Cik daudz ūdens dienā jāizdzer, lai neveidotos nierakmeņi: dietologi sniedz skaidru atbildi

Aptuveni desmit procentiem pieaugušo ir nierakmeņi, taču šis rādītājs gadu no gada pieaug, ņemot vērā izmaiņas uzturā un klimatu. Ūdens līdzsvara uzturēšana ir galvenais veids, kā novērst šo problēmu, raksta "EatingWell".

Runājot par nierakmeņu profilaksi, svarīgāk ir ne tik daudz zināt, cik daudz ūdens nepieciešams izdzert, cik saprast, cik daudz urīna veidojas, uzsver izdevums.

"Vispārējā rekomendācija šķidruma patēriņam pieaugušajiem ir aptuveni 2,5–3 litri dienā, kas atbilst apmēram desmit līdz divpadsmit glāzēm," saka sertificētā dietoloģe Džesika Klensi-Strouna.

Pēc viņas teiktā, tieši tik daudz šķidruma nepieciešams cilvēkam dienā, lai viņa urīna apjoms sasniegtu 2,5 litrus, kas ir vispārējais mērķis. Eksperte atsaucas uz pētījumu, kas publicēts "Cochrane Library" lapās.

Lai noteiktu, vai jūs patērējat pietiekami daudz ūdens, lai veidotos nepieciešamais urīna daudzums, Klensi-Strouna iesaka orientēties pēc urīna krāsas.

“Gaiši dzeltena vai blāva urīna bieži liecina par pietiekamu hidratāciju, kamēr tumšāka vai duļķaina urīna var norādīt, ka cilvēks dzer par maz šķidruma," skaidroja viņa.

Ir divi galvenie mehānismi, pateicoties kuriem hidratācija novērš nierakmeņu veidošanos.

1. Ūdens nodrošina urīna pH līdzsvaru

Kā rakstīts rakstā, ūdens lietošana var novērst pārmērīgu urīna skābumu, kas ne tikai var kairināt urīnceļu gļotādu, bet arī veicināt akmeņu veidošanos.

"Ūdens līdzsvara uzturēšana nodrošina urīna plūsmu caur nierēm, lai saglabātu veselīgu urīna pH, kas samazina akmeņu veidošanās iespējamību," stāsta zinātņu maģistre un sertificētā dietoloģe Vitnija Stjuarte.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts "Postgraduate Medical Journal", dehidratācija paaugstina urīna skābumu, kas palielina kalcija oksalāta un urīnskābes akmeņu veidošanās risku.

Vienlaikus jāatceras, ka ne visas šķidruma vielas uztur urīna pH vajadzīgajā līmenī. Piemēram, dzērveņu sula var paaugstināt urīna skābumu, kamēr apelsīnu, ābolu, melno jāņogu un greipfrūtu sulas, kā arī dažas minerālūdens šķirnes rada sārmainu efektu, kas var palielināt kalcija fosfātu, struvītu un brushītu akmeņu veidošanās risku.

To apstiprina pētījums, kas publicēts žurnālā "Urology Research and Practice".
Tikmēr galvenokārt ūdens lietošana var novērst pārmērīgu urīna skābumu vai sārmainību, norādīts rakstā.

"Kad urīna plūsma ir liela, mikroskopiskie kristāli un minerālvielu daļiņas tiek ātrāk izskalotas no nierēm. Tas novērš to salipšanu un lielāku, simptomātisku akmeņu veidošanos," skaidroja Klensi-Strouna.

2. Ūdens samazina akmeņu veidošanos veicinošo minerālu koncentrāciju

Lielāks šķidruma patēriņš noved pie biežākām vizītēm tualetē un lielāka urīna tilpuma.

"Lielāks šķidruma patēriņš palielina urīna tilpumu, kas samazina kalcija, oksalāta, urīnskābes un citu minerālu koncentrāciju," saka Klensi-Strouna.

Pēc viņas teiktā, zems urīna tilpums var izraisīt urīna pārsātinājumu – stāvokli, kad urīns vairs nevar uzturēt izšķīdušos minerālus augstā koncentrācijā, kas noved pie to kristalizācijas. Pēc kristalizācijas minerāli sāk salipt, veidojot akmeņus.

Kā palielināt ūdens patēriņu

Nierakmeņi ir nopietns iemesls domāt par to, lai dienā izdzertu 2,5–3 litrus šķidruma. Izdevums apraksta vairākas stratēģijas, kas palīdz maksimāli atvieglot šī mērķa sasniegšanu:

• Dzeriet ūdeni no rīta, tiklīdz pamostaties. Tas ne tikai palīdz uzsākt dienas ūdens patēriņu, bet arī atšķaida urīnu, kas bieži no rīta ir koncentrēts. Nosakiet mērķi izdzert vienu vai divas glāzes, pirms dzert kafiju vai tēju.
• Sekojiet līdzi izdzertā ūdens daudzumam. Tam var izmantot trauku ar noteiktu tilpumu un vērot, cik daudz jau izdzerts.
• Vienmēr nēsājiet līdzi pudeli ūdens. Lai tā vienmēr būtu somā, mašīnā, uz galda vai naktsgaldiņa. Kur jūs atrodaties – tur jābūt arī ūdenim.
• Izmēģiniet zāļu tējas vai ūdeni ar dabīgām garšām. Dietoloģe Emīlija Kembela iesaka: "Mēģiniet pievienot nedaudz garšas, piemēram, citrona sulu vai zemenes ar piparmētru, lai dažādotu dzēriena garšu."

Kas vēl palīdz nierakmeņu profilaksē

Hidratācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst nierakmeņu veidošanos, taču tas nav vienīgais. Var izmēģināt arī citus pasākumus:

• Ēdiet daudz augļu un dārzeņu. Uzturs, kas bagāts ar augļiem un dārzeņiem, palīdz samazināt akmeņu veidošanos, palielinot kālija daudzumu, kas samazina kalcija saturu urīnā, un samazinot urīna skābumu.
• Daži pētījumi liecina, ka uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem un zema tauku satura piena produktiem, var samazināt nierakmeņu risku par 45 procentiem.
• Ierobežojiet nātrija patēriņu un palieliniet kālija daudzumu. Uzturi ar augstu nātrija un zemu kālija attiecību saista ar paaugstinātu nierakmeņu risku, jo nātrijs palielina kalcija izvadīšanu ar urīnu, bet kālijs veicina tā reabsorbciju.
• Iekļaujiet uzturā produktus, kas bagāti ar kalciju. Lai arī tas var šķist paradoksāli, produktu lietošana, kas satur kalciju, var samazināt kalcija oksalāta akmeņu veidošanās biežumu.

Pēc Klensi-Strouna teiktā: Uztura kalcijs palīdz saistīt oksalātu zarnās, samazinot oksalāta daudzumu, kas uzsūcas asinīs un galu galā izdalās ar urīnu.