Rajevs šaubās, vai tieši tagad nepieciešams demontēt sliedes austrumu pierobežā
Dzelzceļa sliežu demontāža pie valsts austrumu robežas draudu gadījumā būtu nepieciešama, taču ir apšaubāmi, vai infrastruktūras likvidēšana patlaban dotu vēlamo efektu, norādīja militārais eksperts, bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris Igors Rajevs.
Rajevs patlaban ir Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs, taču kā šī amata ieņēmējs viņš nevarot komentēt sliežu demontāžas jautājumu, jo IeM piedalās starpministriju darba grupas atzinuma gatavošanā par šo tēmu.
Runājot kā militārais eksperts, Rajevs uzskata, ka, pieaugot draudiem, sliežu demontāža ir nepieciešama, jo bremzētu pretinieka pārvietošanos. Vienlaikus jāatceras, ka Krievijai ir ļoti spēcīgs dzelzceļa karaspēks, un pēc tā, kā Krievija darbojas Ukrainā, var redzēt, cik efektīvi un ātri tā sliedes spēj atjaunot, viņš teica.
Rajevs vērsa uzmanību, ka sliedes ļautu Krievijai potenciāli okupēt pietiekami lielu Latvijas daļu, jo tad armijas loģistikas punktu nevajadzētu veidot Krievijas teritorijā, bet to varētu darīt Latvijā.
"Vai to būtu jādara tagad, tam ir liela jautājuma zīme, jo starptautiskā situācija var būtiski mainīties un mēs varam panākt pozitīvas izmaiņas Ukrainā," viņš teica, paužot šaubas, vai tagad tas dotu nepieciešamo efektu.
"Tāpat jāatceras, ka par iespējamu Krievijas uzbrukumu zināsim pietiekami ilgi pirms tam. Ja redzēsim, ka ir reāli draudi, tad sliežu demontāžas darbus varam veikt pietiekami īsā laikā," uzsvēra Rajevs.
Kā vēstīts, vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
Liepājā piektdien notiks Militārās padomes sēde, kur Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu.
Valsts prezidents apliecināja, ka izmantos iespēju apspriest šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem decembra sākumā Rīgā.
Rinkēvičs norādīja, ka, ja valdība analīzi pabeigs līdz gada beigām un nākamā gada sākumā to apspriedīs, pēc tam jautājums tiks skatīts Nacionālās drošības padomē, kur pārstāvēta gan valdība, gan Saeima.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" NBS pārstāvji nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.
Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka NBS esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS "Latvijas dzelzceļš". Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits intervijā norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.
