"Šī slimība progresē klusējot, tā nesāp..." Mareks dalās savā pieredzes stāstā un aicina visus pārbaudīt analīzes

Par sevi Mareks teic, ka biopsijā paņemtais nieru paraugs nosūtīts Lietuvas nacionālajam patoloģijas centram, kur veic šādas analīzes, un tāpēc slēdziens saņemts angļu valodā, tas ir gana garš un sarežģīts, taču īsā versija esot šāda – IgA nefropātija. Tā ir progresējoša hroniska nieru slimība, kas var beigties pat ar dialīzi un nepieciešamību pēc donora nieres. Viņš piebilst: “Saprotu, ka tiek izvadītas, izčurātas olbaltumvielas, kas organismam nepieciešamas, un paralēli tam nieres atsaka savu darbību.”

Arī zāles var sabeigt nieres

Kamdēļ šis orgāns pieteicis tādu dumpi, Marekam zināms nav, taču kopā ar viņa ārstējošo dakteri, asoc. profesori Ievu Ziediņu secināts, ka visticamāk pie vainas ir kāda pārslimota infekciju slimība. 2008. gadā vīrietis piedzīvojis miokarda infarktu, un kopš tā laika, kā ierasts šādos gadījumos, viņam ik dienu jālieto dažādas zāles. Tagad medikamentu kļuvis vēl vairāk, jo nu tos kopā ar kardiologu nozīmējis arī nefrologs. Mareks piebilst, ka, viņaprāt, klasiskai medicīnai Latvijā “trūkst speciālistu savstarpējas sadarbības. Piemēram, tagad kardiologs strādā savas, bet nefrologs savas nodaļas robežās”.

Kad patraucē apstākļi

Tāpat vīrietis atklāj, ka šo gadu laikā kopš diagnozes uzzināšanas viņa nieru stāvoklis uzlabojies neesot, gluži pretēji – analīžu rādītāji kļuvuši sliktāki. Viņaprāt, būtiska loma negatīvā nozīmē bijusi pandēmijas laikam, kad daudzu specialitāšu ārsti, tostarp nefrologi, visus savus resursus veltījuši Covid-19 pacientu ārstēšanai: “Man šo dažu gadu laikā ir nomainīti trīs nefrologi, jo tie cits pēc cita aizgāja Covid-19 ārstniecībā. Kādu brīdi man nemaz nebija sava speciālista.” Tajā laikā Mareks turpinājis lietot iepriekš nozīmētos medikamentus, taču kļuvis sliktāk. Ne sajūtās, jo nekādu sūdzību neesot bijis: “Nieres jau nesāp. Tas ir orgāns, kas klusē līdz brīdim, kad vairs nespēj darboties kā nākas. Problēma redzama analīzēs, un man šie rādītāji kritās, kritās...” Kad tos atkal uzraudzījis nefrologs, mēģināts mainīt medikamentus – kādus lika klāt, citus ņēma nost, tomēr bez rezultātiem.

Ne visas zāles pieejamas

Mareks teic, ka viņa diagnozei pieejamas arī efektīvas zāles, kas maksājot vairākus tūkstošus eiro un esot brīnumainas – tie, kas tās lieto, tiem slimības progresija tiekot apturēta! Taču šos medikamentus valsts neapmaksā un to cena ir vairāki tūkstoši eiro. “Gan Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centrs, gan es pats personīgi - mēs esam uzrakstījuši iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar lūgumu segt šo medikamentu izmaksas manai ārstēšanai. Un nupat, šajās dienās, saņēmu pozitīvu atbildi,” viņš priecājas un piebilst, ka papildus nozīmētajai terapijai gada sākumā sācis lietot arī fitoterapiju, ko dara šīs jomas vadoša speciālista uzraudzībā, bet savai ārstējošai ārstei gan par to nestāsta. Mareks kardināli mainījis savu ēdienkarti, pilnībā atsakoties no maizes, piena produktiem, lieto tikai tītara gaļu, zivis un daudz dažādus dārzeņus. Viņš smej, ka tas nācis par labu arī formas atgūšanai pēc ziemas, jo no janvāra zaudēti gandrīz 10 kilogrami ķermeņa svara. “Vecās drēbes atkal der,” vīrietis joko un piebilst, ka nekādas jaunas fiziskās aktivitātes gan neesot uzsācis, taču orientēšanās sports viņam joprojām sirdij tuvs. “Ceru, ka tās brīnumzālītes tiešām dara brīnumus un man nebūs vajadzīga dialīze!”