
Jauns pētījums atklāj galvenos novēršamos vēža cēloņus

Jauns pētījums liecina, ka vairāk nekā trešdaļu jaunu vēža gadījumu pasaulē var novērst, kontrolējot izplatītus riska faktorus, tostarp smēķēšanu un alkohola lietošanu. Kā norādīts pētījumā, gandrīz 40 % jauno vēža gadījumu visā pasaulē, visticamāk, ir novēršami.
Pētījuma autori secinājuši, ka smēķēšana izraisa vairāk vēža gadījumu nekā jebkurš cits riska faktors, tai seko infekcijas un alkohola lietošana. Pētījums tika publicēts otrdien žurnālā "Nature Medicine", vienu dienu pirms Pasaules vēža apkarošanas dienas. Autori analizēja 2022. gada datus par saslimstību ar 36 vēža veidiem 185 valstīs.
Tika analizēti arī 30 dažādi modificējoši vēža attīstības riska faktori, kurus iespējams kontrolēt vai mainīt, lai samazinātu saslimšanas iespējamību.
Pašlaik lielāko "ieguldījumu" globālajā vēža statistikā sniedz smēķēšana, infekcijas un alkohola lietošana, kas nozīmē, ka šo faktoru kontrole var būtiski samazināt saslimšanas risku.
Izmantojot 2012. gada datus, zinātnieki novērtēja, cik lielā mērā iedzīvotāji ir pakļauti katram riska faktoram, un noskaidroja, cik vēža gadījumu ir tieši saistīti ar katru no tiem.
Iepriekš lielākā daļa vēža pētījumu koncentrējās uz atsevišķiem riska faktoriem un mirstību, nevis uz kopējo saslimšanas gadījumu skaitu.
Smēķēšana un infekcijas — galvenie novēršamie vēža gadījumu cēloņi
No 18,7 miljoniem jaunu vēža gadījumu, kas pasaulē tika reģistrēti 2022. gadā, aptuveni 7,1 miljons jeb 38 % bija saistīti ar novēršamiem cēloņiem. Gandrīz puse no novēršamajiem gadījumiem attiecās uz kuņģa, plaušu un dzemdes kakla vēzi.
Apmēram 15 % novēršamo gadījumu bija saistīti ar tabakas smēķēšanu, kas izrādījās galvenais riska faktors, vēl 10 % — ar infekcijām. Alkohola lietošana veidoja 3 % no šiem gadījumiem.
No 9,2 miljoniem jaunu vēža gadījumu sievietēm aptuveni 30 % tika uzskatīti par novēršamiem; vairāk nekā 11 % no tiem bija saistīti ar infekcijām, piemēram, cilvēka papilomas vīrusu (CPV).
Lielākā daļa šo gadījumu bija valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, piemēram, Subsahāras Āfrikas reģionā. Šajos reģionos īpaši plaši izplatīts ir dzemdes kakla vēzis.
Pretēji tam reģionos ar augstu ienākumu līmeni, tostarp lielākajā daļā Eiropas un Ziemeļamerikā, galvenais vēža riska faktors sievietēm bija smēķēšana.
Smēķēšana saglabājās galvenais riska faktors arī vīriešiem gan nabadzīgās, gan bagātās valstīs, skaidrojot gandrīz 25 % no 4,3 miljoniem novēršamo vēža gadījumu. Otrajā vietā pēc nozīmīguma vīriešiem bija infekcijas, kas īpaši plaši izplatītas Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.
Pētījuma autori cer, ka viņu darbs palīdzēs izstrādāt efektīvākas vēža profilakses stratēģijas, kas ņem vērā dažādu reģionu specifiku un to galvenos riska faktorus, nevis piemēro vienotu pieeju visiem.








