Metastāžu nav - tagad esmu tīra: Ineses Supes atklātā stāsta aizkulises
Aizvadītais gads žurnālistei Inesei Supei bijis satriecošs visās šā vārda nozīmēs – piedzīvotas dienas, kad viņas domas rosījās ap viņpasauli, un bijuši daudzi laimīgi mirkļi, taču katra minūte aizritējusi onkoloģijas paēnā. Atklātu interviju ar viņu lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.
Lielākās asaras pār Ineses vaigiem birušas tieši no prieka – par ziņu, ka metastāžu nav. “Tagad esmu tīra,” viņa saka, runājot par vēža šūnām.
Kāds mums sakars?!
Inese ap kaklu ķēdītē nēsā krustiņu. Kad fotogrāfs Artūrs uz to norāda, sakot, cik skaists tas ir, viņa paskaidro, ka rotu valkā nevis kristīgas pārliecības, bet aizsardzības dēļ. Tā darīt ieteicis dziednieks Rolands Tiltiņš. Taču arī dziedniekiem viņas ticība nepieder. “Es pie viņa neeju kā pie dziednieka, bet vienkārši parunāties – kā pie psihologa,” Inese saka un atklāj, ka sudraba krustiņus aizsardzībai nēsā arī viņas trīs bērni. Vecākajam dēlam Agnim ir 21 gads, viņš studē IT lietas un pusslodzē stažējas Latvijas Televīzijā. “Viņam ļoti patīk. Zinu, ka dēlam viss būs labi, viņš ir mērķtiecīgs, patstāvīgs.”
Natālijai nosvinēta 18 gadu jubileja. Viņa ir Ineses audžumeita, pusmāsa ģimenes jaunākajam bērnam – deviņgadīgajai Elzai. “Iepazinos ar vīrieti, kuram no pirmajām attiecībām bija meita. Dzīvojām kopā, mums piedzima Elza, bet, kad izšķīrāmies, Natālija palika pie manis.” Tā kā abas nesaistīja radniecīgas saites, nācās sakārtot juridiskās formalitātes. Bāriņtiesa rosināja Inesei kļūt par Natālijas aizbildni, lai oficiāli varētu pārstāvēt meiteni gan skolā, gan citviet, kur darīšana ar dokumentiem. Šogad meitene mācās 12. klasē un, ļoti iespējams, savu nākotni saistīs ar kādu medicīnas nozari. Stāstot par bērniem, Ineses skatienā manāms īpašs maigums, lai gan – kā visu sarunas laiku – viņa sev raksturīgajā manierē pajoko, ka vārdu dēlam devis viņa tēvs, jo citādi puika būtu Kristaps, arī uzvārds esot tēva, un Agnis it nemaz neesot līdzīgs mammai, tāpēc viņa jokojot mēdzot teikt: “Kāds mums sakars?!”
Bērniem viss nav jāzina
Tieši bērni bijuši tie, kas Inesi stutējuši visu aizvadīto gadu. Viņa gan nav pavisam atklāti runājusi ar saviem bērniem par diagnozi, arī pati tikai nesen sākusi vairāk par to interesēties. “Tāpēc Elza līdz galam nezina. Vēl pirms ģimenes ārste man sataustīja bumbuli krūtī, Elza pēkšņi sāka teikt, ka negrib, lai braucu uz slimnīcu, ka es nomiršu. Viņa vairākas reizes tā teica, un varbūt tas man bija stimuls aiziet pie ārsta ar to savu rozā krūti.” Inese paskaidro, ka pāris mēnešu novilcinājusi vizīti pie daktera. Nojauta bijusi, ka labi nav, jo vēža dēļ zaudēti daudzi tuvinieki, arī māsa un tētis, taču nav gribējies pieņemt, ka pašai jāsastopas ar šādu diagnozi.
Pilnu sarunu ar Inesi Supi vari izlasīt žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā numurā, kas no 10. janvāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
