Ekonomikas ministrija rosina samazināt slimības lapu kompensācijas
Ekonomikas ministrija (EM) rosinājusi samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).
Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.
EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.
Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.
LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norāda, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%.
Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.
Attiecībā uz pabalsta, ko šobrīd izmaksā no slimības desmitās dienas, mazināšanu, LM ieskatā izmaiņas nav nepieciešamas. Viņa gan piebilda, ka ir aktualizēts jautājums par to, ka vienas dienas apmaksa, ko šobrīd sedz darba devējs, būtu pārceļama uz apmaksu no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ietekmē kompensācijas apmēru, tāpēc tas būtu mazināms, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu piedāvājumu, skaidroja Jakaite.
EM gan šo piedāvājumu nav komentējusi. EM priekšlikumus plānots apspriest Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas norisināsies rīt, 3.jūlijā.
Ar iepriekš piedāvātajām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksā nebija apmierināta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS). Pēc LBAS aprēķiniem, darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro pirms nodokļu nomaksas, un slimojot deviņas dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka "atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi", ir noraidāms kā absolūti nepamatots.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns atzīmēja, ka šobrīd darbinieki saņem kompensāciju par sešām dienām, bet darba devēji izteica priekšlikumu to samazināt līdz četrām dienām, samazinot kompensācijas apmēru no 80% uz 70%. Rezultātā, ja minimālās algas pelnītājs saņem 125 eiro, tad pēc darba devēju rosinātā priekšlikumu, viņi saņems par 40 eiro mazāk jeb 74 eiro. Taču pie esošajām pārtikas un medikamentu cenām, nepieciešamību ēst un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem ar šādu kompensācijas apmēru varētu būt pagrūti izdzīvot, norādīja Baldzēns.
