Kuras augļu un dārzeņu sulas ir visveselīgākās?

Daudziem sula ir daļa no ikdienas rituāla: glāze apelsīnu sulas no rīta, ābolu sulas paciņa pēc skolas vai sula kā sastāvdaļa labam kokteilim.

Mērens 100 % augļu sulas patēriņš var nodrošināt vitamīnus, kāliju, magniju, kā arī bioaktīvos polifenolus (dabiskus mikrouzturvielu savienojumus ar augstu antioksidantu saturu, kas atrodami augos), kuri palīdz aizsargāt organismu no oksidatīvā stresa, iekaisuma un hroniskām slimībām.

Uztura speciālisti tomēr iesaka ēst veselus augļus, nevis dzert sulas, jo sulās ir daudz cukura un maz šķiedrvielu. Augļus un dārzeņus pārstrādājot sulās vai smūtijos, tajos esošie cukuri tiek atbrīvoti, kas var kaitēt zobiem.

Tomēr viena neliela glāze dienā (apmēram 150 ml) var iekļauties veselīgā uzturā, un saskaņā ar 2023. gada pētījumu dažas sulas sniedz lielāku labumu nekā citas, raksta "Euronews".

Nav iespējams izcelt vienu "visveselīgāko" sulu — katrai no tām ir savas priekšrocības, un tās atšķirīgi atbalsta organisma darbību.

Citrusaugļi

Apelsīnu sula ir populāra brokastu izvēle. Tajā esošais C vitamīns atbalsta imunitāti un darbojas kā antioksidants.

Nesenā pētījumā konstatēts, ka apelsīnu sula var palīdzēt mazināt iekaisumu, samazināt audu kairinājumu visā organismā un pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu.

Tomēr, lietojot lielos daudzumos — parasti virs 500 ml dienā — ieguvumi būtiski mazinās sulā esošo dabisko cukuru dēļ.

Turklāt citrona sulas lietošana arī tiek saistīta ar zemāku asinsspiedienu. Pētījumi liecina, ka viena citrona ekvivalents dienā var palīdzēt kontrolēt hipertensiju; lietojot pirms ēšanas, iespējami arī ieguvumi gremošanai.

Granātābols

Granātābolu sula, īpaši 100 % sula, ir viena no vislabāk pamatotajām augļu sulām veselības ieguvumu ziņā, pateicoties augstajam polifenolu saturam, kas darbojas kā spēcīgi antioksidanti.

Iedarbība ir saistīta ar nelielām devām: vairāk nekā 200 ml dienā ieguvumus nepalielina un tikai palielina cukura uzņemšanu.

Biete

Bietēs ir augsts neorganisko nitrātu saturs, no kuriem organismā veidojas slāpekļa oksīds, kas atslābina asinsvadus.

Pētījumi rāda, ka visizteiktākā iedarbība novērojama sievietēm pēc menopauzes, cilvēkiem ar hipertensiju un sportistiem.

Tā kā biešu sulā ir mazāk cukura nekā augļu sulās, lielāki apjomi līdz 500 ml dienā var saglabāties veselībai labvēlīgi.

Dzērvenes

Dzērveņu sula jau sen tiek izmantota atkārtotu urīnceļu infekciju (UCI) profilaksei, pateicoties proantocianidīniem (PAC), kas neļauj baktērijām, piemēram, E. coli, piestiprināties pie urīnpūšļa sieniņām.

Pētījumi liecina, ka dzērveņu produkti kopumā samazina UCI risku par 30 %; sievietēm — par 32 %, bet bērniem — par 45 %.

Lai panāktu pozitīvu efektu, dzērveņu sulai jābūt 100 % dabīgai un bez pievienota cukura.

Žāvētas plūmes

Žāvētas plūmes palīdz gremošanai un mazina aizcietējumus. Lai gan vesels auglis sniedz lielāku labumu, arī sula var pozitīvi ietekmēt gremošanas sistēmu.

Tajā ir vairāk dabisko cukuru nekā citos augļos, tāpēc ieteicamā porcija nepārsniedz 150 ml dienā.

Mellenes

Mellenes tiek uzskatītas par vienām no uzturvielām bagātākajām ogām; tās ir pazīstamas ar savām antioksidantu īpašībām, satur C un K vitamīnu, šķiedrvielas un mangānu.

Pētījumi saista melleņu lietošanu uzturā ar ieguvumiem sirds veselībai, smadzeņu darbībai un vielmaiņai.

Melleņu sula sniedz īstermiņa labvēlīgu ietekmi uz asinsvadiem un kognitīvajām funkcijām, tomēr veselas ogas ir vēlamākas.