Bērnu slimnīcas ārsti aicina brīvās dienas pavadīt “ar galvu”
Tikko iestājas siltāks laiks, strauji pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni un pusaudži, kas pārvietojas ar mikromobilitātes līdzekļiem – velosipēdiem, elektroskrejriteņiem u.c.
No 1. aprīļa spēkā stājas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz, ka ķiveres lietošana ir obligāta visiem velosipēdistiem līdz 17 gadu vecuma, bet elektroskrejriteņu vadītājiem – līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Bērnu slimnīcas ārsti aicina sargāt savu un sava bērna galvu jau šodien, turklāt darīt to ar pārliecību – šis ir labākais veids, kā mazināt iespējamo traumu smagumu.
Pagājušā gada sākumā Bērnu slimnīcas ārsti sūtīja atklātu vēstuli Ceļu satiksmes drošības padomei, lai vērstu atbildīgo instanču uzmanību uz slimnīcā novēroto pieaugošo traumu skaitu, ko nepilngadīgie gūst, braucot ar elektroskrejriteņiem un motorolleriem, kā arī nepietiekamo regulējumu šo braucamrīku izmantošanai.
Ārsti tika sadzirdēti un vasarā piedalījās CSDD rīkotajā kampaņā “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme!”. Pēc daudzām diskusijām tika veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos.
Bērnu slimnīcas dati liecina, ka iepriekšējā gadā visvairāk pieaudzis traumu skaits, kas gūtas, braucot ar velosipēdu. Ja 2022. gadā bija gandrīz 500 traumu, kuru dēļ velosipēdisti tika atvesti uz Bērnu slimnīcu, tad 2023. gadā – 700. Nozīmīgi, aptuveni par 30 %, pieaudzis arī to traumu skaits, kas gūtas, braucot ar motorolleriem un motocikliem. Ar elektroskrejriteņiem saistīto traumu skaits bijis nemainīgs – abos pēdējos gados teju 100 gadījumu.
“Aicinu vecākus, kas izbrauc no mājām uz diviem riteņiem, vienmēr uzvilkt ķiveres gan pašiem, gan bērniem, jo tas ir vienīgais veids, kā bērnu no mazotnes pieradināt lietot šo aizsarglīdzekli. Bērni mūs atdarina un tic, ka vecāki zina, ko dara. Diemžēl pagājušajā gadā nācās piedalīties arī tādās diskusijās, kur ķiveru lietošanas pretinieki vaicāja, cik bērnu Latvijā ir cietuši vai gājuši bojā tieši tāpēc, ka, braucot ar mikromobilitātes rīkiem, nav uzvilkuši ķiveres.
Vai tiešām būtu jānotiek daudzām traģēdijām, lai mainītu noteikumus jautājumos, par kuriem ārsti vairs nediskutē, jo ir daudz starptautisku publikāciju ar datos balstītiem pierādījumiem par to, ka ķiveru lietošana būtiski samazina smagu galvas traumu gūšanas riskus. Mums Bērnu slimnīcā rūp katra bērna veselība,” uzsver Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas virsārste.
Visiem, kas piedalās ceļu satiksmē, ir nepieciešama velosipēda vai cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Ar velosipēdu ceļu satiksmē drīkst piedalīties no 10 gadu vecuma, ar reģistrētu elektroskrejriteni – no 14 gadu vecuma. Svarīgākie jaunumi: velosipēdistiem veloķivere obligāta līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot), bet tiem, kas pārvietojas ar elektroskrejriteņiem – līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot).
“Dažādās situācijās satiksmes negadījumos un kritienos ķivere mazina risku gūt smagas galvas traumas. Arī, ja no velosipēda vai elektroskrejriteņa krīt ar seju uz leju, ķiveres mala pirmā uztver triecienu, mazinot tā spēku. Ikdienā Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra traumpunktā redzam, ka, krītot no velosipēda, bērni biežāk gūst kāju, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu traumas.
Taču ir arī galvas traumas ar nopietnām sekām. Braucot ar elektroskrejriteni, biežākās ir galvas, sejas un roku traumas. Ir grūti iztēloties, kā varētu panākt, lai ar mikromobilitātes rīkiem visi bērni brauc, lietojot roku un kāju aizsargus, bet par ķiveres lietošanu ģimenē vajadzētu būt konsekventiem, jo galva katram ir tikai viena,” stāsta Jānis Upenieks, Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurgu asociācijas prezidents.
Katru vasaru daudzi bērni, kas guvuši traumas, spiesti īsāku vai ilgāku ilgu laiku pavadīt slimnīcā un pēc tam iziet rehabilitācijas kursu. Viena vasara ir zaudēta pat tad, ja sekas nav paliekošas, bet ir arī tādas traumas, kuru dēļ ir veselības traucējumi saglabājas ilgstoši.
Siltais laiks, kas solīts brīvdienās, priecē, bet vienlaikus Bērnu slimnīcas ārstus tas dara bažīgus, jo pagalmos tiek uzstādīti batuti, uzliktas šūpoles, kurināti grili un pavasara saulītē viegli zaudēt modrību.
Bērnu slimnīcas speciālisti sagatavojuši apkopojumu, kuru ir vērts pārlasīt, atgādinot sev svarīgākās lietas, lai svētki paietu bez traumām. Šeit arī atrodami īsi padomi, ko darīt, ja bērns tomēr guvis traumu:
