Šī vienkāršā nodarbe palīdz cilvēkiem atmest kaitīgus ieradumus - un tā maksā gandrīz neko
Lēta, viegli apgūstama un pieejama teju ikvienam – adīšana pēdējos gados arvien biežāk tiek minēta ne tikai kā hobijs, bet arī kā veids, kā uzlabot mentālo veselību un atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. No nagu graušanas un bezmērķīgas sociālo tīklu skrollēšanas līdz pat cīņai ar atkarībām – eksperti un personīgie stāsti liecina, ka adīšanai var būt pārsteidzoši pozitīva ietekme.
No kaitīgiem ieradumiem līdz veselīgām pārmaiņām
Kanādā dzīvojošā Amanda Vilsone gadiem ilgi cīnījās ar kompulsīviem ieradumiem – viņa grauza nagus un plēsa ādu līdz pat sāpīgiem bojājumiem. Sievietei diagnosticēti obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT), taču būtisku pavērsienu viņas dzīvē ienesa pavisam vienkārša nodarbe – adīšana.
“Tagad man ir skaisti nagi un veselīga galvas āda, kopš sāku aizrautīgi adīt,” viņa atzīst. Adīšana kļuvusi par drošu veidu, kā novirzīt uzmanību un mazināt trauksmi.
Zinātne vēl meklē pierādījumus, bet rezultāti ir daudzsološi
Lai gan adīšana tradicionāli saistīta ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, arvien vairāk speciālistu to uzskata par potenciālu mentālās veselības atbalsta metodi. Pētījumi un aptaujas liecina, ka tā var palīdzēt regulēt emocijas un mazināt stresu.
Piemēram, vienā 2020. gada pētījumā 90% respondentu norādīja, ka tamborēšana palīdz justies mierīgāk. Tomēr eksperti uzsver – vēl trūkst plašu, klīniskā līmenī veiktu pētījumu, kas apstiprinātu šos efektus tikpat pārliecinoši kā medikamentu gadījumā.
Kā adīšana iedarbojas uz smadzenēm
Speciālisti skaidro, ka adīšanas ritmiskās, atkārtotās kustības aktivizē nervu sistēmu, kas palīdz ķermenim nomierināties. Šis efekts ir līdzīgs dažām terapijas metodēm, ko izmanto trauksmes un pēctraumatiskā stresa ārstēšanā.
Turklāt adīšana nodarbina abas smadzeņu puslodes un palīdz “izkāpt no galvas” – pārtraukt nepārtrauktu domāšanu un koncentrēties uz fizisku darbību.
“Adīt, lai atmestu”: palīdz arī atkarību gadījumos
Psihologi norāda, ka adīšana var būt efektīvs instruments ieradumu maiņā – tā vienlaikus palīdz tikt galā ar emocijām un aizņem rokas, kas citādi varētu iesaistīties kaitīgā uzvedībā.
Ir zināmi arī spilgti piemēri: kāda sieviete Nīderlandē adīja vairāk nekā 550 džemperus, lai pārvarētu smēķēšanas atkarību, bet cita sieviete ASV pēc 46 gadus ilgas smēķēšanas spēja atmest, aizstājot šo ieradumu ar adīšanu.
“Kad man gribējās uzsmēķēt pēc stresa, es paņēmu adīkli un pēc pāris rindām vēlme pazuda,” viņa stāsta.
Palīdz arī ikdienas ieradumos
Adīšana var būt noderīga arī mazāku, bet traucējošu ieradumu gadījumā – piemēram, matu raustīšanā, ādas plēšanā, pārmērīgā ēšanā vai bezmērķīgā telefona lietošanā.
Ne visiem piemērota, bet vērts pamēģināt
Eksperti gan uzsver – adīšana nav universāls risinājums visiem. Dažiem tā var šķist pārāk sarežģīta vai neērta. Taču līdzīgu efektu var panākt arī ar citām rokdarbu aktivitātēm.
Tāpat, lai adīšanu varētu oficiāli uzskatīt par terapijas metodi, nepieciešami plašāki un padziļinātāki pētījumi.
