Tēvs zaudē Spānijas Konstitucionālajā tiesā, mēģinot novērst meitas eitanāziju

Pārvarot konservatīvo partiju un katoļu baznīcas sīvu pretestību, 2021. gadā Spānija kļuva par ceturto Eiropas Savienības valsti, kas legalizēja eitanāziju un asistēto pašnāvību, šādi ļaujot izbeigt ciešanas tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar smagām un neārstējamām slimībām, kas viņiem nodara nepanesamas ciešanas. Valdības dati liecina, ka 2024. gadā 426 cilvēki asistēti beidza savu dzīvi, vēsta “Reuters”.

Šoreiz valsts tiesu sistēmas uzmanības centrā ir sieviete, kura tiek minēta tikai kā Noelija. Ciešot no psihiskas slimības, viņa vairākkārt mēģināja izdarīt pašnāvību, pārdozējot medikamentus, līdz 2022. gada oktobrī izlēca pa piektā stāva logu. Viņa izdzīvoja, taču smago traumu rezultātā kļuva par invalīdi, kuru pastāvīgi moka sāpes. Mediķi atzinuši, ka viņas stāvoklis nekad neuzlabosies.

Viņas dzimtās Katalonijas speciāla ekspertu komiteja 2024. gada jūlijā apstiprināja sievietes lūgumu ļaut beigt savu dzīvi ar eitanāziju. Liktenīgā procedūra bija ieplānota 2024. gada 2. augustā, taču kopš tā laika viņas tēvs, kuru atbalsta ultrakonservatīvā grupa “Abogados Cristianos” (“Kristīgie juristi”), izmanto visas juridiskās iespējas, lai to nepieļautu.

Sievietes tēvs apgalvoja, ka psihiskā slimība traucējusi meitai spēju pieņemt brīvu un informētu lēmumu par savas dzīves izbeigšanu. Viņš arī apgalvoja, ka meitas rehabilitācija notiek labi un viņa vairākkārt esot mainījusi savas domas par eitanāziju.

Vairākas zemākas instances tiesas jau nolēmušas Noelijai par labu. 2025. gada martā Noelija liecināja Barselonas tiesā, lūdzot tiesnesim ļaut viņai beidzot aiziet. “Es vēlos beidzot aiziet ar cieņu,” viņa paziņoja. Sieviete toreiz apgalvoja, ka viņai uzmācas reliģiskās grupas, bet aprūpes centrā viņas istaba ir piebāzta ar krustiem un citiem reliģiskajiem simboliem.

20. februārī Spānijas augstākā tiesu instance Konstitucionālā tiesa noraidīja tēva apelāciju un nosprieda, ka viņas pamattiesības nav pārkāptas. Taču lietai joprojām nav pielikts punkts, “Abogados Cristianos” paziņoja par iecerēto vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā. “Mēs neatstāsim šos vecākus. Mēs turpināsim cīnīties līdz galam, lai aizstāvētu viņu tiesības glābt savas meitas dzīvību,” uzsvēra grupas vadītāja Polonija Kasteljanosa.

Kur vēsties pēc palīdzības?

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopoto informāciju, 2023. gadā Latvijā pašnāvību veica 266 cilvēki, no kuriem 84% bija vīrieši. Salīdzinot ar Eiropas Savienības rādītājiem no 2020. gada, vairāk pašnāvību nekā Latvijā tiek veiktas vien Lietuvā, Slovēnijā un Ungārijā. Sadarbībā ar Veselības Ministriju, mentālās veselības atbalsta organizācijām un jomas ekspertiem biedrība "Ogle" rīko seminārus, pašnāvības prevencijas un intervences apmācības, un diskusijas par psihisko veselību Latvijā. Vairāk lasiet šeit.

Krīzes brīdī iedzīvotājiem ir pieejams diennakts Skalbes Krīžu tālrunis 67222922 (vai 27722292), kurš darbojas visu diennakti, un kurā iedzīvotājiem iespējams anonīmi izklāstīt savus pārdzīvojumus un saņemt emocionālo atbalstu no īpaši apmācītiem speciālistiem.

Tāpat visā Eiropas Savienībā iedzīvotājiem pieejams krīžu tālrunis 116123, kurā iespējams saņemt tūlītēju emocionālu atbalstu, vai arī veikt pierakstu pie sertificēta psihologa. Palīdzības tālrunis bērniem un pusaudžiem ir sekojošs: 116111.

"Ja Jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem - ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka," aicina Nacionālais psihiskās veselības centrs. Biedrība “Saules zīmes” piedāvā atbalsta grupas cilvēkiem ar depresiju katru sestdienu un svētdienu. Kā arī sniedz privātas konsultācijas pacientiem un to tuviniekiem: tālr. 26123019 (no plkst. 10.00 – 19.00).