Neļauj ķermenim ierūsēt! Seniori vingro sporta hallē Madonā

Izveidojies aktīvu senioru kodols, kas uzskata, ka regulāra izkustēšanās vingrošanas zālē var dot pašsajūtas un veselības uzlabošanu. Ir dalībnieki, kas vingro jau no grupas izveides pirmsākumiem, un tie ir jau 15 gadi.

Muskuļiem ir jāliek strādāt

No senioru vingrošanas pirmsākumiem nodarbībās aktīvi iesaistījās Tekla Reinika, uzņemoties arī to vadību: — Skolā bērniem vadīju vingrošanu, man bija sertifikāts. Bērnudārzā strādāju 16 gadus, 27 gadus biju sākumskolas skolotāja. Pieredze mācīšanā man ir, un es jau smejos, ka ar cilvēkiem gados jau ir līdzīgi kā ar bērniem. Pensionāriem bija arī Kaspara Ozola vadītie kursi, kur piedalījos, kas deva daudz noderīgu zināšanu. Ir daudz stiepšanās vingrojumu, arī pilates, vingrojumi no jogas kopā ar pareizu elpošanu, un viss notiek lēnā tempā. Ir jau starpība, kādi ir vingrotāju gadi, bet ne vienmēr tas ietekmē kustību prieku. Mūsu grupā vecākajai dalībniecei ir 86 gadi, un viņa ir paraugs, kā precīzi izpildīt kustības. Es visiem saku — ja jūt, ka nevar tik daudz vai tik ātri, lai izpilda vingrojumam mazāku atkārtojumu skaitu, bet pareizi. Nodarbībā ir tāda atmosfēra, ka katrs dara tik, cik var. Visi esam pozitīvi, nekautrējamies, ja kas nesanāk.

Esmu stingra, vingrošanas laikā neļauju runāt. Nu jau piecus gadus ir izveidojusies stabila grupa, kopā esam ap 30 vingrotāju, bet daži izkrīt, jo gadās saslimt, kaut kur aizbraukt atvaļinājumos. Kādreiz grupā bija septiņi vīrieši, tagad tikai divi. Nodarbību vadīšanā mēs maināmies ar Maritu Lasi, Annu Ameļkovu, citreiz nodarbības uzņemas vadīt arī Matīss Kalniņš, kurš vienmēr ir pirmais zālē, ir atslēgu meistars. Esam kādas septiņas, kas ierodas agrāk, lai visu laikus iesāktu.

Visu mūžu esmu vingrojusi, spēlējusi rajona izlasē volejbolu, galda tenisu, tagad ir mugura čupā, pirksti arī. Tomēr vingroju arī mājās, nūjoju, kaut tik daudz kā senāk — 15 km — vairs nevaru atļauties iet. Atbilstoši gadiem un vainām katrs sev piemeklē slodzi, arī es. Taču, ja nevingrosi, viss iesūnos, nekustēsies, paliksi stīvs. Muskuļiem ir jāliek strādāt, locītavas, potītes, pleci, kakls, arī galva — viss ir regulāri jāizvingrina, vismaz divreiz nedēļā. Ja mājās nesanāk vingrot, tad mūsu senioru vingrošana palīdz uzturēt sevi formā, palīdz gan stājai, gan visam ķermenim, bet kopumā — uzlabojas pašsajūta, ir vairāk enerģijas. Arī tāpēc, lai varētu strādāt dārzā un nekas nesāpētu, ir regulāri jāvingro, un tie, kas atnāk uz vingrošanu, ļoti cenšas. Nav jābūt sportistam, lai nāktu uz vingrošanu, ir pat jāpiespiež sevi. Mācu, ka nav jāsaka, ka to vai citu vingrinājumu nevarēšu izpildīt, bet gan — apgalvojuma formā “es varēšu, izpildīšu, man izdosies”. Pēc tam ir prieks, ka izdodas.

Stāstot par citiem vaļaspriekiem, Tekla Reinika atklāja: — Puķu dobes, adīšana, kādreiz pinu grozus.

Laba sajūta — nekas nesāp

Arī Matīss Kalniņš ir kopā ar senioru vingrošanas grupu no tās sākuma Parka ielā 4.

Matīss visu darba mūžu ir nostrādājis savā profesijā par agronomu. Dzimis Cesvainē, uzaudzis Grašos. Mācījies Cesvainē, pēc 8. klases beigšanas turpinājis izglītību Saulaines tehnikumā, pēc kura beigšanas pastrādājis par agronomu Kārzdabā. Pēc tam studējis LLA Jelgavā, Agronomijas fakultātē. Gan strādājis par agronomu, gan vadījis Latvijas Agronomu biedrības nodaļu.

Viņš atceras: — Agronoma darbs vairāk bija saistīts ar kantori, kur fiziskā nodarbe bija ļoti vārga, tāpēc reizēm jutu sāpes no galvas līdz papēžiem. Pensionārs esmu Kopš 2011. gada. Tiklīdz Madonas pensionāru biedrībā tika uzsākta vingrošana, Rita Dzene un Jautrīte Piņķe tur iesaistīja. Pārrunājām, ka piemērotāka vieta senioru vingrošanai būtu sporta hallē, un ar pašvaldības pretimnākšanu un atbalstu senioru grupa visus šos gadus pulcējas sporta centra vingrošanas zālē, arī izmanto inventāru — bumbas, aukliņas, hanteles, gumijas, par ko esam ļoti pateicīgi.

Mēs šajā vingrošanas grupā esam dažādi, bet vingrojam ar sirdi un dvēseli. Saka, ka cilvēkiem gados ir vēlme daudz ko darīt, bet enerģijas kļūst mazāk. Vingrojot, šķiet, enerģija nāk klāt. Pa šiem gadiem, kopš vingroju, man jau ir izveidojusies pozitīva atkarība. Esmu iemācījies izvingrināt sevi arī mājās, kā pamostos, tā izstaipu kājas, rokas. Arī guļot var izapļot kāju, roku pirkstus, locītavas. Es to nepratu, pamatus iemācīja skolotāja Tekla Reinika. Pie mums ir nākuši arī fizioterapeiti.

Vai vingrošana ir devusi kādus veselības uzlabojumus? Matīss atbild: — Jā, man nekas nesāp, kaut jau ir 75 gadi, visu pilsētu varu izstaigāt kājām. Uz dārzu arī eju kājām, un dārzā vingroju ar lāpstu. Tā ir speciāla vingrošana — strādāšana, kas patērē daudz kaloriju. Savu mazdārziņu uzroku ar lāpstu. Veicu muguras stiepšanas vingrinājumu dārzā, rokas iztaisnojot un atbalstot uz iespraustas lāpstas. Mums jau visu stāsta un māca, pats neizdomāju.

Dalībnieku pieredze

“Ja mūsu vingrošanas grupai jau ir 15 gadu, tad es vingroju vismaz kādus 10 gadus. Mums ir ļoti paveicies, jo pašreiz ir vairāki skolotāji, kas nodarbības vada brīvprātīgi. Mums ir Tekla Reinika, kam ir savi vingrojumi, kas mīl nodarbībās izmantot lielo bumbu. Manuprāt, ļoti skaisti vingrojumus rāda skolotāja Anna Ameļkova, kam ir mazliet dejisks pieskāriens, gan ritms, gan vingrojumi ir ļoti pārdomāti. Pārdomāti un precīzi vingrojumi gandrīz kā fizioterapijas nodarbībā ir Maritai Lasei. Matīss Kalniņš izmanto hanteles, arī mazās bumbas. Patīk, ka nodarbībās ir ļoti liela dažādība. No rīta aizej ar stīvām kājām, bet pēc vingrošanas atgriezies mundrs.”

(Beāte Ozoliņa)

“Senioru vingrošanas kolektīvam pievienojos tikai pirms trim gadiem. Sāku apmeklēt nodarbības, lai izkustētos un izvingrinātu muskuļus, kas mūsu gados ir svarīgi. Pirms tam dejoju kolektīvā “Atvasara”, bet vairs nesaistīja koncerti, nakts braucieni. Pārgāju uz vingrošanu no rītiem. Tas patiešām dod možumu, kaut gan nav viegli — kad beidzam vingrot, piere ir sviedros.”

(Dzintars Kozulis)

“Esmu ļoti priecīga, ka senioriem ir dota tāda iespēja vingrot, un, ja izdodas apmeklēt nodarbības, ir pavisam cita dzīvošana. Esmu ļoti pateicīga Beātei par to, ka mani iesaistīja, jo nezinātu, ka senioriem ir tāds brīnišķīgs kolektīvs. Pieslēdzos senioru vingrošanas grupai pēc operācijas 2019. gadā. Manām izjūtām un prasībām ļoti palīdzēja skolotāja Tekla Reinika, kas seko līdzi visām vingrošanas tendencēm veselības nostiprināšanai. Tas ir ļoti labs pasākums, un visu laiku dīdos, ka ir jāturpina. Man gan nav tik vienkārši kā madoniešiem, kas uz sporta halli var aiziet kājām. Braucu no Vestienas, tas prasa gan laika plānošanu, gan izdevumus, bet nodarbību apmeklējums ir tā vērts”.

(Biruta Nebare)

“Varu tikai apbrīnot, kā cilvēki gadu gadiem nāk un vingro divreiz nedēļā, un viņi ir tik optimistiski un stipri”.

(Anna Ameļkova)

Darbaspējām, organisma novecošanās aizkavēšanai

Galvenais senioru vingrošanas mērķis ir palēnināt organismā notiekošos novecošanās procesus, vienlaikus uzturot locītavu kustīgumu un muskuļu spēku.

Ar regulārām un pareizi dozētām fiziskām aktivitātēm var uzlabot vai vismaz saglabāt līdzšinējo dzīves kvalitāti arī gados vecākiem cilvēkiem.

Muskuļu spēka un izturības palielināšana

Senioru vingrošanā tiek izmantoti vingrojumi, kas galvenokārt iesaista sīkās un vidējās muskuļu grupas. Tas veicina perifērās asinsrites uzlabošanos, kā arī stimulē kopējo organisma tonusu. Rezultātā kļūst vieglāk veikt ikdienas uzdevumus — no pastaigām līdz vienkāršiem sadzīves darbiem.

Traumu profilakse un labāks līdzsvars

Ar vecumu palielinās kritienu risks un ar tiem saistītās traumas, piemēram, sastiepumi vai kaulu lūzumi. Lai to novērstu, senioru vingrošana ietver muskuļu stiepšanas vingrinājumus, koordinācijas un līdzsvara attīstīšanu. Spēcīgāki muskuļi un stabilāks līdzsvars nozīmē mazāku kritienu iespējamību.

Sirdsdarbības uzlabošana

Kaut arī nodarbības ir zemas intensitātes, uzmanība tiek vērsta arī uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Vingrojumi maigi stimulē sirds darbību un palīdz uzturēt stabilu asinsspiedienu, kas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no nopietnām veselības problēmām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem