Insulta risks ir pilnīgi visiem, brīdina ģimenes ārste. Kā atpazīt simptomus un saglabāt veselību?

Ik gadu 29. oktobrī atzīmē Pasaules insulta dienu, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības informētību par insulta riskiem un profilaksi. Galvenos insulta riska faktorus un to mazināšanas iespējas izskaidro BENU Aptiekas eksperti – ģimenes ārste Zane Zitmane un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Uzziniet, kādas profilakses metodes palīdz mazināt insulta risku un kādēļ līdzestība jeb atbildīga attieksme pret ārstēšanas plānu ir izšķiroša insulta profilaksē.

Kas ir insults?

Insults ir smadzeņu asins apgādes traucējums, kas var izraisīt nopietnus smadzeņu bojājumus. Saskaņā ar Latvijas 2023. gada statistiku, asinsrites slimības ir pirmais nāves cēlonis, kur īpaši bieži izceļas insults. Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka insulta risks pastāv visiem cilvēkiem, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai rases. Lai arī daudziem šis risks ir neliels, būtiski ir apzināties to un ievērot profilakses pasākumus.

Nemodificējamie un modificējamie insulta riska faktori

Nemodificējamie riska faktori (tie, ko nav iespējams mainīt):

• Vecums – insulta risks pieaug līdz ar vecumu.

• Dzimums – risks ir augstāks vīriešiem.

• Iedzimtība – ja ģimenē bijuši insulta vai sirdslēkmes gadījumi.

Modificējamie riska faktori (tie, ko iespējams ietekmēt un mazināt):

• Paaugstināts asinsspiediens

• Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs

• Cukura diabēts

• Sirds un asinsvadu slimības, īpaši sirds ritma traucējumi

• Nepietiekama fiziskā aktivitāte

• Liekais ķermeņa svars

• Kaitīgie ieradumi: smēķēšana un alkohola lietošana

Kā samazināt insulta riska faktorus?

Paaugstināts asinsspiediens ir biežākais insulta cēlonis, tāpēc tā kontrolēšana ir būtiska. Ieteicamais asinsspiediens ir zem 130/80 mmHg. Tāpat arī augsts holesterīns un liekais svars veicina insulta risku, tādēļ veselīga diēta un fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas.

Papildus, sirds ritma traucējumi, piemēram, mirdzaritmija, ir viens no izplatītākajiem insulta cēloņiem Latvijā. Savlaicīga šo veselības problēmu diagnostika un ārstēšana var ievērojami samazināt insulta risku.

Līdzestība kā profilakses pamats

Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka līdzestība jeb ārsta noteiktās ārstēšanas precīza ievērošana ir viens no svarīgākajiem faktoriem insulta profilaksē. Pacientiem ir būtiski regulāri lietot izrakstītos medikamentus un apmeklēt ārstu, lai novērtētu ārstēšanas efektivitāti.

Galvenie līdzestības principi:

• Regulāras veselības pārbaudes – tās ļauj laikus atklāt riska faktorus un uzraudzīt veselības stāvokli.

• Veselīgs uzturs – Vidusjūras diēta ir ieteicama, īpaši iekļaujot dārzeņus, zivis un nepiesātinātos taukus.

• Regulāras fiziskās aktivitātes – Pasaules veselības organizācija iesaka 150-300 minūtes vidējas intensitātes aktivitāšu nedēļā vai 75-100 minūtes augstas intensitātes aktivitāšu.

• Smēķēšanas atmešana – tas ir būtisks solis insulta riska mazināšanā.

Ātra rīcība insulta aizdomu gadījumā

Ikvienam ir būtiski zināt, kā rīkoties insulta aizdomu gadījumā. Insulta pazīmes ir paralīze, sejas asimetrija, grūtības runāt, redzes traucējumi, līdzsvara zudums un reibonis.

Atpazīstiet insultu ar pieeju “ĀTRI”:

• Ā – Atsmaidi: lūdziet cilvēkam pasmaidīt un novērojiet, vai seja ir simetriska.

• T – Turi: pārbaudiet, vai cilvēks var pacelt un noturēt abas rokas.

• R – Runā: pārbaudiet, vai cilvēks var skaidri runāt.

• I – Izsauc: ja cilvēks nespēj veikt vienu no šīm darbībām, nekavējoties zvaniet 113!