Iedzīvotāji Latvijā visvairāk baidās no onkoloģiskām, kā arī sirds un asinsvadu saslimšanām
Dažādas saslimšanas būtiski ietekmē mūsu pašsajūtu, spēju veikt darba pienākumus un pilnvērtīgi atpūsties, īpaši, ja tās ir slimības, kam nepieciešams ilgstošs ārstēšanās laiks, tās ir hroniskas vai neārstējamas. Nesen veikta pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā puse jeb 53% iedzīvotāju baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41%).
„Bailes no nopietnām saslimšanām ir saprotamas, taču svarīgi, lai tās nekļūtu par iemeslu izvairīties no rūpēm par veselību. Tieši pretēji – tām vajadzētu būt par pamudinājumu laikus veikt profilaktiskās pārbaudes, kā arī neatlikt sarunu ar ārstu vai farmaceitu, ja parādās sūdzības vai pašsajūta pasliktinās neskaidru iemeslu dēļ. Ikdienā farmaceiti redz, ka cilvēki bieži meklē palīdzību tikai tad, kad simptomi jau būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, tāpēc īpaši svarīgi ir stiprināt paradumu par veselību rūpēties savlaicīgi,” uzsver aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Arī onkoloģiskās saslimšanas ir ārstējamas
"Mana Aptieka" un "Apotheka" jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati liecina, ka no onkoloģiskām saslimšanām baidās visās iedzīvotāju grupās, izteikti mazāk tikai vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kur par to ir nobažījies katrs trešais aptaujātais (33 %). Tāpat nedaudz mazāk uztraucas iedzīvotāji, kuriem kopumā ikdienā ir mazāks stresa līmenis (44 %).
„Veselības centra 4” filiāles „Anti-Aging Institute” ģimenes ārste, preventīvās medicīnas speciāliste Jūlija Balandina norāda: „Mūsdienu medicīnā arvien vairāk saslimšanu iespējams atklāt agrīni, vēl pirms tās rada nopietnus simptomus. Tieši laikus veikta diagnostika bieži būtiski uzlabo ārstēšanas rezultātus un dzīves kvalitāti.” Ārste uzsver, ka onkoloģijā agrīnai diagnostikai ir milzīga nozīme. Daudzas slimības, kas agrāk šķita ļoti biedējošas, šobrīd iespējams veiksmīgi ārstēt vai ilgstoši kontrolēt, ja tās tiek atklātas laikus. Tāpēc daudz drošāk ir zināt un rīkoties savlaicīgi, nevis izvairīties no pārbaudēm baiļu dēļ.
Sirds un asinsvadu veselībai jāpievērš uzmanība jau agrīnā vecumā
Iedzīvotāji ir ļoti noraizējušies arī par sirds un asinsvadu saslimšanām. Ne velti, jo Latvijā tas ir biežākais nāves cēlonis, no kura mūžībā dodas aptuveni puse iedzīvotāju. Par sirds un asinsvadu slimībām visvairāk uztraucas gados vecāki aptaujātie virs 65 gadu vecuma, kā arī iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (47 %).
Farmaceite Alina Fleišmane uzsver, ka sirds un asinsvadu slimību risks ir cieši saistīts ar dzīvesveidu. Slimību attīstību ietekmē mazkustīgums, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, liekais svars, stress un nepietiekams miegs, līdz ar to par sirds un asinsvadu veselību jārūpējas jau agrīnā vecumā, jo slimība parasti attīstās pakāpeniski. „Ļoti svarīgi ir regulāri kontrolēt asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, jo paaugstināti rādītāji ilgstoši var palikt nepamanīti. Jo agrāk cilvēks sāk rūpēties par sirds veselību, jo lielāka iespēja mazināt nopietnu saslimšanu risku nākotnē,” uzsver farmaceite.
Arī ģimenes ārste Jūlija Balandina skaidro, ka sirds un asinsvadu slimības parasti neveidojas pēkšņi, jo organisms bieži signalizē par pārslodzi un riska faktoriem jau daudz agrāk: „Regulāras veselības pārbaudes un saruna ar ārstu vismaz reizi gadā palīdz izvērtēt individuālos riskus, savlaicīgi koriģēt dzīvesveidu, uzturu, miega kvalitāti, fiziskās aktivitātes un nepieciešamības gadījumā saņemt ārstēšanu, vēl pirms attīstās nopietnas komplikācijas.”
Jārod miers steidzīgajā ikdienā
Katrs piektais aptaujātais jeb 19 % iedzīvotāju ir noraizējies arī par iespēju saslimt ar neiroloģisku vai psihisku saslimšanu. Visbiežāk šādas bažas pauž iedzīvotāji ar augstu ikdienas stresa līmeni, kā arī cilvēki vecumā virs 65 gadiem. Šādu saslimšanu attīstību var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, ģenētiski iemesli, citas slimības, traumas, dzīvesveids un ilgstoša psihoemocionāla slodze. Lai gan ne visas neiroloģiskās vai psihiskās saslimšanas ir iespējams novērst, ikdienas režīmam, atpūtas kvalitātei, miega ilgumam, fiziskajām aktivitātēm un stresa pārvaldībai ir būtiska nozīme mentālās labsajūtas uzturēšanā.
„Mūsdienās viens no papildu spriedzes avotiem nereti ir arī sociālie tīkli. Tajos redzam šķietami ideālu, sakārtotu un veiksmīgu dzīvi, ar ko cilvēki mēdz sevi salīdzināt, tādējādi radot sev papildu stresu. Lai gan sociālo tīklu pārlūkošana var šķist kā īss atpūtas mirklis, patiesībā tā nereti vēl vairāk noslogo prātu un pastiprina trauksmi vai neapmierinātību ar sevi. Tāpēc ikdienā ir svarīgi apzināti ieplānot patiesu atpūtu – doties mierīgā pastaigā, izkustēties, sportot, pavadīt laiku bez ekrāniem un parūpēties par kvalitatīvu miegu,” norāda "Apotheka" farmaceite Alīna Fleišmane.
Savukārt ģimenes ārste uzsver, ka veselība nav tikai diagnožu neesamība: „Ikdienas enerģija, miega kvalitāte, emocionālā pašsajūta, spēja koncentrēties un pilnvērtīgi atjaunoties arī ir ļoti nozīmīgi signāli par organisma stāvokli. Tieši tādēļ regulāras sarunas ar speciālistu un profilaktiskas pārbaudes palīdz ne tikai agrīni diagnosticēt slimības, bet arī ilgtermiņā saglabāt labāku dzīves kvalitāti”.
