Demence nav ierakstīta mūsu gēnos! Kas jādara, lai no tās turētos pa gabalu
Tam, ko ēdam un dzeram, ir liela loma, lai izvairītos no saslimšanas ar vecuma plānprātību jeb demenci, bet ne tikai uzturs ir svarīgs. Par labu nāk arī vienkāršas ikdienas aktivitātes kā staigāšana un radio klausīšanās.
Uzskata, ka 2050. gadā vecuma plānprātība varētu visā pasaulē skart apmēram 152 miljonus cilvēku. Ko darīt, lai samazinātu risku, ka starp šiem cilvēkiem būsiet jūs? Izrādās, diezgan daudz. Vairākos pētījumos ir apstiprināts, ka demence nav nejauša slimība, tā nav ierakstīta mūsu gēnos, bet lielā vairumā gadījumu rodas neveselīga dzīvesveida dēļ.
Jaunākajās ziņās akcentēta šāda iepriekšminētā fakta būtība – ja katru dienu apēdīsiet bļodiņu dzērveņu, saglabāsiet veselas smadzenes, un, lai uzturētu prātu asu, svarīgi noturēt veselīgu cukura līmeni asinīs, nesmēķēt un nelietot pārmērīgi daudz alkohola.
Kādā nozīmīgā pētījumā atklāts, ka mūsu ikdienas aktivitātēm var būt tikpat liela nozīme kā uzturam. Pekinas Universitātes pētnieki analizēja 38 pētījumus, kuros sekots līdzi gandrīz miljonu cilvēku dzīvesstilam, un nonāca pie pārsteidzošiem secinājumiem.
Pirmkārt, risku saslimt ar demenci var samazināt televīzijas skatīšanās un radio klausīšanās, sevišķi mūzikas klausīšanās. Tomēr pētnieki norāda, ka “televīzijas skatīšanās varētu iedarboties nepietiekami stimulējoši, lai veicinātu kognitīvās spējas”. Pētnieki nesāk iztirzāt, kāpēc, bet uzskata, ka tieši radio palīdz labāk, jo prasa aktīvāk līdzdarboties, tostarp – liekot lietā iztēli.
Palīdzēs arī aktīva darbošanās savā kopienā, tomēr tās ietekme būs mazāka, nekā varētu gaidīt, sevišķi attiecībā uz demences novēršanu. Brīvprātīgais darbs vai radinieku apciemošana var palīdzēt uzturēt veselu sirdi, bet tie īpaši neveicina smadzeņu funkcijas.
Un tomēr kopējais vēstījums ir pozitīvs. “Ir daudz aktivitāšu, kuras varat viegli iekļaut savā ikdienā un kas varētu nākt jūsu smadzenēm par labu,” skaidro galvenais pētnieks, profesors Lins Lū.
Citā pētījumā, kas arī veikts Ķīnā, atklāts, ka ģimenes un draugu apciemojumi ir nozīmīgi, bet vēl svarīgāk veikt ikdienas mājas darbus un regulāri būt fiziski aktīviem. Pētnieki no Sičuaņas Universitātes Čendu to konstatēja, kad analizēja vairāk nekā 500 000 Lielbritānijas iedzīvotāju datus. Pētījuma dalībnieki bija vidēji ap 56 gadus veci.
