Ģimenes ārstu un valsts sarunas par koplīguma slēgšanu ir dziļā purvā, skumji secina Ģimenes ārstu asociācija
Sarunas starp valsti un ģimenes ārstiem par koplīgumu nav necik pavirzījušās uz priekšu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Alise Nicmane-Aišpure.
Kā liecina Ministru kabineta (MK) darba kārtība, šodien valdības sēdē tika skatīts Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par MK un LĢĀA kolektīvajām sarunām par koplīguma slēgšanu. VM pusē par ziņojumu informācija netika sniegta. LĢĀA prezidente atklāja, ka saistībā ar ziņojuma statusu arī asociācijai nav zināms tā saturs.
VM aģentūrai LETA atklāja, ka šodien MK iesniegtais ziņojums un protokollēmums "precizēs sarunu ietvaru un noteiks skaidrus principus, saskaņā ar kuriem turpmāk noritēs koplīguma apspriešana". Saistībā ar ierobežotas pieejamības statusu sīkāk šo ziņojumu ministrijā nekomentēja.
LĢĀA iepriekš skaidroja, ka cer uz to, ka koplīguma sarunās varētu izdoties efektīvāk un ātrāk vienoties par ģimenes ārstu darba tiesību aizsardzības jautājumiem, arī attiecībā uz pakalpojumu līgumā nosakāmo saturu, kuri ir paredzēti Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos darba tiesību jomā.
Jau vēstīts, ka pērn aprīlī LĢĀA aicināja valdību nepieņemt lēmumu par trešās personas - VM - iesaisti koplīguma sarunās. LĢĀA aicināja MK sākt divpusējas kolektīvās sarunas. Toreiz asociācija norādīja, ka VM plāno "ģimenes ārstu kolektīvo darba tiesību nepieļaujamu ierobežošanu", iesniedzot MK priekšlikumu pieņemt protokollēmumu, kas noteiktu, ka kolektīvajās sarunās starp LĢĀA un MK ir jāpiedalās VM norādītai trešajai personai. Asociācijas ieskatā tādējādi ministrija aicinājusi MK pārkāpt Satversmes 108. pantā un starptautiskajās tiesību normās noteiktās LĢĀA un tās biedru arodbiedrības brīvības tiesības.
Arodbiedrības brīvības tiesības prasa valstij ievērot arodbiedrības autonomiju un neatkarību, valsts iestādes nedrīkst iejaukties arodbiedrības tiesībās izvēlēties vai un ar kādām citām institūcijām sadarboties, norādījusi LĢĀA. Asociācija uzsvērusi, ka kolektīvajām sarunām jānotiek bez neatļautas valsts iestāžu iejaukšanās. Truklāt Augstākās tiesas (AT) Senāts ir atzinis, ka LĢĀA ir pierādījusi visas tiesiskās pazīmes, kas raksturīgas arodbiedrības kā strādājošo pārstāvības organizācijai. Tās ir - LĢĀA pārstāv 83% no ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts nodrošinātos pakalpojumus, tās statūtos ir noteikts ģimenes ārstu kā strādājošo tiesību aizsardzības mērķis, skaidro asociācija.
Tāpēc LĢĀA prasījusi, lai valsts vai citas personas neiejaucas tās tiesībās īstenojot arodbiedrības likumiskās funkcijas. Asociācija informējusi, ka Senāts jau ir izskatījis MK un VM ieskatu par divu ģimenes ārstu biedrību esību kolektīvo darba tiesību noteikšanai. Senāts nav piekritis argumentam par to, ka divu ģimenes ārstu biedrību esība ir šķērslis LĢĀA kā arodbiedrības tiesību atzīšanai. Senāts norādījis, ka ne nacionālo, ne starptautisko tiesību normas neaizliedz līdzdarboties vairākām arodbiedrībām.
Asociācija apgalvo, ka MK tiesības un pienākumi saistībā ar LĢĀA kā arodbiedrības un tās biedru tiesībām izpaužas divējādi. Pirmkārt, saskaņā ar Senāta spriedumā atzīto, MK attiecībā uz ģimenes ārstiem īsteno darba devēja lomu. Otrkārt, MK ir valsts izpildvaras institūcija. Satversmes 89. pantā ir noteikts MK kā valsts pārstāvja pienākums atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Tāpēc MK nedrīkstētu pieņemt tādus lēmumus attiecībā uz LĢĀA iesniegto priekšlikumu sākt koplīguma sarunas vai veikt tādu rīcību šajā procesā, kura aizskartu pamattiesības vai radīto aizskāruma risku, paudusi asociācija.
LETA jau vēstīja, ka MK zaudēja tiesvedībā par ģimenes ārstu tiesībām uz koplīgumu. AT secinājusi, ka MK ir pienākums vest kolektīvās sarunas ar LĢĀA, kas pielīdzināma ģimenes ārstu tiesības pārstāvošai arodbiedrībai, un ģimenes ārstiem ir tiesības slēgt koplīgumu ar MK.
LĢĀA skaidroja, ka šis process tika sākts 2017. gadā, kad ģimenes ārsti izvēlējās īstenot streika tiesības. MK un ministrija toreiz uzskatīja, ka ģimenes ārstiem darba tiesības, tostarp streika un koplīguma tiesības, nepiemīt. Lai arī LĢĀA un ģimenes ārsti aicināja VM un MK vest koplīguma sarunas, šis priekšlikums palika bez atbildes, norāda asociācijā. Lai panāktu savu tiesību aizsardzību, 2018. gadā ar pieteikumu tiesā vērsās līdzpieteicēji - četri ģimenes ārsti un LĢĀA, lūdzot atzīt, ka ģimenes ārsti, kas ir asociācijas biedri un sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar publisko tiesību līgumu, kas noslēgts starp NVD un ārstniecības iestādi, ir strādājošie Satversmes 108. panta izpratnē.
Tie lūdza arī noteikt MK pienākumu vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju, lai nodrošinātu līdzpieteicēju tiesības uz koplīguma noslēgšanu. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteikumu, tāpat arī Administratīvā apgabaltiesa.
Tomēr MK iesniedza kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu, uzskatot, ka apgabaltiesa nepamatoti secinājusi, ka asociācija var būt ģimenes ārstu pārstāvis kolektīvajās sarunās un koplīguma noslēgšanā.
AT konstatēja, ka apgabaltiesa nav pilnvērtīgi izvērtējusi ģimenes ārstu asociācijas kā strādājošo pilnvarotas pārstāves tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās, taču tas nav ietekmējis lietas iznākumu pēc būtības, jo asociācija ir pareizi pielīdzināta arodbiedrībai, lai nodrošinātu ģimenes ārstu tiesības uz brīvām kolektīvajām sarunām. Līdz ar to ir pamatoti noteikts arī MK pienākums vest kolektīvās sarunas ar ģimenes ārstu asociāciju.
Vienlaikus tiesā uzsvēra, ka Satversmē paredzētās tiesības uz kolektīvajām sarunām nav jāsaprot kā garantētas tiesības uz noteikta satura koplīguma noslēgšanu. MK nav uzlikts pienākums noslēgt koplīgumu ar ģimenes ārstu asociāciju, bet gan paredzēts pienākums vest kolektīvās sarunas ar asociāciju, un šāds pienākums ir pamatots un tiesisks, secinājusi AT.
