Biedriņš pastāsta, kas ir vissāpīgākais pēc veiksmīgās karjeras un kāpēc atgriežas basketbola vidē

2004. gadā Biedriņš kļuva par pirmo NBA draftēto latvieti un deviņas sezonas pārstāvēja "Warriors", labākajā no tām 2008./2009. gadā vidēji mačā gūstot 11,9 punktus un izcīnot 11,2 atlēkušās bumbas. 2013. gada vasarā Biedriņš tika aizmanīts un "Jazz", bet vienības rindās sezonas gaitā laukumā devās vien sešās spēlēs, vidēji gūstot 0,5 punktus un 2014. gada aprīlī līgums ar viņu tika pārtraukts.

Kā intervijā norāda 37 gadus vecais Biedriņš, kopš spēlētāja karjeras beigām viņš lielāko daļu laika veltījis ģimenei un bērniem.

"Es gribēju no visa atpūsties. Publicitātes un visa pārējā man jau bija par daudz, vēlējos padzīvot vienkārša cilvēka dzīvi. Nebija jau tā, ka sēdētu mājās un nekur nerādītos, bet vēlējos no visa atiet," pastāstīja bijušais basketbolists.

Kā atzīst Biedriņš, pilnībā no publiskās dzīves aizbēgt neesot iespējams, bet pagājis tik ilgs laiks, ka "jau pašam nedaudz sāk gribēties lēnā garā atgriezties basketbola virtuvē".

Atceroties savu karjeru NBA, Biedriņš kā īpašus mirkļus atminējās pirmo spēli līgā un savu rezultatīvāko maču Denverā, kad guva 31 punktu, kā arī pirmo pārbaudes spēli pret Losandželosas "Lakers" un Kobi Braientu.

Tikmēr par karjeras norieta sākuma posmu kļuva 2010./2011. gada sezona, kuras laikā nācās veikt vienīgo operāciju - Biedriņš bija iedzīvojies vēdera muskuļa plīsumā. "Tāpat tobrīd regulāri bija potīšu traumas," norāda Biedriņš. "Es pat nezinu, kas notika, kāpēc tā. Pēc visām traumām kaut kā lēnām pazuda pārliecība par saviem spēkiem. Tā tomēr ir pasaules spēcīgākā līga, tur neviens tevi nežēlo un aiz durvīm cilvēki uz tavu vietu gaida rindā. To noturēt ir ļoti grūti."

Kā norāda Biedriņš, tagad visvairāk viņam sāpot tas, ka cilvēki atceras tikai pēdējos gadus, kas bija sliktākie karjerā. "Uzskatu, ka man bija ļoti laba karjera, es daudz ko sasniedzu, biju pirmais draftētais,"  saka bijušais basketbolists. "Tomēr atceras tikai, ka tu nevari iemest sodiņus, laiku, kad tu nespēlēji un sēdēji uz soliņa. Par to man ir škrobe, bet ne uz vienu ļaunu prātu neturu."

Kā vienu no lietām, kas karjeras laikā tomēr neizdevās kā gribējies, ir spēlēšanas Latvijas izlasē.

"Gribējās izlasē spēlēt vairāk. Man ir ļoti žēl, ka 2007. gadā Seviljā netikām tālāk - ļoti labi atceros, kā Horvātija ar pēdējo metienu uzvarēja Spāniju un mūs izslēdza," atminējās Biedriņš, kurš ar izlasi gan 2007., gan 2009. gadā Eiropas čempionātā ierindojās 13. vietā.

Tāpat intervijā Biedriņš uzslavē Kristapu Porziņģi, ar kuru būtu gribējis uzspēlēt kopā izlases rindās. "Tas būtu ļoti iespaidīgi - divi torņi, no kuriem viens apakšā, bet viens uz metienu," prāto Biedriņš. "Viņš ir ne tikai talantīgāks par mani, viņš ir pasaules talants."

Kā atklāj Biedriņš, viņš pēc karjeras beigām sevišķi nav skumis un vēlējies atgriezties laukumā. "Kaut kā no tā visa biju nogājis nost, beidzot jutos labi un brīvi, varēju bez stresa izbaudīt dzīvi, ģimeni un bērnus," norāda viens no visu laiku labākajiem Latvijas basketbolistiem. "Joprojām uzturu savu formu un nedēļā četras reizes noteikti trenējos, bet tie nav basketbola treniņi. Man patīk būt labā formā, nevēlos atlaist. Ar dēlu uzspēlējam, pamētājam, bet tas arī viss."

Kā zināms, Biedriņš septembrī kļuva par jaunā kluba "Rīgas Zeļļu" biedru un vēstnesi. "Zeļļu projekts likās foršs ar to, ka tas ir no nulles un attīsta jaunatni," par atgriešanos basketbola vidē norādīja Biedriņš. "Viņu koncepts ir kaut kas jauns un Latvijas basketbolā neredzēts, tiek uzturēta lieliska attieksme pret saviem faniem."