Četri zarnu vēža simptomi, kas var parādīties divus gadus pirms diagnozes uzstādīšanas

Pētnieki atklāja, ka šie simptomi varētu liecināt par lielāku risku, ka cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem, var attīstīties zarnu vēzis. 

Zarnu vēzis ir ceturtais biežāk sastopamais vēža veids Apvienotajā Karalistē un trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimt vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. 
Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā pusi no zarnu vēža gadījumiem (54 %) varētu novērst. 

Pētnieki no Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā uzskata, ka četri simptomi varētu palīdzēt agrīnāk atklāt un diagnosticēt vēzi gados jaunāku pieaugušo vidū.

Četri "sarkanā karoga" simptomi, kurus pacienti, visticamāk, izjutīs trīs mēnešus līdz divus gadus pirms vēža diagnosticēšanas, ir šādi:

• sāpes vēderā
• asiņošana no taisnās zarnas
• caureja
• dzelzs deficīta anēmija

Pētnieki konstatēja, ka tikai viens no šiem simptomiem gandrīz divkāršo zarnu vēža risku, savukārt tiem, kam bija divi simptomi, risks bija vairāk nekā trīsarpus reizes lielāks, bet tiem, kam bija trīs vai vairāk simptomu, risks bija vairāk nekā sešarpus reizes lielāks.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Journal of the National Cancer Institute”, analizēti dati par vairāk nekā 5000 pacientu ar agrīnu zarnu vēzi.

Galvenais pētnieks Jins Cao paskaidroja: "Mēs vēlamies, lai gados jaunāki cilvēki apzinātos un reaģētu uz šīm potenciāli ļoti zīmīgajām pazīmēm un simptomiem, jo īpaši tāpēc, ka cilvēki, kas jaunāki par 50 gadiem, tiek uzskatīti par zema riska grupu un viņiem netiek veikts regulārs kolorektālā vēža skrīnings.”

"Ir ļoti svarīgi arī izplatīt informāciju primārās aprūpes ārstu, gastroenterologu un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu vidū. Līdz šim daudzi agrīni atklāti kolorektālā vēža gadījumi tiek atklāti neatliekamās palīdzības nodaļās, un bieži vien šī vēža diagnostika ievērojami aizkavējas,” pauda pētnieks. 

Viņš arī brīdināja, ka pacientiem ar asiņošanu no taisnās zarnas un dzelzs deficīta anēmiju būtu jāveic endoskopija un turpmāka kontrole.

Pirmā pētījuma autore Kasandra Fritza piebilda: "Parasti paiet aptuveni trīs mēneši, lai noteiktu diagnozi, sākot no brīža, kad cilvēks pirmo reizi vēršas pie ārsta ar vienu vai vairākām mūsu identificētajām pazīmēm un simptomiem. Taču šajā analīzē mēs atklājām, ka dažiem pacientiem simptomi bija pat divus gadus pirms diagnozes noteikšanas.”