Aplama un pat bīstama taktika, ko pēdējā laikā piekopj arvien vairāk ārstu

Ārsti tās bieži vien paraksta pat parastu iesnu vai saaukstēšanās gadījumā, tā it kā nodrošinoties, ka pacients nesaslims ne ar ko nopietnāku. Taču šāda taktika ir ne vien aplama, bet arī bīstama, ziņo portāls “Lsm.lv”, atsaucoties uz “Latvijas Radio”. 

Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Sergejs Akuličs skaidro, kāpēc noticis tāds patēriņa lēciens: "Pieaug saistībā ar to, ka iepriekšējās divās sezonās saaukstēšanās slimības varbūt nebija tik pamanāmas kā kovids. Bija dažādi ierobežojoši pasākumi – ar fizisko distancēšanos, masku valkāšanu, īpaši rūpīgu roku mazgāšanu. Līdz ar to arī nebija tik liela pieprasījuma pēc zālēm, kuras parasti nepieciešamas saaukstēšanas sezonās. Jārēķinās arī ar to, ka pērnajā sezonā gripa sākās nevis rudenī vai ziemā, bet epidemioloģiskais slieksnis Latvijā faktiski tika sasniegts tikai martā. Taču šogad, šajā sezonā, jau decembrī redzējām diezgan lielus, pamatīgus skaitļus."

Ar "pamatīgajiem skaitļiem" Akuličs domājis to, ka šosezon izplatās ne vien kovids, bet arī gripa, respiratori sincitiālais vīruss un citi augšējo elpceļu slimības izraisoši vīrusi; slimo ļoti daudzi.

ZVA pārstāvis gan atzīmēja, ka vīrusslimību gadījumā antibiotiku lietošana nav efektīva, tomēr praksē tā notiek – ambulatorai ārstēšanai antibiotikas tiek izrakstītas pat tādai kā profilaksei, nodrošinoties, ka pacients, kurš tās lieto, nesaslims ne ar ko nopietnāku par vīrusu ierosinātām iesnām vai klepu. 

Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti stāstīja: "Rindas ir milzīgas, ārstu nepietiek, ģimenes ārsti – pārslogoti. Viņi daudz ko izraksta pa telefonu. Jums ir tādi simptomi? Nu tad izrakstām. Daudz vieglāk ir izrakstīt zāles jeb medikamentu, antibiotiku un zināt, ka tiešām nebūs problēmu, nekā neizrakstīt un cīnīties ar to, ka pacienti nav apzinīgi."

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis uzsver: “Antibiotikas kā pirmās izvēles medikaments elpceļu vīrusu slimību gadījumā nav pareiza taktika; šo spēcīgo zāļu lietošanai jābūt mērķtiecīgai un atbilstīgai pacienta veselības stāvoklim!”. 

Neizvēlēties antibiotikas kā pirmo ārstēšanas līdzekli, bet nogaidīt un nepieciešamības gadījumā veikt analīzes, lai izvēlētos vispiemērotākās zāles, par pareizāku risinājumu uzskata arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa.

Neviens speciālists neaicina vispār atteikties no antibiotikām, jo tās var glābt pacientus smagu slimību gadījumā vai pat no nāves, tomēr tās nevajag izmantot gadījumos, kad bez tām var iztikt.