Latvijas zinātnieki radījuši zāles, kas dod jaunu cerību cilvēcei

“Pēdējā laikā ārstiem sāk pietrūkt antibiotiku, jo baktērijas ir izstrādājušas rezistenci pret tām. Līdz ar to mērķis ir nevis jaunu antibiotiku radīšana, lai cīnītos pret baktērijām, bet jaunu zāļu radīšana, lai cīnītos pret rezistenci,” LTV "Rīta Panorāmā" skaidrojis Organiskās sintēzes institūta Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Edgars Sūna.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, 2050. gadā pasaulē varētu nomirt līdz 50 miljoniem cilvēku no rezistento baktēriju izraisītām infekcijām.

“Rezistence rodas tad, kad baktērijas vairs nav uzņēmīgas pret antibiotikām, kad antibiotikas nespēj baktērijas iznīcināt. Rezistence ir tikpat sena kā baktērijas, tātad vismaz trīs miljardus gadus veca parādība. Ir maldīgs viedoklis, ka antibiotikas ir cilvēku radīts ķīmisks produkts. Tā nav taisnība. Antibiotikas ir dabas produkts, un antibiotikas ir ierocis, ar kuru palīdzību viena baktērija cīnās ar otru. Cilvēki izmanto dabas vielas, dabīgās antibiotikas un cenšas tās uzlabot, ķīmiski modificējot, kaut ko nedaudz pamainot, lai uzlabotu aktivitāti. Bet tas nemaina baktēriju uzvedību un pieradumus,” stāsta Sūna.

Proti, daļa baktēriju jau pirms trīs miljardiem gadu bija izturīgas pret daļu antibiotiku, un tādas tās ir arī šobrīd, spējot pielāgoties jauniem medikamentiem. Organiskās sintēzes institūta zinātniekiem Sūnas vadībā liela starptautiska konsorcija pētījuma ietvaros izdevies izstrādāt jaunu kombinētās terapijas pieeju bakteriālās rezistences apkarošanai.

“Viņi ir atraduši jaunu vielu grupu, kuru pievienojot zināmām antibiotikām var novērst dažu baktēriju spēju pretoties antibiotiku iedarbībai. Tas mums dod cerības, ka vēl kādu laiku cilvēce būs pasargāta no šīm infekcijām,” teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.