Amala Agnese Vīksniņa rītu sāk ar kumelīšu tēju, taču ir izmēģinājusi arī uztura bagātinātājus
foto: no privātā arhīva, Facebook
Amala Agnese Vīksniņa.
Esi vesels

Amala Agnese Vīksniņa rītu sāk ar kumelīšu tēju, taču ir izmēģinājusi arī uztura bagātinātājus

Ieva Broka

"100 Labi Padomi"

“Zinu, ka ideālā variantā cilvēks var uzņemt visu vajadzīgo ar uzturu,” saka jogas pasniedzēja un jogas psiholoģe, deju un jogas studijas “Fandango” vadītāja Amala Agnese Vīksniņa. Viņa atzīst, ka ēd salīdzinoši veselīgi. Rītus iesāk ar kumelīšu tēju. “Taču nedzīvojam ideālā pasaulē,” secina Agnese un atklāj, kādus vitamīnus lieto papildus.

“Vitamīnus esmu lietojusi kā daudzi cilvēki – agrāk tā haotiskāk, vēlāk jau apzinātāk un mērķtiecīgāk. Atceros, PSRS laikos bija tādi vitamīni Undevit, mamma šad tad man tos deva. Bērnībā man bija ļoti liela slodze, trenējos pat sešas reizes nedēļā daiļlēkšanas sportā. Tur regulāri taisīja analīzes, un vienreiz medmāsiņa pateica, ka man esot mazasinība jeb dzelzs deficīta anēmija. Mammai ieteica barot mani ar teļa gaļu un bietēm. Vairāk pieturējāmies pie bietēm, un viss bija kārtībā. Lieta tāda, ka mana mamma vispār negatavoja mājās gaļu, ēdām to tikai ēdnīcās. Izaugu ar siermaizēm, olām un pupiņu zupu. Tagad divdesmit septīto gadu esmu veģetāriete un četrpadsmito gadu vegāne. Arī mamma nu jau pārdesmit gadu ir veģetāriete. Viņai tagad ir astoņdesmit viens.

B12 un hlorella

Vegāniem iesaka regulāri lietot tikai B12 vitamīnu. Patiesībā to iesaka darīt nu jau visiem cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Arī lauksaimniecības dzīvnieki vairs neuzņem pietiekami B12 vitamīna dabiskā veidā, tāpēc to pievieno barībai. Pastāv uzskats, ka B12 vitamīnu cilvēka organisms pats sintezē zarnās, taču, iespējams, ne visiem un ne pietiekamā daudzumā, tāpēc drošāk to uzņemt papildus. Lietoju B12, bet ne tik regulāri, kā būtu pareizi pēc grāmatas. Pāris reižu esmu nodevusi analīzes, un B12 bija normā. Pieaugušā vecumā bija periods, kad iedzīvojos dzelzs deficītā, taču izpētīju un sapratu iemeslu – biju pasākusi pēc ēšanas dzert tēju, bet to pavisam noteikti nedrīkst darīt, jo tējas lapiņās esošie tanīni kavē dzelzs absorbciju organismā. Līdzīgi, kā kafija traucē uzsūkties kalcijam. Tāpēc tēju un kafiju vienkārši atbīdām tālāk no ēdienreizēm!

Pazīstama uztura speciāliste Guna Bīlande ieteica lietot hlorellu dzelzs nepietiekamības profilaksei. Labs preparāts, kas iegūts no aļģēm, bez blaknēm. Vienīgi cilvēkiem, kuri lieto asinis šķidrinošus preparātus, vajadzētu izvairīties no hlorellas lietošanas. Es gan ziedoju asinis donoru centrā arī bez hlorellas lietošanas, un viss bija kārtībā – asinis pieņēma. Donora asinīs dzelzij jābūt virs ierastās zemākās normas.

Hlorellai ir ļoti daudz labu īpašību, tā šķiet gandrīz vai brīnumlīdzeklis, kas stiprina imunitāti, samazina risku saslimt ar sirds slimībām, diabētu un vēzi. Tā satur arī D un K vitamīnu, omega 3 taukskābes, cinku un citas labas lietas.

Linsēklas, saule un augu preparāts

Bija periods, kad lietoju Zinzino vegānisko eļļu, lai līdzsvarotu omega 3 taukskābes. Uz to mani pavedināja Elita Mīlgrāve. Lietoju diezgan ilgi – kādu pusgadu vai gadu. Ir jau ērti – apēd karotīti eļļas un staigā, dziedādams un bēdu par omegām nezinādams… Bet pamazām, kā jau tas gadās, zaudēju uzcītību. Nejutu arī atšķirību pašsajūtā, jo ierasti jūtos labi, nav hronisku slimību, zāles nelietoju… Tomēr esmu pārliecināta, ka tas ir labs preparāts. Omega 3 taukskābes var uzņemt, arī regulāri ēdot svaigi maltas linsēklas, valriekstus, labu olīveļļu, arī avokado, kaut gan pēdējā varbūt nav dabai draudzīgākā izvēle. Es vienmēr blendēju linsēklas augļu smūtijos – tās nemaz nemaina garšu.

Pēdējā laikā esmu sajutusi premenopauzes hormonālās svārstības, kas, iespējams, kombinācijā ar senu galvaskausa traumu izraisa galvassāpes ap menstruāciju laiku. Lietoju augu preparātu, kura sastāvā ir apiņu ziedu ekstrakts, sojas izoflavonu sēklu ekstrakts un vitānijas saknes ekstrakts jeb citiem labāk zināmā ašvaganda. Tablete dienā tiešām palīdz – galvassāpes ir samazinājušās un kļuvušas retākas. Kāda ārste man kādreiz jautāja, vai tas man esot dabiskais iedegums, atbildēju “jā” – tikko biju atbraukusi no siltajām zemēm. Ārste nopriecājās un pat salielīja mani, jo D vitamīns mums ir tik svarīgs. Ārste padalījās, ka pati ilgstoši lietojot D vitamīna tabletes un nekādi nevarot pacelt D vitamīna līmeni. Tā ka bez saules neiztikt. Speciāli saulē jau sen necepinos, taču arī neizvairos. Rīta un vēlas pēcpusdienas saule ir veselīga – tās pietiek D vitamīna sintēzei, un nav jāuztraucas par ādas vēzi.

Uzturs, miegs, miers

Zinu, ka ideālā variantā cilvēks var uzņemt visu vajadzīgo ar uzturu. Es ēdu salīdzinoši veselīgi – dārzeņi un saknes, pupas un lēcas, tofu, humoss, zaļumi un augļi… Rītus iesāku ar kumelīšu tēju. Taču nedzīvojam ideālā pasaulē. Zemes noplicināšanas dēļ augi arī var zaudēt vitamīnus un minerāļus. Tāpēc šad tad kaut ko papildus apēdu, lai arī daļa ārstu saka, ka tādā veidā mēs vien sadārdzinot savu urīnu. Toties vairojam mieru un uzlabojam miegu – tā es atbildētu. Beidzamos gadus 15 pētu uztura jautājumus, medicīnas koledžā rakstīju diplomdarbu par veģetāro uzturu. Uzturs un dzīvesveids ir ne mazāk svarīgi kā mūsu gēni.

Šobrīd gan vairāk pievēršu uzmanību miega kvalitātei un regulārai meditācijai. Naktī vajag gulēt totālā tumsā, jo tikai tad mums pietiekami izdalās tik vajadzīgais hormons melatonīns. Miegs tumšā telpā ir kvalitatīvāks, turklāt nesen izpētīts, ka tā sauktajam gaismas piesārņojumam naktī ir saikne ar Alcheimera slimības attīstību. Tā nu pameditēju, lieku uz acīm auduma pretgaismas “masku”, padusē nāk gulēt kaķis (kaķi arī mūs dziedina), un eju gulēt un sapņot par mieru pasaulē. Galvenais tomēr ir miers – gan prātā, gan virs zemes. Vitamīni pēc tam.

Bioloģiskā lauksaimnieka Gunta Bojāra un Longevity Alliance Baltic vadošā pētnieka Uģa Klētnieka pieredzi, ka arī citus noderīgus rakstus par uztura bagātinātāju lietošanu lasiet žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Vitamīni un citas labas lietas”. Meklējiet žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.