Ko darīt, ja pēc 60 gadu vecuma pēkšņi parādās augsts asinsspiediens
Ja tikai pēc 60 gadu vecuma parādās ļoti augsts asinsspiediens, visbiežāk tā ir sekundārā arteriālā hipertensija, kas saistīta ar izmaiņām artēriju sieniņās (to stīvumu), bojātiem sirds vārstuļiem un citām izmaiņām.
Sākot spiediena ārstēšanu šajā vecumā, nevajadzētu censties to strauji pazemināt vai strauji mainīt medikamentus. Lai normalizētu spiedienu, būs nepieciešams laiks.
Jānovēro un jāklausa ārsts
Ieteicama ir spiediena diennakts monitorēšana – vienkārša ierīce arteriālo spiedienu mēra vienu vai divas reizes stundā dienā, vienu reizi naktī. Tas parāda, kāds ir spiediens, cilvēkam atrodoties viņa ierastajā vidē, bet ārsts var pārliecināties par ārstēšanas rezultātiem, piemēram, vai izrakstītais vienreiz dienā lietojamais spiedienu pazeminošais preparāts darbojas arī laikā starp trijiem un sešiem rītā, jo ne visi medikamenti notur spiedienu 24 stundu garumā.
Pēc 70–80 gadu vecuma izteikta sekundārā arteriālā hipertensija saistīta ar asinsvadu sieniņu, īpaši aortas stīvumu. Par to liecina liela starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu, piemēram, 170/70 mm/Hg. Asinsvadus elastīgākus nepadarīsi, tomēr ārsts mēģinās atrast piemērotus medikamentus arī šajā situācijā.
Senioriem ar zemu asinsspiedienu, vājuma brīžiem vai ģībšanu iemesli var būt citi, piemēram, sirds ritma traucējumi (ļoti raksturīgi 60–70 gadu vecumā), brahiocefālo jeb kakla asinsvadu aterosklerotiskas izmaiņas, kad ir īslaicīgi traucējumi smadzeņu apgādē ar asinīm, sirds vārstuļa aparātu deģeneratīvās izmaiņas. Arī tad ieteicama diennakts monitorēšana un citi izmeklējumi.