"Apvedceļa" solists Jānis Krūmiņš līgotājus cienā ar zemeņu sangriju
Ar pašu dziedātām un mūzikas atskaņotājā spēlētām dziesmām, ar rotaļām, dejām vai arī, apcerīgi pasēžot pie ugunskura, ar ķimeņu sieru, alu vai zemeņu sangriju – tik dažādi vasaras saulgriežus svin paši Jāņi, jaunākajā numurā raksta žurnāls "100 Labi Padomi".
Kā jau skatuves māksliniekiem ierasts, grupas "Apvedceļš" solists Jānis Krūmiņš svētku laiku pavada strādājot. Muzicē pa visu Latviju, turklāt vairāku dienu garumā, un viss sākas vēl pirms Līgosvētkiem, tāpēc Jāņu nakti visbiežāk viņš aizvada rimti pie ugunskura. “Mēģinu ielikt simbolisku ķeksīti – apēst Jāņu sieru, uzlikt galvā ozola zaru vainagu. Svētku vakarā parasti esmu jau piekusis,” atzīst mūziķis un pastāsta anekdoti par slaveno teicienu līst kā pa Jāņiem: “Senie latvieši šajos svētkos dzēra tā, ka bija spējīgi pārvietoties tikai četrrāpus, un no tā radies teiciens – līst kā pa Jāņiem.”
Tomēr vienojamies, ka patiesāka šķiet klimatiskā versija, tāpēc Jānim Krūmiņam pūrā ir zemeņu sangrijas recepte, kas palīdz sasildīties, jo “alus, kā zināms, veldzē, nevis silda”. Recepte ir vienkārša: ņem 500 g zemeņu, pudeli baltā vai rozā vīna, piešauj 50–100 ml brendija vai ruma, sagriež vienu citronu vai laimu, visu maigi samasē, tad pievieno gāzēto ūdeni un bauda.
Jāņu rītā mūziķis basām kājām izstaigā savu mauriņu un tad sāk atbildēt apsveikuma ziņām. To esot dikti daudz. “Jāņiem tā vārdadiena vairāk ir otrā plāna lomā. Līgotāji saguruši, atpūšas, tāpēc priecājos, ka mani atceras.”
*Alkohola lietošana kaitē veselībai.
Ko Jāņos galdā ceļ vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” valdes loceklis un Latvijas Universitātes asociētais profesors Jānis Brizga, aktieris, komiķis un producents Jānis Jarāns un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, lasi žurnālā “100 labi padomi” jaunajā numurā, kas no 4. jūnija pieejams preses tirdzniecības vietās un zurnali.lv.
