Mācību līdzekļu finansējums pēc 2026. gada varētu būtiski sarukt
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret iespējamu mācību līdzekļu finansējuma samazinājumu, aicinot politiķus rast papildu līdzekļus, norādīja organizāciju pārstāvji.
Finansējums mācību līdzekļu iegādei pēc 2026. gada varētu būtiski samazināties, no 2026.- 2028. gada budžeta projekta dokumentiem secinājušas organizācijas. Ja 2026. gadā šim mērķim paredzēti 9,13 miljoni eiro, tad 2027. un 2028. gadā plānoti 5,68 miljoni eiro. Tas nozīmētu arī finansējuma samazinājumu uz vienu skolēnu no 35,2 līdz 21,8 eiro.
Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojumu par iemesliem iespējamam finansējuma samazinājumam.
Organizācijas kā nepietiekamu vērtē pašlaik vienam skolēnam paredzētos 35 eiro mācību līdzekļu iegādei, un finansējuma samazināšana varētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas skolēniem.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka mācību līdzekļi nav tikai grāmatas un darba burtnīcas, bet arī citi mācību procesam nepieciešamie materiāli, kas jānodrošina izglītības iestādēm un pašvaldībām. Arodbiedrībā uzskata, ka finansējums būtu jāpalielina, nevis jāsamazina.
LIZDA līdz šim nav saņēmusi skaidrojumu, kādēļ finansējumu paredzēts samazināt. Vanaga atzina, ka IZM iepriekš skaidrojusi, ka attiecīgais finansējums iekļauts tikai noteiktam budžeta plānošanas periodam, tomēr arodbiedrība uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama.
Savukārt LPS atsaucās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, saskaņā ar kuriem 65% Latvijas skolotāju norādījuši, ka viņu darbu negatīvi ietekmē mācību līdzekļu trūkums vai neatbilstība. Skolās jau pašlaik trūkst gan drukāto, gan digitālo materiālu un tiek izmantoti novecojuši mācību līdzekļi.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure izcēla, ka mācību līdzekļu finansēšana ir valsts pienākums. Izglītības likums nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.
Tādēļ finansējuma samazinājums ir pretrunā ar valsts funkcijām un pienākumiem. Valsts finansējums vienam skolēnam 2023. gadā bija 21,8 eiro, 2024. gadā 28,3 eiro, 2025./2026. mācību gadā 35,2 eiro un 2027. gadā plānots 21,8 eiro. Tas nozīmē būtisku kritumu pēc īslaicīga pieauguma, sistēmas nestabilitāti un neiespējamību plānot ilgtermiņā, bažījas Dundure.
Mācību līdzekļu iegādē iesaistās arī pašvaldības, taču pašvaldību iespējas un rocība atšķiras. Atkarībai no pašvaldību finansiālajām iespējām ir sekas - veidojas nevienlīdzība starp skolēniem, samazinās izglītības kvalitāte, kas rezultējas ar sistēmisku nevienlīdzību reģionos.
Plānotais finansējuma samazinājums ir pretrunā gan ar izglītības kvalitātes mērķiem, gan normatīvajiem aktiem, un tas būtiski pasliktinās skolēnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību visā Latvijā, norādīja LPS pārstāve.
Jautājumu plānots pārrunāt nākamnedēļ, 10. jūnijā, paredzētajā LIZDA padomes sēdē, kurā piedalīsies arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA). Arodbiedrība uzrunājusi arī pašvaldību un vecāku organizācijas, cerot panākt plašāku atbalstu finansējuma saglabāšanai. LIZDA uzskata, ka mācību līdzekļu pieejamība un kvalitāte tieši ietekmē skolēnu iespējas mācīties un vecāku spēju atbalstīt bērnus mācību procesā.
Mācību līdzekļu pieejamību, iegādi un finansējumu aktualizēs arī LPS šī gada sarunās ar IZM. Plānots arī apspriest mācību līdzekļu kvalitāti un IZM plānoto sadarbību ar izdevējiem.
