Ģimenes ārste sagrauj stereotipus par medikamentu lietošanu! Kā tad pareizi jādzer zāles?
Zāļu pareizai lietošanai ir liela nozīme ne vien slimību ārstēšanā, bet arī dzīves kvalitātes nodrošināšanā, īpaši, ja ārsts ieteicis recepšu medikamentus, uzsver ģimenes ārste Karīna Vernere. Diemžēl netrūkst cilvēku, kuri pēc vizītes pie daktera izlemj – es zāles nedzeršu.
Kuras zāles derēs tieši tev?
Ir vairākas medikamentu grupas, kas jālieto pareizi, precīzi sekojot ārsta norādījumiem. Šo zāļu vidū ir antibiotikas, kardioloģiski līdzekļi, kas regulē asinsspiedienu un holesterīnu, asins šķidrinātāji, sirds mazspējas preparāti, cukura diabēta zāles, kā arī medikamenti, ko izmanto psihiatrijā un neiroloģijā.
Kad ģimenes ārsts nosūta cilvēku pie speciālista, atbildē parasti ir norādīts, kādus medikamentus vislabāk lietot šim pacientam. Ģimenes ārsts, izrakstot zāles, ņem vērā arī citas pacienta slimības un izvērtē, vai nebūs medikamentu nevēlamas mijiedarbības. Ja, piemēram, kardiologs iesaka konkrētu preparātu, bet pacientam ir arī kāda gastroenteroloģiska kaite, kuras ārstēšanai jālieto zāles, kas negatīvi mijiedarbojas (pastiprina vai pavājina kardioloģisko zāļu iedarbību), tad ģimenes ārsts izvēlas citas zāles, kas nerada negatīvu mijiedarbību, bet gan dod labu rezultātu.
Kāpēc ārsts jāklausa?
Bakteriālu infekciju ārstēšanai izmanto antibiotikas, kuru precīza lietošana 1–2 nedēļu garumā lielākoties rezultējas ar izveseļošanos.
“Antibiotikas ir dažādas – daļa jālieto pirms ēšanas, citas obligāti pēc ēšanas. Tas atkarīgs no šo zāļu aktīvās vielas un grupas,” skaidro ģimenes ārste, sagraujot stereotipu, ka antibiotikas vienmēr jādzer pēc ēšanas.
Viņa zina teikt, ka dažkārt pacienti lieto mazāku devu, nekā norādījis ārsts. Tādās reizēs uz izārstēšanos nav pamata cerēt, var gadīties tieši otrādi – baktērijas sāk vairoties, nevis iet mazumā, un attīstās komplikācijas, kas dažkārt izraisa rezistenci pret antibiotikām, un tas nozīmē, ka konkrētais preparāts šim pacientam vairs nepalīdzēs.
Nereti cilvēki domā, ka, lietojot mazāku devu, nebūs blakusparādību. Tā nav taisnība, jo visbiežāk, ja ir blakusparādības, tās izpaužas arī pie vismazākās devas. Daļa vispār pārtrauc lietot antibiotikas, tiklīdz sajūtas veseli, piemēram, piektajā dienā zāles vairs nedzer, lai arī dakteris tās nozīmējis septiņām dienām. Tādās reizēs pastāv liela varbūtība, ka var atgriezties simptomi, jo baktērijas nebūs pilnībā iznīcinātas un atkal sāks vairoties, kā arī tās var nereaģēt uz iepriekš izvēlēto preparātu. Tad ārstam būs dilemma, kuru preparātu izvēlēties, jo dažkārt iespējas ir ļoti ierobežotas vai arī cits preparāts aptiekās nav pieejams. Diemžēl ar šo problēmu nākas saskarties arvien biežāk.
Katru dienu pa tabletītei visu mūžu
Ar vislielākajiem izaicinājumiem saskaras tie, kuriem zāles jādzer visu mūžu. Cilvēkam jābūt disciplinētam un ļoti ieinteresētam sev palīdzēt, lai to darītu, – jāatceras noteiktā laikā zāles iedzert, jārūpējas, lai mājās vienmēr būtu nepieciešamie medikamenti. Visbiežāk šajā kategorijā ir zāles asinsspiediena un holesterīna kontrolēšanai, kā arī cukura diabēta ārstēšanai. Daļa šo preparātu dažkārt iet rokrokā – tie jālieto kopā.
“Pacienti ne vienmēr saprot, kāpēc zāles jādzer visu mūžu. Ja runājam par asinsspiedienu mazinošiem līdzekļiem, cilvēkiem dažkārt šķiet – ja spiediens ir paaugstināts, iedzeršu tableti, un viss. Diemžēl asinsvadi fizioloģiski noveco, to elasticitāte mazinās, un asinsvadiem ļoti nepatīk straujas spiediena izmaiņas. Daudz labāk tiem patīk, ja spiediens visu laiku tiek kontrolēts, ko var panākt, zāles lietojot katru dienu. Tas arī būtiski samazina kardiovaskulāro slimību, piemēram, insulta un infarkta, risku. Saviem pacientiem skaidroju, ka jālieto zāles, kas nevis strauji un pēc nepieciešamības mazina spiedienu, bet katru dienu nepieļauj tā kāpumu. Esmu ievērojusi, ka šāds skaidrojums cilvēkiem ir saprotamāks, un viņi sāk lietot medikamentus regulāri.”
Holesterīnu mazinošus preparātus parasti nozīmē dažādu vecumu cilvēkiem, it īpaši, ja ir ne tikai paaugstināts asinsspiediens, bet arī zema blīvuma holesterīns, uz asinsvadiem izgulsnējušās holesterīna plāksnītes, cukura diabēta pacientiem, smēķētājiem, lai mazinātu risku saslimt ar insultu vai infarktu. Labi rezultāti analīzēs ir tikai tad, ja zāles lieto regulāri. Tiklīdz to pārtrauc darīt, holesterīna līmenis atkal paaugstinās.
Cukura diabētu ārstē ar visdažādākajām zālēm, kas nereti savā starpā jākombinē. Diabēta slimniekiem ļoti rūpīgi jāizturas pret savu veselību un jāievēro visi ārsta ieteikumi, jo šī slimība bojā gan asinsvadus, gan nervu šķiedras, var izraisīt redzes zudumu un beigties ar kāju pirkstu vai pat visas pēdas amputāciju.
Vienas zāles dažādām problēmām
Arī psihiatru un neirologu pacienti uz atveseļošanos vai vismaz uz veselības stāvokļa nepasliktināšanos var cerēt tikai tad, ja ārsta izrakstītās zāles lieto pareizi. Vislabāk zināmā zāļu grupa šajā kategorijā ir antidepresanti, bet psihiatrijā un neiroloģijā izmanto arī citus preparātus, piemēram, prettrauksmes, psihotropos līdzekļus, miorelaksantus un citus.
Ja viens preparāts nepalīdz, dažkārt ārsti veido medikamentu kombināciju. Lai iegūtu vēlamo rezultātu, bieži vien šīs zāles jālieto ilgstoši. Piemēram, antidepresantu minimālais dzeršanas laiks ir aptuveni pusgads, un tikai tad var cerēt uz paliekošu pozitīvu rezultātu, bet ir reizes, kad tie jādzer vienu, divus vai pat piecus gadus. Pareizi lietojot izrakstītās zāles un pārtraucot to dzeršanu tikai tad, kad ārsts noteicis, samazinās risks, ka pēc laika slimība atgriezīsies. Šajā grupā ir zāles, kuras, lietojot lielākā devā, var panākt vienu efektu, bet mazākā devā – citu. Piemēram, ir antidepresanti, ko lielākā devā lieto depresijas ārstēšanai, bet mazākā izmanto pie miega traucējumiem.
Izbēdz no smagas saslimšanas!
“Svarīgi vienmēr ievērot ārsta norādījumus par zāļu lietošanu. Es saviem pacientiem uzrakstu uz lapas, kā katras zāles jālieto: pirms vai pēc ēšanas, cik bieži, no rīta, pusdienlaikā vai vakarā. Nepareizi lietotas zāles var izsaukt blakusparādības. Esmu novērojusi, ka tie pacienti, kuri ir ieinteresēti rezultātā, paši jautā, cik ilgi un kad tieši zāles jālieto, vai tās var dzert kopā ar citiem preparātiem. Šie pacienti nereti uz atkārtotām konsultācijām nāk jau sagatavojušies – ir pierakstījuši asinsspiediena, cukura līmeņa rādītājus, nodevuši analīzes. Tie, kuri nejautā neko, ir mazāk ieinteresēti, tāpēc pastāv lielāka varbūtība, ka viņi zāles nelietos pareizi. Ārsts nevar pacienta vietā dzer zāles, tāpat nevar izmainīt cilvēka raksturu un uzskatus. Dažkārt dzīve pati ievieš korekcijas – ja pacients zāļu nelietošanas dēļ nonāk slimnīcā, tad, iespējams, mainīs savas domas. Diemžēl ne vienmēr iznākums ir tik labs, lai būtu iespēja domas mainīt.”
