Ķirurģiskā kontracepcija sievietēm. Ko tas īsti nozīmē, un kad to ir atļauts veikt

Sākumā arī vīrs nepiekrita, lai gan bērnus vairāk neplānojām. Tagad esmu to izdarījusi un manā dzīvē nav mainījies pilnīgi nekas. Tikai nav jādomā par kontracepciju, jo tabletes mans organisms nepanesa, spirāli nespēju pieņemt, bet prezervatīvi bija neērti vīram,” tā par savu lēmumu stāsta Agnese.

"Esmu laimīga par šo lēmumu. Ja sākotnēji nedaudz kaitina visas tās pārbaudes, kas jāveic pirms tam un gribas visam atmest ar roku, tad tas tomēr ir tā vērts. Seksuāli esmu kļuvusi aktīvāka, toties ir palikušas stiprākas mēnešreizes. Iespējams tāpēc, ka pirms tam kā kontracepciju izmantoju hormonālo riņķi. Mazliet nepatīkama bija pirmās pēcoperācijas nedēļas ­ intīmās attiecības nedrīkstēja, turklāt pūtās vēders un nez kāpēc sāpēja viss ķermenis.”

Par sievietes fizioloģiju un olvadiem

Ķirurģiskās kontracepcijas metodi ­ sterilizāciju jeb tuboligāciju joprojām izvēlas salīdzinoši neliels sieviešu skaits. Medicīniski šīs operācija notiek sekojoši – tiek pārgriezti vai koagulēti (piededzināti) olvadi. Olvadi darbojas kā tiltiņi, kas savieno olnīcu ar dzemdi. No olnīcas menstruālā cikla vidū izdalās viena gatava olšūna, kas olvada galā gaida spermatozoīdu. Spermijs līdz olšūnai nokļūst pa olvadiem, bet ja tie ir pārgriezti, tad ceļš pie olšūnas ir slēgts un apaugļošanās nevar notikt. Tātad arī grūtniecība nevar iestāties.

Tā arī ir vienīgā izmaiņa, kas notiek sievietes organismā. Fizioloģiski nekādas citas izmaiņas nav, tāpat turpina darboties olnīcas, veidojas olšūnas un notiek arī menstruācijas. Sterilizācija nekādi neietekmē seksualitāti vai, piemēram, pirmsmenstruālo sindromu. Tikai olšūnas nenonāk dzemdē, bet absorbējas vēdera dobumā, bet spermatozoīdi paliek makstī un dzemdē. Olvadu slēgšana nemaina arī asinsriti dzemdes un olnīcu artērijās. Pamatmetode ir laparoskopiska olvadu koagulācija vai skavu uzlikšana. Pārtulkojot vienkāršā valodā, tā ir olvadu nosiešana vai pārdalīšana, veicot nelielu – apmēram 1cm lielus iegriezumus vēdera priekšējā sienā (nabā un sānos), caur kuriem vēdera dobumā ievada speciālus instrumentus un optiku. Vēdera dobumā ielaiž speciālu gāzi, tas dod telpu rīkoties ar instrumentiem. Notiekošo var redzēt datora ekrānā.

Pati procedūra ir ļoti vienkārša, un tiek izmantotas dažādas tehnikas tiltiņa nojaukšanai – to var pārdalīt, izmantojot “karstu nazi”, var saspiest ar īpašām spraudītēm. Parasti slimnīcā nav jāpavada vairāk par vienu dienu. Rētas ir ļoti mazas un pēc sadzīšanas nav manāmas. Otra metode ir sterilizācija laikā, kad tiek veikta, piemēram, ķeizargrieziena operācija. Tad šī procedūra ir veicama vienkārši un bez liekām papildus procedūrām. Atlabšana pēc speciāli veiktas sterilizācijas operācijas ir daudz ilgāka un nepatīkamāka nekā pēc laparoskopijas, tāpēc atsevišķi šādu operāciju parasti neveic. Nav tādu medicīnisku indikāciju, kas absolūti traucētu sievietei veikt sterilizāciju. Tomēr ir daži apstākļi un stāvokļi, kas prasa īpašu uzmanību. Tas parasti saistīts ar operācijas un narkozes risku – smagas blakus saslimšanas, infekcijas. Šādās situācijās ir jāizvērtē iespējamais risks. Ja ieguvumi no sterilizācijas ir mazāki nekā iespējamie operācijas un narkozes riski, tad sievietei ārsts ieteiks citas efektīvas ilgtermiņa kontracepcijas metodes.

Pēc operācijas zūd sievietes reproduktīvā spēja, grūtniecība nevar iestāties, tāpēc šo kontracepcijas veidu rekomendē tām sievietēm, kuras pabeigušas ģimenes plānošanu un bērnus vairāk nevēlas. Ja sievietei par to ir kādas šaubas, labāk izvēlēties citas alternatīvas kontracepcijas metodes.

Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir norādīts, kādos gadījumos drīkst veikt šādu operāciju.

Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt, ja

1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, — ar viņa rakstveida piekrišanu;

2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu un pacienta rakstveida piekrišanu.

Īpaši tiek uzsvērts, ka papildu izskaidrošana nepieciešama jaunajām sievietēm, kuras nav dzemdējušas, vīriešiem, kas vēl nav tēvi, un klientiem ar mentālām problēmām, tostarp depresiju. Šie klienti ir atkārtoti jākonsultē par metodes neatgriezeniskumu un jāinformē par alternatīvām iespējām – citām ilgtermiņa, efektīvām un drošām, bet atgriezeniskām kontracepcijas metodēm. Dažās aptaujās, kas veiktas ārzemēs, ir iegūti dati, ka līdz pat 20 % sieviešu, kuras veikušas sterilizāciju agrīnā vecumā, vēlāk nožēlo šo izvēli.

Pasaulē populāra, Latvijā ne pārāk

Latvijā par sterilizācijas operāciju pacientei pašai jāmaksā pilnā apjomā, jo valsts šo operāciju neapmaksā, nedarbojas arī ģimenes ārsta nosūtījums. Šī operācija ir maksas pakalpojums, tāpēc katrā slimnīcā summa var būt nedaudz atšķirīga. Cena ir no 400 līdz 500 eiro.

Lielbritānijā sieviešu un vīriešu sterilizācija ir vispieprasītākā metode vēlīnā reproduktīvā vecumā, arī Norvēģijā katra trešā sieviete pēc 40–44 gadu vecuma, kura izsargājas no grūtniecības, izvēlas ķirurģisko sterilizāciju. Latvijā šī operācija nav īpaši populāra.

Uzskata, ka ķirurģiska sterilizācija ir 100% droša kontracepcija. No 1000 veiktām operācijām reģistrē tikai 1 grūtniecības gadījumu. Tehniski atjaunot olvadu caurlaidību, ja ir veikta koagulācija, gan ir iespējams, tomēr šī procedūra drīzāk ir teorētiska. Ja sterilizācija ir veikta, uz olvada uzliekot skavas, un pēc operācijas nav pagājis ilgs laiks, pastāv neliela iespēja (~30 %), ka olvadu caurlaidība atjaunojas, ja atkārtotas operācijas laikā skavas no olvada tie noņemtas.

Ja tomēr dzīves apstākļu maiņas dēļ sieviete vēlas vēl kādu bērnu, ir iespējams veikt mākslīgo apaugļošanu. Grūtniecība noritēs dabiski, un sieviete pati varēs dzemdēt savu bērniņu.

Konsultēja ārste ginekoloģe, ārstu prakse “Quartus” Daiga Baranovska

Raksts tapis sadarbībā ar mammamuntetiem.lv / Foto: All Over Press