Stradiņa slimnīcā veikta augstas sarežģītības galvas smadzeņu operācija pacientam esot nomodā
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā 9. aprīlī veikta augsti specializēta galvas smadzeņu operācija nomodā, kas ļāva droši izoperēt smadzeņu veidojumu pacientam, saglabājot būtiskas neiroloģiskās funkcijas. Šāda veida operācija slimnīcā veikta trešo reizi.
Operācija tika veikta pacientam, kuram ir 49 gadi un kuram smadzeņu patoloģija atradās īpaši sarežģītā vietā – starp abiem runas centriem. Ņemot vērā augsto risku radīt neatgriezeniskus runas traucējumus, kopā ar pacientu tika pieņemts lēmums operāciju veikt nomodā, izmantojot neiromonitoringa tehnoloģijas.
“Šādas operācijas tiek veiktas ļoti retos gadījumos, kad veidojums atrodas funkcionāli nozīmīgās smadzeņu zonās. Nomoda operācija ļauj operācijas laikā nepārtraukti kontrolēt pacienta runas un kustību funkcijas, tādējādi samazinot neiroloģiska deficīta risku,” skaidro Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neiroķirurgs dr. Egils Valeinis.
Operācija ilga aptuveni četras ar pusi stundas, no kurām trīs stundas pacients bija nomodā. Šajā laikā ar pacientu strādāja speciālistu komanda, uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus un pārbaudot kustību funkcijas, lai precīzi identificētu un saudzētu smadzeņu runas un kustību centrus.
Operācijas sagatavošana prasīja aptuveni mēnesi, īpašu uzmanību pievēršot pacienta izglītošanai un sagatavošanai, lai operācijas laikā nodrošinātu ciešu un precīzu sadarbību starp pacientu un medicīnas personālu, kas ir būtiska drošai un veiksmīgai procedūras norisei.
“Nomoda operācijas veikšana ir komplicēts un resursu ietilpīgs process, kur izšķiroša nozīme ir gan komandas darbam, gan pacienta iesaistei. Mums izdevās sasniegt galveno mērķi – maksimāli izņemt veidojumu, neizraisot neiroloģisku zudumu,” norāda Stradiņa slimnīcas neiroķirurģe dr. Jūlija Dolgopolova, kurai šī bija pirmā šāda veida operācija.
Operācijas laikā tika izmantotas mūsdienīgas neiromonitoringa un neironavigācijas tehnoloģijas, kas ļauj precīzi orientēties smadzeņu struktūrās un kontrolēt nervu funkcijas reāllaikā. Šādas iespējas būtiski paaugstina operācijas drošību un efektivitāti.
Pēc operācijas pacientam paredzēts vairāku dienu atlabšanas periods. Šobrīd neiroloģiski simptomi nav novēroti. Par turpmāko ārstēšanas taktiku multidisciplinārā speciālistu konsīlijā tiks lemts pēc histoloģiskās izmeklēšanas rezultātu saņemšanas.
Operāciju veica neiroķirurģe Jūlija Dolgopolova kopā ar neiroķirurģijas rezidentu Kristapu Rancānu un operāciju māsu Kristīni Jermakovu. Neiromonitorēšanu un kontaktu ar pacientu operācijas laikā nodrošināja neiroloģe Madara Kalniņa un kolēģis no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas – neiroķirurgs Basels Jakūbs Vehbe (Bassel Yacoub Wehbe). Operācijā piedalījās arī anesteziologi-reanimatologi Veronika Baltmane-Veckalne un Ļubova Minova, anestēzijas māsa Santa Helde, kā arī māsu palīdzes Estere Brice un Irita Šēle.
Stradiņa slimnīcā šāda veida operācijas tiek veiktas atsevišķos, rūpīgi izvērtētos gadījumos, kur nepieciešama augsta precizitāte un multidisciplināra pieeja. Neiroķirurģijas klīnika jau šobrīd risina sarežģītus un retus klīniskus gadījumus, vienlaikus attīstot ķirurģiskās metodes, tehnoloģisko nodrošinājumu un stiprinot speciālistu profesionālo kompetenci.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām valstī, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību. Stradiņa slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina daudznozaru ārstēšanu, tostarp sirds ķirurģiju un orgānu transplantāciju. Stradiņa slimnīca nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīca ir septītais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 3500 darbinieku.
