Negaidīti samazināts finansējums valsts apmaksātām krūšu rekonstrukcijas operācijām
Sliktas ziņas šomēnes saņēmušas aptuveni 40 ar krūts vēzi slimojušas sievietes, kurām tika plānota krūts rekonstrukcija pēc mastektomijas jeb krūts dziedzera noņemšanas. Nauda valsts makā vairs neesot atrodama un arī finansētās kvotas ir beigušās. Turklāt paziņojums nācis tieši oktobrī - krūts veselības mēnesī. Vai tiešām plānots taupīt uz sieviešu rēķina, kuras pārvarējušas vēzi? Par šiem jautājumiem ar vēža slimnieču atbalsta organizācijām un ministrijas pārstāvjiem sarunājās TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Līdz šī gada beigām negaidīti atceltas 40 valsts apmaksātās krūts vēža rekonstrukītvās operācijas pacientēm, kurām bija nepieciešams šīs operācijas otrais vai trešais etaps. Pēc krūts dziedzera noņemšanas jeb mastektomijas rekonstrukcijas operācija parasti norit divos vai trīs etapos. Šo procedūru noteiktam skaitam sieviešu kopš 2022. gada pēc kvotu principa apmaksā valsts. Lai arī līdz šim veselības budžetā tika atrasti līdzekļi arī tām sievietēm, kuras palika aiz strīpas, šogad situācija ir skaudrāka. Vēža slimnieču interešu aizstāvības organizāciju ieskatā, valsts budžetā mēģina taupīt uz onkoloģijas pacientu rēķina.
Lai operācijas varētu tikt nodrošinātas visām sievietēm, kurām tās nepieciešamas, onkoloģijas organizāciju ieskatā, Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ik gadu vajadzētu finansēt 460 - 480 krūts rekonstruktīvās operācijas.
“Pēc būtības, ko mēs redzam, ka pēc 2023. gada NVD bija apmaksājis 430 operāciju gada beigās, arī šīs te pārstrādes. Tad es domāju, ka tā reālā valsts kapacitāte ir 460-480 operācijas gadā un tam ir jāparedz nauda jau uzreiz, nevis pēc principa - ja būs tad, iedosim, ja nebūs, tad nē,” komentē Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis.
Par to, kādēļ nepietiek naudas 40 sieviešu krūšu rekonstrukcijas operācijām šogad, ZIŅneši devās skaidrot Veselības ministrijā. “Ārstniecības iestādēm arī ir jābūt atbildīgām, ja arī valsts paredz noteiktu summu, tad arī tik sievietēm mēs to varam nodrošināt. Protams, mēs varam cerēt budžetā uz papildus līdzekļiem, bet, ja naudas nepietiek šiem plānveida pakalpojumiem, tad ir jāveido rindas,” skaidro Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore.
Citiem vārdiem sakot, šogad papildu nauda operācijām nav. Slimnīcas tām pieejamo finansējumu šim mērķim jau iztērējušas. Turklāt, ņemot vērā, ka nākamā gada budžets plānots drošības zīmē, visticamāk, ka pieejamais operāciju skaits arī nākamgad netiks palielināts.
Veselības ministrijā arī skaidro, ka iemesls, kādēļ iepriekšējos gados bija iespējams finansēt vairāk krūts rekonstrukcijas operāciju nekā nosaka kvota, bija spēja pārdalīt naudu starp iestādēm. Turklāt šogad pieaudzis arī pacientu skaits. Tām sievietēm, kurām šogad operācija atteikta, tā rindas kārtībā pārcelta uz nākamo gadu.
