Valsts budžets iegūst, slimnīcas neatgūst: biedrība prasa palielināt NVD tarifus
Inflācijas un minimālās algas pieauguma dēļ valsts budžets no vidējas reģiona slimnīcas ik gadu iegūst aptuveni 383 000 eiro, tomēr šī nauda netiek atgūta Nacionālā veselības dienesta (NVD) tarifos, pavēstīja Latvijas Slimnīcu biedrībā, atsaucoties uz tās aprēķiniem.
Tajā norada, ka šī nauda valsts budžetā nonāk caur pievienotās vērtības nodokli (PVN) un darbaspēka nodokļiem. LSB atbalstītu, ja šie līdzekļi nonāktu atpakaļ slimnīcām, palielinot NVD tarifus, izriet no biedrības paziņojuma medijiem.
Ideju par to, ka tos nodokļu ieņēmumus, kas gūti virs plānotā, būtu nepieciešams atgriezt tautsaimniecībā, šomēnes intervijā Latvijas Televīzijā bija paudis ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), runājot par virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.
LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš norāda, ka tad, kad caur Hormuzu izraisītais enerģijas un medikamentu cenu kāpums sasniedz Latvijas iepirkumus, tiek saņemts dubults trieciens - augstākas izmaksas un augstāks neatgūstamais PVN.
"No šī pieauguma valsts budžetā atgriežas reāli nodokļu ieņēmumi, bet slimnīcu tarifi paliek nemainīgi," saka Bērziņš.
Biedrībā atzīmē, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu medicīnas pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN. Tas nozīmē, ka slimnīca nevar atskaitīt priekšnodokli par iepirkto enerģiju, medikamentiem, medicīnas aprīkojumu un pakalpojumiem.
Vienlaikus, kad ceļas pasaules naftas cena vai pieaug ražotāju izmaksas, slimnīca uzņemas pilnu cenu pieaugumu kopā ar tajā ietverto 12% vai 21% PVN - katrs inflācijas procents slimnīcai izmaksā aptuveni 1,21 reizi vairāk nekā komersantam, kas PVN var atskaitīt, aprēķinājusi LSB.
Biedrībā arī atgādina, ka 2026. gada 1. janvāri minimālā alga valstī pieauga no 740 uz 780 eiro, tomēr nav kompensēta NVD līgumu tarifos.
Vērtējot ietekmi uz 33 LSB biedru stacionāriem, biedrība aprēķinājusi, ka runa ir par aptuveni 12 līdz 13 miljonu eiro ikgadēju slodzi, kas šobrīd nav iekļauta NVD tarifu struktūrā. Lielākā daļa šīs summas - neatgūstamais PVN un darbaspēka nodokļi - paliek valsts budžetā. "Tā ir valsts budžeta līdzekļu cirkulācija, nevis tīri neto izdevumi valstij," norāda biedrībā.
LSB apvieno 38 ārstniecības iestādes, tostarp 33 no 41 stacionāro pakalpojumu sniedzēja Latvijā - 80,5% no valsts stacionārā tīkla. LSB pārstāv biedru intereses sarunās ar valsts institūcijām, piedalās normatīvo aktu izstrādē un veselības nozares politikas veidošanā.
