Olimpiešu mamma Aiva Aparjode: "Nevar bērnu izaudzināt par to, par ko viņš negrib kļūt"
Februāri aizvadām olimpisko spēļu zīmē, jūtot līdzi mūsu sportistiem un cerot uz medaļām. Viena no dedzīgākajām līdzjutējām ir Aiva Aparjode - kamaniņbraucēju Kristera un Kendijas mamma. Žurnāla "100 Labi Padomi" jaunākajā numurā - saruna ar viņu, kā arī ģimenes iecienītāko ēdienu receptes.
Laime būt kopā ar savējiem
Aiva ziemā bērnus redz reti, taču tur roku uz pulsa un seko līdzi visām sacensībām, kurās viņi piedalās. Abi vienmēr bijuši aktīvi – Kristers jau kopš pirmās klases gājis dažādos pulciņos, arī Kendijai nodarbju nav trūcis, tāpēc brīvā laika bijis maz un nav bijusi vajadzība bērnus īpaši nodarbināt, lai nedara muļķības. “Kendija daudzus gadus trenējās orientēšanās sportā, katras brīvdienas vedām viņu uz kādu no Latvijas mežiem,” stāsta Aiva un atzīst, ka abu bērnu sportiskās aizraušanās dēļ izpalikušas arī problēmas ar ēšanu, kas daudziem vecākiem sagādā raizes. “Viņi paši sekoja līdzi, ko un kad apēd, man nevajadzēja atgādināt, lai neaizmirst, piemēram, par brokastīm.”
Aiva teic, ka neviens no viņiem gan nav speciāli virzīts sportā, paši izvēlējušies savu ceļu. “Nevar bērnu izaudzināt par to, par ko viņš negrib kļūt. Man šķiet, ka liela loma ir tam, ko bērns redz ikdienā. Ne velti bērni bieži iet vecāku pēdās.”
Kas zina, vai Kristers un Kendija nokļūtu tieši kamaniņu sportā, ja ne mamma – viņa vairākus gadus pēc savām sportistes karjeras beigām 2008. gadā šajā sporta veidā sāka trenēt bērnus. Tā kā vajadzēja nokomplektēt grupu, bet audzēkņu trūka, ņēma talkā abus savus bērnus un viņu klasesbiedrus. Daļa Aivas audzēkņu palika kamaniņu sportā, tostarp Kristers un Kendija.
Pašas aktīvo sporta gaitu laikā mājas solis lielākoties bijis uz vīra pleciem, jo pēc sacensību sezonas sekojušas treniņnometnes, tāpēc daudz laika pavadījusi prom no mājām. “Kad beidzu sportistes gaitas, gribēju būt līdzdalīga it visā, kas saistījās ar bērniem, jo šķita, ka man jāatgūst iekavētais, ka daudz esmu palaidusi garām. Viņiem gan nekā netrūka, taču sajūtu līmenī gribējās izdzīvot bērnu pieaugšanas posmus, rūpēties. Katrai mammai nepieciešams iziet cauri šiem etapiem, un es pat sāku strādāt bērnudārzā. Pēc trīs gadiem sapratu, ka tā nav joma, kurā vēlos pavadīt atlikušo darba mūžu, un sāku studijas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.” Aiva priecājas, ka tad, kad pievērsusies kamaniņu sporta treneres darbam, ikdienā ar bērniem bijusi plecu pie pleca. “Tā ir laime – tik cieši būt kopā ar savējiem.”
Visu sarunu ar Aivu Aparjodi un viņas iecienītāko ēdienu receptes, lasi žurnāla “100 Labi Padomi" jaunajā numurā, kas no 6. februāra nopērkams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
