Kulbergs neredz vajadzību piešķirt finansējumu bridža čempionātam
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) neredz pamatu valsts finansējuma piešķiršanai bridža čempionāta rīkošanai un pieprasījis skaidrojumus par plānoto 225 000 eiro novirzīšanu starptautisku sporta pasākumu atbalstam.
Kulbergs pēc valdības koalīcijas sadarbības sanāksmes norādīja, ka viņš pieprasījis skaidrojumus no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Ekonomikas ministrijas (EM) par līdzekļu pārdali no ekonomiskās attīstības programmu fonda.
Kā norādīja premjers, viņš ar attiecīgo jautājumu iepazinies tikai šodien, un tajā paredzēts novirzīt 225 000 eiro IZM, kā arī 1,25 miljonus eiro Ekonomikas ministrijas attīstības programmām. Kulbergs informēja, ka jautājumu iekļāvis nākamās dienas darba kārtībā, lai sagaidītu detalizētus skaidrojumus par līdzekļu izlietojumu.
Premjers uzsvēra, ka jebkura nodokļu maksātāju nauda jāizmanto lietderīgi un ar skaidru pienesumu tautsaimniecībai. Viņš kritiski vērtēja iespēju finansēt atsevišķus pasākumus no valsts budžeta, norādot, ka, ja pasākums jau ir saskaņots un nodrošināts, tas primāri ir pašvaldības atbildības jautājums.
Kulbergs skaidroja, ka valsts līdzfinansējums būtu pamatots gadījumos, kad projekti tiek iesniegti savlaicīgi un pierādāmi nodrošina ekonomisko atdevi, piemēram, attiecību, ka pret katru ieguldīto eiro valsts saņem vairākus eiro atpakaļ. Kā piemērus viņš minēja iepriekš Latvijā notikušos starptautiska mēroga pasākumus, tostarp pasaules rallija čempionāta posmu un basketbola turnīrus, kuri savlaicīgi izvērtēti un snieguši pienesumu ekonomikai.
Tikmēr IZM norāda, ka vairāk nekā gadu kopā ar EM un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) notikušas diskusijas par atbalsta mehānisma izveidi vidēja mēroga starptautiskiem sporta pasākumiem, kuri neatbilst dižpasākumu programmas kritērijiem, bet rada ekonomisku pienesumu.
Pēc ministrijas sniegtās informācijas, EM sagatavotais rīkojuma projekts paredz atbalstu vismaz diviem pasaules vai Eiropas līmeņa sporta pasākumiem, par finansējuma sadali konkursa kārtībā lemjot LSFP.
Konteksts
EM rosina pārdalīt 225 000 eiro starptautisku sporta pasākumu atbalstam, liecina rīkojuma projekts, ko otrdien plānots izskatīt valdībā. Finansējumu paredzēts pārskaitīt IZM, lai atbalstītu pasaules un Eiropas čempionātu norisi Latvijā.
Saskaņā ar projekta anotāciju atbalstu administrēs LSFP organizējot konkursu sporta federācijām. Finansējumu plānots piešķirt vismaz divu starptautisku sporta pasākumu rīkošanai Latvijā.
Atšķirībā no līdzšinējām programmām, galvenais kritērijs būs pasākumu ekonomiskais pienesums. Atbalstītajiem pasākumiem kopumā būs jānodrošina vismaz 13 500 ārvalstu viesu cilvēknakšu [viena cilvēka uzturēšanos vienu nakti] Latvijā. Anotācijā norādīts, ka viena ārvalstu viesa vidējie tēriņi diennaktī Latvijā sasniedz 217 eiro, un valsts ieguldījumam jānodrošina vismaz divas reizes lielāka atdeve valsts budžetā.
LSFP konkursu plāno izsludināt iespējami drīz pēc valdības pozitīva lēmuma, norāda organizācijas prezidents Vladimirs Šteinbergs. Uz atbalstu varēs pretendēt dažādu sporta veidu federācijas, tostarp pēdējā laikā publiskajās diskusijās izskanējusī Latvijas Bridža federācija, ja spēs izpildīt noteiktos kritērijus.
Šteinbergs iecerēto konkursu vērtē kā pilotprojektu, kas ļaus pārbaudīt jaunu pieeju starptautisku sporta pasākumu finansēšanai. Organizācija jau vairākus gadus aicinājusi pārskatīt valsts atbalsta mehānismus, jo līdzšinējā dižpasākumu programma, pēc tās vērtējuma, daļai federāciju bijusi grūti pieejama. Prasība nodrošināt vismaz 5000 ārvalstu viesu ierašanos īsā laika periodā faktiski bijusi izpildāma tikai lielākajiem pasākumiem un galvenokārt Rīgā, kamēr reģionos tam traucē arī ierobežotā izmitināšanas infrastruktūra. Kā piemērus viņš minēja Eiropas čempionātu taekvondo un pasaules kausa posmus svarbumbu celšanā, kas Latvijā nav notikuši, jo organizatori nav bijuši pārliecināti par iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Starptautisku sporta pasākumu atbalstam līdz šim bija pieejama atsevišķa IZM programma, kuras finansējums bija aptuveni 200 000 eiro gadā. Caur šo programmu ik gadu atbalstīti aptuveni astoņi līdz desmit pasākumi. Šogad šāda programma vairs nepastāv, tādēļ federācijām samazinājušās iespējas saņemt valsts atbalstu starptautisku sacensību organizēšanai, norādīja Šteinbergs.
Sagaidāms, ka konkursā interesi izrādīs vairākas sporta federācijas. Viens no nosacījumiem būs Latvijas Nacionālās sporta padomes atbalsts, kā arī spēja nodrošināt noteikto ārvalstu viesu piesaisti. Konkursa nolikumu vēl plānots saskaņot ar IZM.
LNSP pērn jūlijā saskaņoja 2026. gada Eiropas Nacionālo komandu čempionāta bridžā, kā arī Eiropas sieviešu un senioru pāru čempionāta rīkošanu Latvijā. Tajā pašā sēdē saskaņoti arī pieteikumi 2027. gada Eiropas čempionātam galda tenisā veterāniem, 2027. gada Pasaules MTB orientēšanās čempionātam un Eiropas ratiņbasketbola čempionātam 2027. vai 2028. gadā.
Vēlāk gada nogalē LNSP saskaņoja arī 2026. gada Eiropas čempionātu "Formula 4" laivu klasē Alūksnē, 2027. gada pasaules čempionātu galda hokejā Valmierā, 2028. gada Eiropas čempionāta volejbolā grupas turnīra un 2028. gada pasaules čempionāta virves vilkšanā rīkošanu Latvijā.
Lēmumos uzsvērts, ka sacensību rīkošanas saskaņošana negarantē valsts finansējuma piešķiršanu. Visas federācijas uz iespējamo līdzfinansējumu var pretendēt pēc vienlīdzības principa atbilstoši valsts budžeta iespējām un noteiktajiem kritērijiem, bet gadījumā, ja finansējums netiek piešķirts, pasākumu izmaksas jāsedz pašām federācijām vai to piesaistītajiem atbalstītājiem.
