Ārsti brīdina: šogad gripa izplatās ar tai neraksturīgiem simptomiem
Šogad gripas simptomi atšķiras no ierastajiem – nav novērojama tradicionālā augstā temperatūra, kas raksturīga šai saslimšanai. Respiratoro slimību dēļ Latvijā vairākās slimnīcās izsludināta karantīna, un ārsti atzīmē, ka šī gripas sezona ir neparasta.
Vidzemes slimnīcas ārsti skaidro, ka pacientiem bieži vien ir grūti atpazīt slimību pēc klīniskajiem simptomiem, un to iespējams apstiprināt tikai ar laboratoriskiem testiem. Turklāt novēroti arī plaušu bojājumi.
Kā Latvijas Televīzijas "Dienas ziņām" norāda infektoloģe un 2. terapijas nodaļas virsārste Anna Mironovska, “viens no pacientiem jau ir nokļuvis Rīgas klīnikā pastiprinātai ārstēšanai reanimācijas nodaļā sakarā ar plašiem un būtiskiem plaušu bojājumiem.”
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka augstākā saslimstība ar gripu šobrīd novērojama Gulbenes, Jēkabpils un Valmieras novadā, kā arī Jelgavā, Liepājā, Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē. Ir saņemti četri ziņojumi par pacientu nāves gadījumiem, kam laboratoriski apstiprināta gripas infekcija. Vidzemes slimnīcā šobrīd ārstējas 11 pacienti ar vidēji smagu gripas formu, un saslimstība turpina pieaugt. Arī slimnīcas personāls nav pasargāts no vīrusa.
Latvijas Slimnīcu biedrība apliecina, ka gripas izplatība valstī šobrīd notiek ļoti strauji. Galvenais iemesls – cilvēki vairs neievēro drošības pasākumus tik rūpīgi kā pandēmijas laikā. Kā atgādina biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs: “Ja mēs atceramies Covid-19 laiku, kad visi nēsāja maskas un mazgāja rokas, tad gripas izplatība bija faktiski gandrīz nulle. Mums nebija gripas divus gadus, līdz ar to visi šie pasākumi novērsa gripu.” Viņš uzsver, ka, ja arī šobrīd tiktu ievērotas līdzīgas piesardzības normas, gripas epidēmija būtu krietni mazāka. Pats gripas vīruss nav kritiski bīstams, taču var kļūt dzīvībai apdraudošs cilvēkiem ar citām hroniskām saslimšanām.
Turklāt šobrīd tiek novērota ne tikai gripas, bet arī citu infekciju strauja izplatība. Kā uzsver ārsti, pašlaik aktīvi cirkulē gastroenterīti, ko izraisa rotavīruss un norovīruss, kā arī enterovīrusi, rinovīrusi un paragripas vīrusi. Tāpat slimnīcās tiek diagnosticēti mikoplazmas izraisīti pneimonijas gadījumi, kā arī infekcijas, ko izraisa Pfeifera nūjiņa (haemophilus influenzae) un streptokoki. Mironovska norāda: “Mikrobu un vīrusu pasaule neguļ – tie vairojas un dzīvo ap mums.”
Ārsti aicina cilvēkus vakcinēties pret gripu un ievērot profilakses pasākumus. Lai mazinātu saslimšanas risku, ieteicams izvairīties no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, nodarboties ar sportu un rūpīgi ievērot higiēnu.
Jauns.lv jau vēstīja, ka, turpinoties gripas un citu elpceļu slimību monitoringam, redzams, ka saslimstību ar gripu un pneimoiniju turpina palielināties un vislielākā saslimstība vērojama bērnu populācijā vecumā no 0-14 gadiem. Pagājušajā nedēļā gripa klīniski noteikta 246 pacientiem, bet pneimonija 111 pacientiem.
