Tehnoloģijas ir ķermenis, komanda - dvēsele: otolaringologs Rūdolfs Jānis Vīksne par ceļu līdz LORENT un pacienta skaidrību

Ausu, kakla un deguna (LOR) pacientu ikdiena bieži nozīmē vairākas iestādes, vairākus pierakstus un daudz “nezināmā” – īpaši, ja runa ir par bērniem vai hroniskām problēmām. Operējošs otolaringologs un medicīnas zinātņu doktors (Dr. med.) Rūdolfs Jānis Vīksne uzskata, ka ar tehnoloģijām vien nepietiek. Pacientam nepieciešama arī skaidra saruna, paredzams process un pēctecīgs ārstēšanas plāns. Šobrīd viņš kopā ar partneriem veido LORENT – topošu ausu, kakla un deguna klīniku Rīgā.

Kā sākās Jūsu ceļš medicīnā un kāpēc nolēmāt kļūt tieši par LOR ārstu?

Manā ģimenē medicīna bija klātesoša jau no bērnības – tēvs bija ārsts, un arī māte ir veltījusi savu dzīvi medicīnai. Ārstniecības ikdienu redzēju ne tikai “no malas”, bet kā reālu, intensīvu darbu no rīta līdz vakaram. Arī personīgā pieredze bērnībā kā pacientam radīja cieņu pret šo profesiju un interesi saprast, kāpēc notiek tas, kas notiek.

Specialitāti izvēlējos studiju klīnisko ciklu laikā. LOR jomā mani piesaistīja tās daudzveidība – tajā apvienojas diagnostika un medikamentoza ārstēšana, kā arī manipulācijas un ķirurģija. Tā ir tehnoloģiski moderna specialitāte ar ļoti praktisku rezultātu pacientam. Savukārt darbs reģionā man deva vērtīgu “reālo skolu” – plašāku gadījumu spektru un strauju profesionālo izaugsmi.

Jūs esat ieguvis doktora grādu un strādājat klīniskajā medicīnā. Kas bija impulss veidot jaunu klīnikas konceptu?

Arvien biežāk praksē novēroju vienu un to pašu: cilvēks atnāk ne tikai ar simptomu, bet arī ar nogurumu un apjukumu par procesu. LOR pacientam nereti jāiziet sadrumstalots ceļš – konsultācija vienā vietā, izmeklējumi citur, procedūras vai operācija vēl citur. Tas prasa laiku, rada papildu stresu, un pa vidu mēdz pazust svarīgas detaļas.

Tāpēc klīnikas ideja man nav tikai “par telpām”. Tā ir par sakārtotu pacienta ceļu – lai cilvēks saprot, kas notiek, kāpēc tas notiek un kāds ir nākamais solis. Un, jā, arī par gaidīšanas laiku. Ja uz vizīti vai operāciju jāgaida ilgi, problēma var paspēt ieilgt, un ārstēšana kļūst sarežģītāka.

Kāpēc izvēlējāties Mežaparku – vai vide tiešām ietekmē pacienta pieredzi?

Manuprāt, ietekmē. Ārstniecība cilvēkam gandrīz vienmēr ir emocionāls notikums – pat tad, ja “objektīvi” tas ir vienkāršs izmeklējums. Mežaparkā ir mierīgāks ritms, un tas palīdz cilvēkam ierasties uz vizīti bez liekas spriedzes.

Ir arī praktiska puse: šeit bieži ir vienkāršāk nokļūt, un nav jāiekļaujas centra steigā. Ģimenēm ar bērniem tas ir īpaši svarīgi – un to es labi saprotu arī kā tēvs: jo mierīgāks ir sākums, jo lielāka iespēja, ka visa vizīte noritēs veiksmīgi.

Jūs bieži runājat par tehnoloģijām un cilvēcību. Kā atrast līdzsvaru?

Tehnoloģijas ir ļoti svarīgas – tās palīdz precīzāk diagnosticēt, izvēlēties saudzīgākas metodes un pieņemt pamatotākus lēmumus. Taču tehnoloģijas pašas par sevi neārstē.

Man patīk salīdzinājums: tehnoloģijas ir klīnikas “ķermenis”, bet komanda – tās “dvēsele”. Tieši komanda ir tā, kas paskaidro, nomierina, uzņemas atbildību un pieņem lēmumus. Un bieži tieši saruna ir tas brīdis, kurā pacients pirmo reizi saprot: “Labi, es zinu, ko darīt tālāk.”

Kādi ir biežākie mīti par LOR problēmām, ko redzat praksē?

Viens mīts – ka LOR nozīmē tikai “iesnas un kaklu”. Patiesībā tas ietver arī dzirdi, līdzsvaru, elpošanu, miegu un dzīves kvalitāti kopumā. Otrs mīts – ja “var paciest”, tad nav jāvēršas pie ārsta. Cilvēki pierod pie aizlikta deguna, krākšanas, biežiem iekaisumiem vai dzirdes pasliktināšanās un vēršas pie ārsta tikai tad, kad problēma jau ir ieilgusi.

Praksē es bieži saku – ir trīs situācijas, kad nevajadzētu vilcināties. Ja simptomi ieilgst un sāk ietekmēt miegu vai dzīves kvalitāti. Ja sūdzības atkārtojas vai kļūst izteiktākas. Un ja parādās jauni, neierasti simptomi, piemēram, pēkšņs dzirdes pasliktinājums, izteikts reibonis vai spēcīgas sāpes.

Vēl viens mīts – ka ir viena ātra atbilde visiem gadījumiem. Medicīnā tā reti ir, un tieši tāpēc precīza diagnostika un saprotams plāns ir tik svarīgi.

Jūs strādājat arī ar bērniem. Ko vecākiem būtu vērts paturēt prātā, lai vizīte būtu mierīga?

Bērns nav “mazs pieaugušais”. Tas, kas pieaugušajam šķiet rutīna, bērnam var būt satraucošs piedzīvojums. Tāpēc mierīga vizīte sākas ar uzticību – ar īsu iepazīšanos bērna acu līmenī, mierīgu tempu un sajūtu, ka nekas nenotiks pēkšņi.

Praksē vislabāk darbojas princips “pastāsti – parādi – izdari”. Ja iespējams, bērnam dodu arī nelielas izvēles (piemēram, sēdēt krēslā vai vecāka klēpī). Un vienmēr – uzslava par drosmi un sadarbību. Bērna uzticību ir grūti iegūt, bet viegli zaudēt.

Kā pētniecība palīdz ikdienas ārstēšanā?

Pētniecība disciplinē domāšanu. Tā māca nepaļauties uz automātiskiem secinājumiem un atcerēties, ka līdzīgi simptomi var slēpt atšķirīgus mehānismus – tātad arī atšķirīgas diagnozes un ārstēšanu.

Manā doktorantūras pētījumā fokusā bija hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem. Viens no šī darba mērķiem bija arī profesionāļiem parādīt, cik daudzveidīga un sarežģīta var būt šī problēma – un kāpēc “viena recepte visiem” bieži vien nestrādā.

Ko Jūs gribētu mainīt Latvijas veselības aprūpē tieši LOR pacientu ceļā?

Divas praktiskas lietas: gaidīšanas laiks un sadrumstalotība. Cilvēki nereti ilgi gaida gan uz vizīti, gan uz operāciju, un pa to laiku problēma var paspēt ieilgt. Savukārt sadrumstalotā sistēmā pacients bieži kļūst par “procesa vadītāju” – mēģina saprast, kur doties tālāk un kā apkopot visu informāciju.

Būtu vērtīgi vairāk fokusēties uz savlaicīgu diagnostiku, skaidru pacienta ceļu un ciešāku sadarbību starp speciālistiem. Jo mazāk “nezināmā” pacientam, jo drošāks un efektīvāks kļūst ārstēšanas process.

Ja Jums LORENT būtu jāapraksta trīs vārdos – kādi tie būtu?

Precizitāte. Cilvēcība. Uzmanība. Tie ir trīs atslēgvārdi, kurus vēlos redzēt praksē – nevis tikai lozungos.

Kas ir LORENT un kāpēc tas top?

LORENT veidoju kopā ar partneriem – veselības aprūpes pakalpojumu platformu MeDi Group un uzņēmumu grupu OC VISION. Mūsu kopīgais mērķis ir radīt mūsdienīgu LOR ārstniecības vidi, kur galvenais fokuss ir ne tikai uz tehnoloģijām, bet arī uz pacienta ceļa skaidrību, pārskatāmību un cilvēcīgu komunikāciju.

Plānojam klīniku atvērt 2026. gada pavasarī Mežaparkā, Kokneses prospektā 18A – vietā, kas, manuprāt, labi saskan ar šo ieceri: mierīga, pārdomāta un pacientam draudzīga vide.

LORENT ir topoša ārstniecības iestāde. Klīnika vēl nav reģistrēta, un medicīnas pakalpojumi šobrīd netiek sniegti.