Kad diētas vairs nestrādā: ko darīt, ja ķermeņa masas indekss sasniedz 30-40

Bieži izmantotajā ķermeņa masas indeksa skalā tās ir vērtības no 25 līdz 30. Savukārt ‘aptaukošanās’ nav tikai lieku kilogramu rādījums uz svariem vai lielāks apģērba izmērs. Aptaukošanās (ķermeņa masas indekss lielāks par 30) tiek klasificēta kā hroniska slimība un nav tikai dzīvesveida sekas - tās ir kompleksas, hroniskas veselības izmaiņas ar tiešu ietekmi uz vielmaiņu, vairumu orgānu sistēmu un kopējo dzīves kvalitāti.

Šobrīd Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju dzīvo ar lieko svaru un no tiem aptuveni katram piektajam ir aptaukošanās. Tādejādi šī problēma ir kļuvusi par būtisku sabiedrības veselības izaicinājumu. Neatkarīgi no ķermeņa svara, izmaiņas ir jāsāk ar veselīga uztura paradumu ieviešanu un fizisko aktivitāšu apjoma palielināšanu. Tomēr, cilvēkiem ar ĶMI 30-40, tradicionālās svara samazināšanas metodes bieži vien vairs nedod noturīgu rezultātu un pieaugot svaram kāpināt fizisko aktivitāti paliek arvien grūtāk un bieži dažādu sūdzību (locītavu sāpju, elpas trūkuma) dēļ tas var būt pat neiespējami. Veidojas apburtais loks - aptaukošanās ierobežo kustības, savukārt, ierobežotas kustības pastiprina aptaukošanos.

Kāpēc diētas šajā posmā pārstāj darboties?

Kā skaidro Dr. Federa Centra uztura speciāliste Paula Ločmele, šajā stadijā organismā jau notikušas būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas ietekmē svara regulāciju. Ja svars pieaug, tas tikai liecina, ka neskatoties uz ierobežojumiem, joprojām, apēsts tiek par daudz un ilgstoša kaloriju ierobežošana un atkārtotas diētas liek ķermenim pielāgoties:

Ilgstoša kaloriju ierobežošana un atkārtotas diētas liek ķermenim pielāgoties:

• vielmaiņa kļūst lēnāka (par 10-20%),
• organisms efektīvāk uzkrāj enerģiju,
• pastiprinās izsalkuma sajūta.

Vienlaikus tiek ietekmēta hormonālā sistēma, proti, palielinās grelīna (izsalkuma hormona) līmenis un samazinās leptīna (sāta hormona) efektivitāte. Tas nozīmē, ka cilvēks ne tikai psiholoģiski, bet arī bioloģiski jūtas izsalkušāks. Ilgtermiņa dati apstiprina šo tendenci - līdz pat 80-90% cilvēku pēc diētām atgūst zaudēto svaru viena līdz piecu gadu laikā. Nereti tas atgriežas pat lielākā apjomā, radot tā saukto “yo-yo efektu”.

ĶMI virs 30: kad svara problēma kļūst par medicīnisku diagnozi

Dr. Federa Centra gastroenterologs-endoskopiju speciālists Dr. Eduards Krustiņš uzsver, ka ĶMI virs 30 nav tikai statistisks rādītājs, bet veselībai bīstama situācija ar skaidri definētiem riskiem un mehānismiem kā šie riski noved pie tālākām sekām.

Aptaukošanās būtiski palielina:

• 2. tipa cukura diabēta risku (līdz 7 reizēm), galvenokārt insulīna rezistences dēļ;
• sirds un asinsvadu slimību risks pieaug 2-3 reizes, ko veicina hronisks iekaisums, dislipidēmija un paaugstināts asinsspiediens;
• kopējais mirstības risks ilgtermiņā.palielinās par 20-30%

No gastroenteroloģijas skatpunkta īpaši nozīmīgas ir izmaiņas gremošanas sistēmā. Aptaukošanās ir cieši saistīta ar:

• Metabolu disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD), ko agrāk sauca par  nealkoholisko taukaino aknu slimību (NAFLD), kas sastopama līdz pat 70-80% pacientu ar aptaukošanos un radot aknu audu iekaisumu - hepatītu var progresēt līdz aknu fibrozei vai cirozei,
• gastroezofageālo refluksa slimību (GERD), kuras risks palielinās intraabdominālā spiediena dēļ,
• izmaiņām kuņģa iztukšošanās ātrumā un zarnu mikrobiomā, kas vēl vairāk ietekmē apetīti un vielmaiņu.

Papildus tam aptaukošanās atzīts riska faktors vairāk kā desmit  onkoloģiskām slimībām, tostarp barības vada, resnās zarnas un aknu audzējiem.

Tieši tāpēc šajā stadijā svara samazināšana vairs nav tikai estētiska izvēle vai dzīvesveida korekcija. Tā kļūst par mērķtiecīgu ārstēšanas procesu ar skaidru mērķi - samazināt ar aptaukošanos saistītos riskus, uzlabot vielmaiņas rādītājus un novērst ilgtermiņa komplikācijas.

Kad medicīniska iejaukšanās kļūst nepieciešama

Medicīniska pieeja svara samazināšanā nav pirmais solis, taču noteiktā brīdī tā kļūst ne tikai pamatota, bet arī nepieciešama. Mūsdienu vadlīnijas uzsver, ka aptaukošanās ārstēšanai jābūt pakāpeniskai, taču vienlaikus savlaicīgai.

Medicīniska iejaukšanās būtu apsverama, ja dzīvesveida un uztura korekcijas nav bijušas sekmīgas un:

• ĶMI sasniedz vai pārsniedz 30 kg/m2, atsevišķu slimību gadījumā jau pie ĶMI 27
• novērojams straujš svara atgriešanās efekts (weight regain) pēc sākotnēji veiksmīgas samazināšanas,

Un noteikti rekomendējama, ja attīstās ar aptaukošanos saistītas blakusslimības, piemēram:

• 2. tipa cukura diabēts vai prediabēts,
• arteriālā hipertensija,
• dislipidēmija,
• nealkoholiskā taukainā aknu slimība, - gastroezofageālā refluksa slimība.

Svarīgi uzsvērt, ka lēmums par medicīnisku iejaukšanos netiek balstīts tikai uz ĶMI skaitli. Tas ir komplekss klīnisks izvērtējums, kurā tiek ņemti vērā:

• svara dinamika ilgtermiņā,
• pacienta vielmaiņas profils,
• blakusslimību klātbūtne un smagums,
• iepriekšējo ārstēšanas metožu efektivitāte,
• kā arī pacienta motivācija un spēja iesaistīties ilgtermiņa ārstēšanas procesā.

No klīniskā viedokļa svarīgi ir arī tas, ka pat 5-10% ķermeņa svara samazinājums var būtiski uzlabot tādus veselības rādītājus kā, piemēram, glikozes līmeni un asinsspiedienu. Taču pacientiem ar ĶMI virs 30 šādu rezultātu bieži ir grūti sasniegt un noturēt bez papildu medicīniskas palīdzības.

Tā nav alternatīva uztura un dzīvesveida maiņai, bet gan instruments, kas palīdz pārvarēt fizioloģiskos ierobežojumus un nodrošina efektīvāku, strukturētu un ilgtermiņā noturīgu ārstēšanas procesu. Jo visu aptaukošanās ārstēšanas metožu pamatā ir nodrošināt samazinātu kaloriju uzņemšanu gan ar medikamentiem mainot apetītes regulāciju, gan ar kuņģa-zarnu trakta endoskopiskām vai ķiruģiskām manipulācijām radot agrāku sāta sajūtu vai traucējot uztura uzsūkšanos. Tādēļ nedz medikamenti, nedz endoskopiskās un ķirurģiskās manipulācijas nav atļauja vai brīvbiļete nedomāt par veselīgu uzturu vai nekustēties.

Endoskopiskā kuņģa gastroplastija: mūsdienīgs un saudzīgs risinājums

Šķietamo plaisu starp medikamentu ilgstošu lietošanu un ķirurģijas radītajām izmaiņām anatomijā šobrīd aizpilda endoskopiska kuņgā samazināšana jeb endoskopiskā kuņģa gastroplastija (ESG).Tas ir efektīvs, saudzīgs risinājums pacientiem ar ĶMI 30-40. Endoskopiskā kuņģa gastroplastija ir minimāli invazīva, neķirurģiska svara samazināšanas procedūra, kas ļauj dienas stacionāra apstākļos samazināt kuņģa tilpumu, izmantojot īpašas iekšējas šuves. Procedūra tiek veikta ar endoskopu, to ievadot caur pacienta muti, un tā neprasa nevienas kuņģa daļas izņemšanu. Samazinātais kuņģa tilpums palīdz pacientam ātrāk sajust sāta sajūtu un saglabāt to ilgāk, kas veicina mazāku uzņemto kaloriju daudzumu un svara zudumu ilgtermiņā.

Procedūras laikā:

• kuņģis tiek samazināts no iekšpuses, izmantojot endoskopu,
• netiek veikti ārēji griezieni,
• kuņģa tilpums samazinās par aptuveni 60-70%.

Tas nodrošina:

• ātrāku sāta sajūtu,
• mazāku uzņemtā ēdiena daudzumu,
• kontrolētāku kaloriju patēriņu.

Klīniskie pētījumi rāda, ka pacienti vidēji zaudē 15-20% no ķermeņa svara 12-18 mēnešu laikā, vienlaikus uzlabojot arī vielmaiņas rādītājus. Atšķirībā no klasiskām bariatrijas operācijām, endoskopiskā kuņģa gastroplastija neprasa kuņģa daļas izņemšanu un neatstāj rētas, jo procedūra tiek veikta caur muti. Tādejādi ir īpaši piemērota pacientiem, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlās ķirurģisku operāciju. Atveseļošanās laiks ir īsāks, pacientam dodies mājās tajā pašā dienā un jau pēc 3-4 dienām atgriežoties pie ofisa darbā.. Procedūras priekšrocība ir arī  zemāks komplikāciju un atviļņa slimības risks, taču jārēķinās, ka svara zuduma efekts ir nedaudz mazāks nekā pēc klasiskās bariatrijas operācijas, bet izmaksas.

Uztura nozīme un integrēta pieeja: ilgtermiņa rezultāta pamats

Lai gan endoskopiskā kuņģa gastroplastija ir efektīvs un mūsdienīgs risinājums pacientiem ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu, būtiski saprast, ka tā pati par sevi negarantē ilgtermiņa rezultātu. Procedūra nodrošina fizioloģisku pamatu svara samazināšanai, taču tā neaizstāj dzīvesveida un uztura paradumu maiņu. Kā uzsver uztura speciāliste Paula Ločmele, šeit slēpjas viens no būtiskākajiem ārstēšanas aspektiem:

Reizēm pacienti iebilst, ka “es jau tā neko neēdu” vai ir pārliecināti, ka svara pieaugumu nodrošina tikai noteikti uztura produkti, bet aptaukošanās kontekstā nozīmīgākais ir kopējais diennaktī uzņemtais kaloriju skaits. 

Pēc ESG procedūras pacienti nonāk jaunā fizioloģiskā situācijā, kas prasa pakāpenisku pielāgošanos. Samazinātais kuņģa tilpums nozīmē, ka porciju lielums būtiski sarūk vidēji par 30-50%, kā arī vienlaikus pieaug prasības pret uztura kvalitāti. Tas nozīmē, ka uzturam jābūt ne tikai enerģētiski sabalansētam, bet arī uzturvielām bagātam, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu uzņemšanai, šķiedrvielām un mikroelementiem.

Ne mazāk svarīgi ir ēšanas paradumi - ēdienreizes kļūst strukturētākas, lēnākas un apzinātākas. Pacienti apgūst jaunu ēšanas ritmu, izvairās no pārēšanās un iemācās atpazīt fizioloģisko sāta sajūtu. Tieši šīs izmaiņas, nevis tikai mehāniskais kuņģa samazinājums, nosaka rezultāta noturību ilgtermiņā.

Tomēr uztura korekcija ir tikai viena daļa no kopējā ārstēšanas procesa. Mūsdienu pieeja aptaukošanās ārstēšanā balstās uz integrētu modeli, kurā tiek apvienoti vairāki savstarpēji saistīti elementi. Papildus medicīniskai intervencei un uztura terapijai būtiska nozīme ir arī regulārām fiziskajām aktivitātēm, kas palīdz uzturēt vielmaiņas aktivitāti un saglabāt muskuļu masu svara samazināšanas laikā.

Tāpat arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta psiholoģiskajiem aspektiem - emocionālajai ēšanai, stresa vadībai un uzvedības maiņai. Pētījumi rāda, ka bez šo faktoru risināšanas būtiski pieaug svara atgriešanās risks, pat ja sākotnējais rezultāts ir bijis veiksmīgs.

Klīniskā pieredze un dati apliecina, ka tieši integrēta pieeja nodrošina labākos rezultātus ne tikai lielāku svara samazinājumu, bet arī tā noturību ilgtermiņā. Pacienti, kuri tiek iesaistīti strukturētā, multidisciplinārā programmā, biežāk sasniedz un saglabā klīniski nozīmīgu svara samazinājumu, kā arī uzlabo vispārējo veselības stāvokli.

Tādējādi endoskopiskā kuņģa gastroplastija nav izolēts risinājums, bet gan daļa no plašāka ārstēšanas procesa. Tā sniedz efektīvu instrumentu, kas palīdz pārvarēt fizioloģiskos ierobežojumus, savukārt uztura terapija, fiziskā aktivitāte un uzvedības maiņa nodrošina šī rezultāta ilgtspēju. Tieši šo elementu kombinācija ļauj sasniegt ne tikai svara samazinājumu, bet arī būtisku dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Situācijā, kad diētas vairs nestrādā, svarīgākais nav mēģināt vēl vienu “jaunu pieeju” bez stratēģijas, bet gan savlaicīgi meklēt profesionālu izvērtējumu un risinājumu, kas balstīts zinātnē. Tas ļauj ne tikai efektīvi samazināt svaru, bet arī būtiski uzlabot veselību, pašsajūtu un dzīves kvalitāti kopumā.