Pareizs uzturs - veselības stūrakmens

Sarunā ar Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētāju, dietologu Andi Brēmani, skaidrojam, kā izvairīties no šiem nepatīkamajiem brīžiem un ko darīt, ja ar tiem tomēr nākas saskarties.

– Kāpēc ir svarīga regulāra vēdera izeja un kas to veicina?

– Cilvēka organisms ir bioloģisks veidojums, kurā ir iestrādāta pašregulācija, bet tam ir arī cieša saikne ar ārpasauli. Mūsu ķermenis ir atklāta bioloģiskā sistēma, tāpat kā pasaule mums apkārt. Mēs kaut ko uzņemam un kaut ko izdalām. Tas ir ēdiens, dzēriens un arī gaiss, kuru mēs ieelpojam. Visu, ko mēs uzņemam, mēs izdalām caur nierēm, plaušām, ādu un zarnu traktu. To visu kopā var nosaukt par vielmaiņu. Lai organisms optimāli justos, visām šīm sistēmām ir sava darbības intensitāte un cikliskums. Piemēram, gāzu apmaiņa notiek nepārtraukti un elpojam mēs nepārtraukti. Elpu aizturēt mēs varam uz minūti vai divām, līdz beidzas skābeklis. Šķidrums mūsos cirkulē caur dažādām sistēmām, ādu, plaušām un zarnu traktu. Cirkulācijas ātrums var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, temperatūras, slodzes. Zarnu darbība ir tieši atbildīga par apēstās barības izmantošanu. Vērtīgais tiek paturēts, mazāk vērtīgās lietas kuģo tālāk. Zarnu traktā dzīvo ļoti daudz un dažādas baktērijas, kuras gaida, kad līdz tām nonāks barības vielas. Visbiežāk tās ir nesagremojamās pārtikas vielas, kuras mēs saucam par šķiedrvielām un balasta vielām. Tās sašķeļ to, kas ir vajadzīgs, ražo gāzes, kuras stimulē zarnu sieniņas. Viss process virzās uz to, ka vismaz reizi diennaktī zarnas iztukšojas. Mēdz būt cilvēki, kam tas notiek biežāk vai retāk, bet tas viss notiek bez piepūles, bez konsistences izmaiņām. Ja zarnu saturs tajās saglabājas pārāk ilgi, tad var sākt vairoties kaitīgās baktērijas, ražojot nevajadzīgas vielas un gāzes. Tās negatīvi ietekmē organismu, kas var izpausties gan kā migrēna, gan vēzi provocējošu vielu rašanās. Regulāra vēdera izeja ir labas veselības pazīme.

– Vai mēs varam uzskatīt, ka aizcietējumi ir civilizācijas slimība?

– Šobrīd to tā traktē, jo civilizācija saistās ar to, ka cilvēks vairs nedzīvo savā dabiskajā vidē, viņš no tās ir attālinājies. Dabiski būtu pārtiku meklēt, atrast, kāpt tai pakaļ, respektīvi, fiziski piepūlēties, lai to dabūtu. Šobrīd mēs to varam izdarīt bez piepūles: paņemam telefonu, nospiežam pāris pogas un mums atved to, ko esam pasūtījuši. Tas, ko mums atved, arī bieži vien ir deformējies un attālinājies no sava dabīgā formāta tādā ziņā, ka mēs lietojam ļoti daudz rafinētu jeb attīrītu produktu. Parasti tie ir attīrīti no šķiedrvielām un balasta vielām, tātad no vielām, kuras optimizē zarnu darbību. Iespējams, ir arī mazāks vitamīnu saturs, kas nav tik nozīmīgs zarnu darbībā, bet atstāj ietekmi uz visu mūsu organismu kopumā. Rafinēta pārtika, mazāk kustīgs dzīvesveids, un uz šī fona tiek lietots pārāk maz šķidruma, kam arī ir liela nozīme zarnu darbības stimulēšanā. Mūsu civilizācija ir tāda, ka mēs sēžam birojā astoņas stundas un fiziski neesam noguruši. Iekāpjam mašīnā, pēc tam iekāpjam liftā, un tālākais mūsu dienas gājiens ir gājiens uz tualeti. Ja tāds ir dzīves režīms, kad mēs netiekam fiziski nodarbināti un organisms netiek noslogots, tas atstāj savu ietekmi arī uz zarnu darbību. Ja mēs aktīvi sportojam, tas kaut nedaudz situāciju izlīdzina. Cik bieži mēs to darām, ir cits jautājums. Civilizācijas tendence ir tāda, ka pamazām pieaug arī zemādas tauku slānis, no kura var attīstīties tādas slimības kā cukura diabēts. Tā ārstēšanai būs nepieciešams lietot medikamentus, kuri savukārt tālāk ietekmēs mūsu zarnas. Tā ir ķēdīte, kurā kūtrā zarnu darbība ir viena no dzīvesveida sekām.

– Kam biežāk nākas saskarties ar aizcietējumiem?

– Viens no faktoriem varētu būt vecums, lai gan cilvēks var būt aktīvs 80 gados un pasīvs 30. Parasti tie ir cilvēki vecumā pēc 50 un biežāk tas attiecināms uz sievietēm. Nereti aizcietējumi rodas grūtniecības periodā, kam ir savas fizioloģiskās īpatnības. To pašu varam teikt par pēcoperāciju periodu, kad ilgstošs laiks jāpavada miera stāvoklī. Tās jau ir medicīniska rakstura problēmas. Nereti cilvēkiem ir hemoroīdi vai plaisiņas anālās atveres rajonā, un šis process ir sāpīgs. Tāpēc cilvēkam vienkārši ir bail. Redziet, iemesli ir dažādi. Reizēm tās var būt anatomiskas izmaiņas zarnu traktā, bet parasti aizcietējumi ir saistīti ar mūsu dzīvesveidu.

– Tātad cēlonis numur viens ir mūsu dzīvesveids?

– Visbiežāk tas ir dzīvesveids, tieši tā. Mums ir neadekvāts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, un mēs nepietiekamā daudzumā uzņemam šķidrumu. Tie ir trīs koriģējami lielumi, ar kuriem ir jāsāk, ja šāda problēma parādās.

– Kāda ir aizcietējumu simptomātika, ko mēs pamanām vispirms, ja rodas problēmas?

– Būtībā normāla ir situācija, ja zarnas iztukšojas reizi dienā vai divās. Vēdera izeja retāk kā trīs reizes nedēļā ir viens no kritērijiem, kurš norāda uz problēmām šajā jomā. Tāpat jāpiemin konsistences izmaiņas – ekskrementi ir stingri, cieti vai spirveidīgi –, piespiešanās sajūta, lai panāktu vēlamo rezultātu, nepilnīgas iztukšošanās sajūta pēc tualetes apmeklējuma.

– Kādas ir biežākās aizcietējumu komplikācijas?

– Tā visbiežāk ir pilnuma un diskomforta sajūta. Tāpat tā ir vēdera uzpūšanās, vēdersāpes vai vēdergraizes. Lokālā simptomātika saistās ar pilnumu, ar sāpīgumu un piepūšanās sajūtu. Ja problēma ir hroniska, spiešanas process var veicināt fisūru un anālo plaisiņu veidošanos, kas arī rada diskomfortu. Pieaug arī audzēju risks, jo mūsu ķermenis uzsūc tam nevajadzīgas un kaitīgas vielas. Katrā ziņā tās ir sliktas sajūtas ar konkrētu slimību risku.

– Kurā brīdi vajadzētu sākt uztraukties, ka ar mums kaut kas nav kārtībā, un doties pie ārsta?

– Ja divi no iepriekš minētajiem kritērijiem atbilst jūsu situācijai un tas pēdējā pusgada laikā turpinās vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, tad ir jāapsver ārsta apmeklējums. Aizcietējuma iemesls var būt organiskas izmaiņas zarnu traktā – lūmena sašaurināšanās vai dažādi audzēji, un šāda iespējamība ir jāizslēdz. Īpaši, ja nekas tāds iepriekš nav bijis. Pēkšņi zarnu funkcijas kļūst kūtrākas, un situācija tikai pasliktinās. Viena lieta ir, kad, aizbraucot ceļojumā, pirmās trīs dienas neiziet vēders. Tas var būt saistīts ar apstākļu maiņu, un tuvāko dienu laikā vēdera darbība normalizējas. Par to nevajag pārāk satraukties. Tie, kuri ir braukuši ar autobusiem pa Eiropu, noteikti manis teikto sapratīs labāk. Reizēm ir arī provocējoši momenti, kas notiek neatkarīgi no mūsu tā brīža veselības stāvokļa. Vēdera iziešana ir process, kas biežāk notiek pēc lielākas maltītes, ļoti bieži pēc brokastīm. Tā ir kā sava veida rutīnas izveidošana: mēs paēdam un dodamies uz tualeti. Ja kādu dienu sanāk aizgulēties un brokastis netiek paēstas, tad šī rutīna tiek izjaukta. Diena paiet «piepūstā» stāvoklī, un mēs gaidām nākamās dienas rītu, lai dotos uz tualeti. Dažādu iemeslu dēļ šis reflekss var nobrukt, un problēma kļūst hroniska. Liela loma regulārā vēdera izejā ir ārējiem apstākļiem, rituālam. Šajā sakarā bieži tiek runāts par gastrokolisko refleksu. Kuņģis uzpildās, tiek dots signāls uz smadzenēm, un tālāk šis signāls nonāk līdz zarnām. Varētu teikt tā: mēs augšā esam uzpildījušies, tagad atbrīvojiet vietu saturam, kas grib nonākt zarnās! Tādēļ pēc lielākām maltītēm ir svarīgi šo refleksu nepalaist garām, neapslāpēt, bet doties uz tualeti, tiklīdz rodas tāda vajadzība.

– Kādi būtu jūsu galvenie ieteikumi aizcietējuma ārstēšanai un profilaksei?

– Galvenais ir dzīvesveida optimizācija, kas ir saistīta ar konkrētiem faktoriem. Viens no tiem ir atbilstošs uzturs, kurā ir pietiekami daudz balastvielu. Tie ir pilngraudu produkti. Mēs daudz lietojam baltmaizi, baltos rīsus, bet ikdienā pārsvarā būtu jālieto rupjmaize, pilngraudu makaroni, brūnie rīsi u.c. Tas dos apjomu barības vielām, kas pārvietojas pa organismu. Noteikti ir jāēd dārzeņi, augļi un ogas, kuros ir virkne vielu, kas patīk zarnās esošajiem mikrobiem un veicina zarnu darbību. Zināma loma ir riekstiem, sēklām un pākšaugiem. Tie nav jālieto katru dienu, bet ir labs ēdienkartes papildinājums. Runājot par dārzeņiem un augļiem, Pasaules Veselības organizācija (PVO) izmanto lozungu 5 a day jeb pieci dienā. Tās ir piecas svaigu vai vārītu šo produktu porcijas dienā, un katrā porcijā ir vismaz 100 grami. Ir nepieciešams parūpēties par šo produktu klātbūtni savā diēta. Vienā reizē visu vajadzīgo daudzumu apēst būs grūti, bet dienas garumā kopā ar gaļu, zivīm vai olu tie būtu jāapēd. Tātad svarīgs ir adekvāts dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu patēriņš. Noteikti jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, jo balasta vielas prasa konkrētu šķidruma daudzumu un pašas saista šķidrumu, līdz ar to optimizējot zarnu darbību. Trešais svarīgais moments ir atbilstoša fiziskā slodze. Tā aktivizē vēdera presi, muguras muskuļus. Līdz ar to tiek masētas arī zarnas un to saturs kustas uz priekšu. Viens no terapeitiskajiem paņēmieniem ir zarnu masāža, kuru mēs vizītes laikā pacientam arī parādām.

– Kādos gadījumos būtu rekomendējama medikamentozā terapija?

– Ja ar uztura izmaiņām un fizisko aktivitāti rezultātu panākt neizdodas, ir jādomā, ko vēl mēs varam darīt. Ir dažādu formu zāles – pilieni, kapsulas vai mikroklizmas –, ar kuru palīdzību var panākt vēlamo rezultātu. Medikamenti noteikti nav pirmā opcija, bet, ja problēma ir tiešām izteikta, tas var būt labs risinājums. Jaunākās paaudzes osmotiskie līdzekļi, piemēram ir makrogols. Īpaši jāuzsver šo zāļu saudzīgā darbība, jo tas neizvada papildus ūdeni no organisma. Arī dozēšana nav sarežģīta, medikaments ir jālieto proporcionāli zāļu aprakstam. Šim preparātam ir labs darbības efekts, tas nav kairinošs, un tā iedarbības laiks ir optimāls.

– Cik liela nozīme aizcietējumu profilaksē ir medikamentozajai un nemedikamentozajai terapijai?

– Ja mēs uzskatām, ka aizcietējums ir civilizācijas slimība, tad galvenā nozīme ir dzīvesveida koriģēšanai. Ikdienas dzīves ritms nedrīkst būt tikai statisks, ir nepieciešama arī dinamiska noslodze. Ēdienkartē ir jāiekļauj produkti, ko paredzējusi daba, nevis kāds cepumiņš vai kas tamlīdzīgs. Ja tas tiks ievērots, tad arī varēs panākt dabīgu zarnu iztukšošanās procesu. Savukārt, ja ir problēmas, ko nevar ietekmēt ar dzīvesveida maiņu, tad vajadzēs lietot medikamentus.

FOR-LV-2024-0012; 2024/04

Raksts tapis sadarbībā ar Mayoly Baltic