Stikla gabali bronhos, septiņgadnieks gandrīz nožņaudzas šallē, nāve ragaviņās - pediatre atklāti par gadījumiem, kuru varēja nebūt
Ik dienu Bērnu slimnīcas traumu punktā vēršas 50–70 bērnu, vasaras sezonā pat divreiz vairāk. Kopumā gada laikā tās ir aptuveni 19 000 dažāda smaguma traumas, ko guvuši bērni. Par ikdienu slimnīcā stāsta Renāte Snipe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste, pediatre, bērnu pneimonoloģe.
Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.
Kļūstot par vecākiem, jāpieņem, ka dzīves ritms mainīsies. Strauji jāpielāgojas jaunajai dzīvei ar mazuli – ar lielu saudzību, mīlestību un rūpēm. Jāmācās būt pacietīgiem un izprast bērna dzīves tempu – bērns nav mazs pieaugušais.
Iespējams, darbs uz laiku jānoliek malā, jo īpaši mazuļa pirmajā dzīves gadā. Jā, ir bērni, kuru audzināšanu ar strādāšanu var lieliski apvienot, taču ir tādi, kam vajag ļoti daudz vecāku uzmanības. Bērna dzīves pirmajos gados viņa vajadzības ir jāliek augstāk par savām interesēm – pēc tam “izlieto ūdeni” būs grūti sasmelt. Vecākiem tas jāpatur prātā, augot un mācoties kopā ar bērnu, vēsta portāls "Mammamuntetiem.lv".
Vecmāmiņa stiprāk parauj trīsgadnieku aiz rokas – gūts elkoņa locītavas pamežģījums.
Mazuļa ķermenis ir daudz trauslāks nekā lielāka bērna vai pieaugušā ķermenis. Ar mazuļiem jādarbojas saudzīgi un piesardzīgi. Diemžēl Bērnu slimnīcā nākas saskarties ar kratītā bērna sindromu, kad pieaugušie, nespējot savaldīt savas emocijas, mazo sapurina un viņš gūst smadzeņu bojājumus uz visu atlikušo mūžu. Mums, pieaugušajiem, jāsaprot – mazi bērni neraud tādēļ, lai mūs kaitinātu vai izprovocētu mammu un tēti, bet gan tāpēc, ka savlaikus nav izprastas un apmierinātas viņu vajadzības.
Daudzi cilvēki (kā vecāki, tā citi tuvinieki) arvien nespēj būt iecietīgi pret bērnu emocijām. Pret mazuli jāizturas ar iejūtību un mīlestību, un tādēļ vispirms jātiek galā ar sevi pašu un savām emocijām. Agresīva, asa attieksme un dusmas situāciju tikai pasliktina.
Astoņus mēnešus vecs bērns dārzā nolikts parāpot un saēdies nezināmas izcelsmes sēnes.
Deviņus mēnešus vecam bērnam pēc saslimšanas ar pneimoniju, kas nepadevās ārstēšanai, no bronha tika izņemts stikla gabals.
Gadījumā ar sēnēm viss beidzās laimīgi: vecāki vēlāk rīkojās atbildīgi un uz slimnīcu atveda arī apēsto sēņu paraugu, lai ārsti varētu ātrāk saprast, ar ko mazulis, iespējams, saindējies. Laimīgā kārtā apēstās sēnes nebija dzīvībai bīstamas.
Savukārt situācijā ar stikla gabaliņu ģimene nebija piefiksējusi, ka bērns aizrijies. Ieraugot stikla gabalu, viņi saprata, ka tas ir no sen saplīsušas vāzes. Mazulis, rāpojot pa grīdu, stikliņu bija atradis, un tas nokļuva elpceļos.
Ir svarīgi novērtēt vidi, kurā bērns uzturas, un laikus novērst iespējamos draudus viņa veselībai un dzīvībai.
Esot kopā ar bērnu, jāfokusējas uz viņu, nevis uz viedierīcēm vai televizoru. Vecākiem pēc iespējas vairāk jābūt klātesošiem – jābūt šeit un tagad kopā ar bērnu. Nelaime var notikt ļoti ātri, īpaši brīdī, kad vecāki uz dažām minūtēm novērsušies. Arī pa ielu pieaugušie mēdz pārvietoties, skatoties telefonā, kamēr mazais paliek nepieskatīts.
Atcerieties – tieši jūs esat sava bērna emocionālās un fiziskās drošības balsts!
Aiz auto vilktu ragaviņu avārijā iet bojā meitene.
Jums jābūt sava bērna paraugam, jārāda, kā rūpēties pašam par savu drošību. Tumšā laikā arī pieaugušajam ir jālieto atstarotājs; braucot automašīnā, jāpiesprādzējas pilnīgi visiem pasažieriem, nevis vienīgi bērnam; ķivere jāliek arī pašam, ne tikai bērnam u. c.
Nekad un nekādos apstākļos aiz motorizētiem transporta līdzekļiem nedrīkst vilkt bērnus ragavās vai uz slēpēm! Neļaut to darīt arī citiem pieaugušajiem. Tas var beigties traģiski.
Trīsgadīgs bērns pārkož veļas mazgāšanas kapsulu, ko noturējis par konfekti.
Rūpes par bērna drošību vecākiem jātrenē refleksu līmenī – karsto dzērienu krūzes automātiski jāpārliek tālāk no galda malas, karstas pannas jāpārvirza bērnam neaizsniedzamā attālumā u. c. Nelaime var notikt acumirklī. Gadījumā, kad mazulis pārkoda veļas mazgāšanas kapsulu, ko noturēja par želejkonfekti, vecāki tās bija uzglabājuši pareizi – bērnam nesasniedzamā vietā, iepakojumā, ko mazajam grūti attaisīt. Bērns pie kapsulas tika, kamēr mamma, liekot drēbes mazgāties, uz brīdi bija novērsusies.
Atgādinu, ka sadzīves ķīmija un medikamenti jāglabā tikai to oriģinālajos iepakojumos un bērnam nesasniedzamā vietā. Ir gadījumi, kad mazuļi tiek pie vecvecāku medikamentiem – ne tikai pie zāļu skapīša vai atvilktnes, bet pie ciemos atnākušās vecmāmiņas somas, kurā ir zāles.
No lielveikala ratiem nokrīt autokrēsliņš ar bērnu tajā.
Gandrīz katru dienu saskaramies ar bērniem, kuri krituši no augstuma. Nopietnas problēmas mazajam var rasties, ja viņš nokrīt no augstuma, kas ir viņa paša augumā vai augstāks. Tātad, ja tas ir zīdainis, viņš var nopietni ciest, nokrītot pat no pusmetra augstuma! Tāpēc jāievēro: jau kopš dzimšanas mazuli ne uz mirkli nedrīkst atstāt nepieskatītu uz virsmām, kas nav norobežotas, – ne gultā, ne uz pārtinamā galdiņa.
Pārsvarā šādas traumas notiek, bērnam nokrītot no mēbelēm.
Slimnīcā piedzīvojam situācijas, kad ģimenes mājokļa iekārtojumā ir paaugstināta lete ar bāra krēsliem, kas ir krietni augstāki, tāpēc bīstamāki nekā parastie virtuves krēsli. Nereti bērns uz tiem spēj pats uzkāpt, bet nokāpt neprot – tam seko kritiens no bīstama augstuma.
Arvien biežāk slimnīcā nonāk bērni, kuri izkrituši no autokrēsliņa, jo nav bijuši piesprādzēti – vecākiem jāveido ieradums piesprādzēt bērnu, kolīdz viņš krēsliņā tiek ielikts. Pat tad, ja mazuli nav paredzēts pārvadāt, bet tikai kaut kur aiznest. Ir arī situācijas, kad Neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk zīdaiņi, kurus vecāki paņēmuši līdzi uz lielveikalu un ar visu autokrēsliņu nestabili uzlikuši uz lielajiem iepirkumu ratiem. Krēsliņš ar visu bērnu nokrīt, un mazulis gūst traumas.
Septiņgadnieks gandrīz nožņaudzas šallē, ko vecāki uzkāruši uz zviedru sienas.
Atceros, ka bērnībā vecvecāki ar mani ļoti daudz runāja par drošību. Par uguni, gludekli un citiem karstiem priekšmetiem, par drošību uz ledus, par to, ka ielu drīkst šķērsot tikai pie zaļās gaismas, un citiem drošības noteikumiem. Tas manī radīja lielu respektu pret šiem noteikumiem. To centos stāstīt arī saviem bērniem. Vai tagad vecāki un vecvecāki ar saviem bērniem un mazbērniem par drošību runā pietiekami daudz? Neesmu pārliecināta.
Kopš manas bērnības par desmit gadiem pieaudzis vecvecāku pensionēšanās vecums, un viņi daudz mazāk spēj iesaistīties mazbērnu audzināšanā. Paši jaunie vecāki mūsdienu straujajā ikdienas ritmā ir daudz aizņemtāki, tāpēc bieži pietrūkst kā laika iedziļināties drošības noteikumu skaidrošanā un atkārtošanā (jo atkārtošana tiešām ir zināšanu māte!), tā vecvecāku atbalsta, skaidrojot un mācot bērnam uzmanību un piesardzību.
Pēc kritiena no elektroskūtera bērnam lūzums plaukstas daļā.
Mūsdienās dzīve ir kļuvusi daudz ātrāka, bet vide – nedrošāka. Piemēram, laikos, kad auga šodienas vecāki, varbūtība ciest ceļu satiksmes negadījumā bija mazāka, nekā tas ir tagad, kad būtiski pieaudzis auto skaits uz vienu iedzīvotāju, satiksme ir intensīva, braukšanas ātrums lielāks, bet motori klusāki.
Elektroskūteri, batuti un citas straujas izklaides iespējas nes sev līdzi traumu riskus. Vasarās Bērnu slimnīcā katru dienu nonāk kāds bērns, kurš cietis, krītot no skūtera, elektroskūtera vai citiem braucamrīkiem. Katru dienu Neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk vairāki bērni, kuriem ir pārsista galva, un ir jāšuj, piemēram, pieres, uzacs vai lūpas trauma.
Atgādinu: uz elektroskūtera ir jāpārvietojas vienam pasažierim – uz tā kategoriski nedrīkst vizināt ne citus pieaugušos, ne bērnus!
Aktīvā atpūta svaigā gaisā ir lielisks laika pavadīšanas veids visai ģimenei, taču es no visas sirds aicinu to darīt droši – izmantojot ķiveres, aizsargus un regulāri ar bērniem pārrunājot satiksmes drošības jautājumus!
