Kardiologs apgalvo, ka šis ir labākais līdzeklis sirds veselībai. Un tās nav tabletes
Mīts, ka cilvēkam ar iedzimtu sirds defektu jāizvairās no fiziskām aktivitātēm un sporta stundas jāpavada, sēžot uz soliņa, ir kliedēts. Ārsti apstiprina – kustēties ir ne tikai atļauts, bet fiziskās aktivitātes ir dzīvībai nepieciešamas zāles.
Pasaules iedzimto sirds defektu nedēļas laikā, kas norisinās no 7. līdz 14. februārim, Tartu Universitātes klīnika aicina visus pacientus ar sirds defektiem atrast sev piemērotu sporta veidu.
Diagnoze nav aizliegums
"Aktīva kustība vai sports ir būtiska labas dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Ir svarīgi apzināties, ka iedzimta sirds defekta diagnoze automātiski nenozīmē aizliegumu nodarboties ar sportu. Gluži pretēji – kustībai jābūt daļai no visu sirds defektu pacientu ārstēšanas plāna," skaidro daktere Raili Tāgena, kardioloģe un Klīnikas Iedzimto sirds defektu kompetences centra vadītāja.
Daktere Tāgena salīdzina fiziskās aktivitātes ar medikamentu izrakstīšanu – tāpat kā zāles, arī fiziskā slodze katram pacientam tiek noteikta individuāli: cik bieži, ar kādu sporta veidu un kādā intensitātē to var droši veikt.
Mainījušies priekšstati
Ja agrāk bērniem ar sirds defektiem ieteica izvairīties no sporta stundām, mūsdienu zinātne rāda pretējo. "Pētījumi ir pierādījuši, ka mērena fiziskā aktivitāte ir labākais ārstēšanas veids, lai nodrošinātu ilgu un kvalitatīvu dzīvi," uzsver sporta ārste daktere Maije Tali.
Viņa norāda, ka slodzes noteikšanā jāņem vērā defekta smaguma pakāpe, tā ietekme uz asinsriti, iespējamie sirds ritma traucējumi, kā arī iepriekš veikto operāciju rezultāti.
Kāds treniņš ir piemērots?
Iedzimtu sirds defektu gadījumā visdrošākās ir nodarbības mērenā tempā, piemēram:
- pastaigas;
- braukšana ar velosipēdu;
- pārgājieni;
- lēns skrējiens;
- peldēšana.
"Kustības laikā jāseko elpošanai. Ja cilvēks slodzes laikā spēj runāt, netraucējot elpošanas ritmu, un pulss ir mēreni paātrināts un vienmērīgs, tad slodze ir droša," skaidro daktere Tali.
Ar spēka treniņiem un smagumu celšanu jābūt piesardzīgiem, jo tie var pārmērīgi noslogot sirdi. Tāpat ieteicams izvairīties no ilgstošām intensīvām slodzēm.
Brīdinošas pazīmes un paškontrole
Ja slodzes laikā parādās reibonis, nespēks vai ģībonis, nodarbība nekavējoties jāpārtrauc un jāvēršas pie ārsta.
Pēc Klīnikas sporta medicīnas nodaļas vadītājas, dakteres Agnese Mēgas teiktā, būtiska loma piemērotas slodzes noteikšanā ir pašam pacientam.
"Piemēram, komandu bumbas sporta veidos nav atsevišķu treniņu grupu cilvēkiem ar sirds defektiem, tāpēc cilvēks pats var sajust, vai izvēlētā nodarbība ir piemērota slodzes un intensitātes ziņā," viņa skaidro.
Sacensību sporta gadījumā nepieciešama ikgadēja medicīniskā pārbaude, taču vieglāka sirds defekta gadījumā pēc atbilstoša treniņu plāna izstrādes pastāvīga uzraudzība var nebūt nepieciešama, vēsta "Postimees.ee".
Profesionālais sports nav izslēgts
Kustības palīdz izvairīties no papildu problēmām, piemēram, liekā svara un diabēta, kas savukārt rada papildu slodzi sirdij. Pēc dakteres Tāgenas teiktā, sirds defekts ne vienmēr ir šķērslis pat profesionālajam sportam.
"Viss ir atkarīgs no tā, cik līdzsvarota ir asinsrite pēc korekcijas. Saistībā ar ziemas olimpiskajām spēlēm ir vietā pieminēt, ka iespējams pat kļūt par vairākkārtēju olimpisko čempionu – spilgts piemērs ir snovbordists Šons Vaits," viņa iedrošina.
