. Tā kā skulptūra ir izgatavota no masīva, monolīta marmora, tad jūras ceļš tika izvēlēts kā optimālākais tēla nogādāšanai dzimtenē. Arī sūtīšanas process nepagāja bez starpgadījumiem: firma nozaudēja pavaddokumentus un tos nācās noformēt no jauna, arī muitas procedūras izrādījās gana piņķerīgas, tomēr viss beidzās laimīgi un tēls nonāca Latvijas Sporta muzejā.
