Jautājam speciālistam: kas palīdzēs caurejas gadījumā?

Par šo veselības problēmu uz sarunu aicinājām gastroenterologu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru un Veselības centru apvienības valdes locekli Alekseju Derovu.

Kas ir caureja un kā to iespējams atšķirt no vienkāršas šķidras vēdera izejas?

Klasiski par caureju var runāt tad, ja vēdera izeja ir biežāk nekā trīs reizes dienā. Vēdera izeja caurejas gadījumā parasti nav formēta, bet mīksta vai šķidra. Caureju var pavadīt arī citi simptomi ‒  temperatūra, asiņošana no taisnās zarnas, vēdera sāpes, tāpat slikta pašsajūta. Protams, viss atkarīgs no iemesla, kas vainojams pie caurejas rašanās.

Kādas pazīmes liecina, ka cilvēkam ir akūta caureja?

Caureja tiek dēvēta par akūtu, ja tā ilgst līdz divām nedēļām. Laika posmā no divām līdz četrām nedēļām mēs uzskatām, ka caureja ir persistējoša, bet pēc četrām nedēļām to jau atzīstam par hronisku. Parasti slimības iedala akūtās vai hroniskās, bet caurejas gadījumā ir papildu dalījums – persistējošs.

Kas notiek organismā, ja caurejas iemesls ir vīrusu infekcija? Kā to var atšķirt no pārtikas saindēšanās?

Ja ir notikusi saindēšanās ar pārtiku, visbiežāk vainojamas baktērijas. Vīrusa ierosinātājs ir pavisam cits. To gan var noteikt tikai laboratoriski. Simptomi baktēriju un vīrusu infekcijas gadījumā varētu būt salīdzinoši līdzīgi – vemšana, caureja, temperatūra, sāpes vēderā, galvassāpes, intoksikācija utt. Kaut gan parasti klasisko «vemšanas» vīrusu gaita ir maigāka, nekā baktēriju ierosināts process. Lai precīzi nošķirtu pārtikas saindēšanos, ko ierosina baktērijas, no vīrusa etioloģijas, ir jāņem palīgā laboratorija. Tikai jāatceras, ka vīrusi samērā ātri eliminējas jeb tiek izvadīti no organisma. Ja vīruss ir prom, mēs to nekonstatēsim. Līdz ar to, ja caureja ieilgst un turpinās piecas sešas dienas, jāskatās, vai bez vīrusa nav pievienojies vēl cits ierosinātājs. Tātad – jo ātrāk nodosim paraugus laboratorijā, jo ātrāk uzzināsim rezultātu.

Akūtas caurejas var atkārtoties. Kādi ir biežākie iemesli?

Cilvēkiem dzīves laikā akūta caureja atkārtojas salīdzinoši bieži, jo tā ir organisma aizsargreakcija.

Mēdz būt arī tāda vēdera izeja, ko dēvē par nekārtīgu, proti, kad caureja mijas ar aizcietējumiem. Šajā gadījumā biežāk var vainot kairinātu zarnu sindromu.

Iemesli akūtai caurejai var būt dažādi ‒ sākot no organiskiem un beidzot ar funkcionāliem. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir noskaidrot iemeslu, lai saprastu, kas konkrētajā gadījumā ir ierosinātājs – infekcija, kāda cita organiska vai arī funkcionāla slimība, un tad atbilstoši nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu. Tiklīdz mēs zinām cēloni, tad attiecīgi varam rīkoties. Tad kļūst skaidrs, no kā mums jāizvairās uzturā, kādas zāles jālieto, ko citu vēl varam iesākt utt.

Vai atkārtotas caurejas iemesls varētu būt nepabeigta un neadekvāta ārstēšana?

Protams, neatbilstoša ārstēšana varētu radīt atkārtotas epizodes. Bet es šajā gadījumā izvairītos no apzīmējuma akūta caureja. Es teiktu, ka tā ir caureja kā tāda. Bet neatbilstoša ārstēšana noteikti var radīt sekas.

Vai akūta caureja var izraisīt gastroenterītu? Kādas tam var būt sekas un komplikācijas?

Akūtu gastroenterītu var izraisīt dažādi iemesli. Visbiežāk tas var būt kāds no vēdera vīrusiem – rotavīruss vai norovīruss, tāpat varētu būt pārtikas toksikoinfekcija vai saindēšanās, ko izraisa baktērijas. Iespējami arī citi iemesli.

Būtībā caureja nav slimība, bet simptoms. Sekas un komplikācijas jebkuram gastroenterītam varētu būt tad, ja mēs neko nedarām vai rīkojamies neatbilstoši. Ja cilvēks ar vemšanu, caureju zaudē pārāk daudz šķidruma, tad varētu rasties smaga dehidratācija (atūdeņošanās). To vislabāk var redzēt bērniem – viņi var diezgan ātri dehidratēties. Ja tas turpinās, uz kopējā fona pieaug arī intoksikācija. Sekas var būt visai nepatīkamas. Savukārt cilvēkiem gados visbiežāk ir daudzas pavadošās slimības, piemēram, hroniskas sirds, aknu, nieru problēmas u.c. Līdz ar to neatbilstoša diagnostika un ārstēšana var novest pie nopietnām sekām – pat kalpot par nāves iemeslu.  

Ko var un vajag secināt pēc šķidro izkārnījumu izskata un apjoma? Kad ieteicams nekavējoties doties pie ārsta?

Kuram gan kādreiz dzīvē nav bijusi caureja! Ja caurejai līdzīga vēdera izeja ir reizi vai divas, mēs to parasti pārāk sāpīgi neuztveram. Bet, ja caureju pavada asiņošana no taisnās zarnas vai citi papildu simptomi (temperatūra, sāpes, progresējoša intoksikācija un viss, kas ar to ir saistīts) nekavējoties jādodas pie ārsta. Tādās situācijās iespējamas diezgan akūtas, tajā skaitā arī ķirurģiska rakstura, problēmas, kas prasa ātru vai pat neatliekamu iejaukšanos un ārstēšanu, lai neko nepalaistu garām un atbilstoši atrisinātu problēmu.

Kādas ir biežākās kļūdas, ko pacienti pieļauj pašārstējoties akūtas caurejas gadījumā?

Biežākā kļūda ir pati pašārstēšanās. Ja nu problēma ir nopietnāka, nevis tikai vēdera vīrusi, ar kuriem mēs vairāk vai mazāk mākam sadzīvot? Tad pastāv risks slimību ielaist. Cilvēki bez papildu veselības problēmām visbiežāk ar vēdera vīrusiem tiek galā dažu dienu laikā. Lielāka bēda parādās tad, ja caureju izraisījušas nopietnākas problēmas. Šādā situācijā pašārstēšanās varētu nedaudz notušēt simptomātiku un radīt mānīgu iespaidu, ka «var iztikt». Cilvēks visu laiku ir robežstāvoklī. Proti, viņam nav pārāk slikti, jo tad viņš uzreiz meklētu ārsta palīdzību, bet arī labi nav. Šādā stāvoklī iespējams eksistēt diezgan ilgi, bet slimība pa to laiku var progresēt un radīt nopietnākas briesmas organismam. Process kļūst hronisks un rada papildu bojājumus arī citos orgānos. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot patieso caurejas iemeslu. Turklāt pašārstēties, izmantojot zāles, kas bloķē zarnu kustības un bremzē peristaltiku (gremošanas traktā peristaltika pārvieto kuņģa un zarnu saturu uz anālās atveres pusi), neļaujot zarnu saturam iztukšoties, infekcijas gadījumā ir īpaši bīstami. Tas var radīt nopietnas problēmas zarnās. Slimības ierosinātājs un tā radītie toksīni vairs netiek ārā un turpina laimīgi dzīvot, zināmā mērā pat dzīrot. Tas var veidot toksisko dilatāciju, proti, zarnas var uzpūsties un radīt citas problēmas, piemēram, peritonītu, un aiziet līdz dzīvībai bīstamām sekām. Tāpēc pašārstēšanās ir ļoti bīstama lieta. 

Kāds ir akūtas caurejas ārstēšanas algoritms?

Sākotnēji jānosaka diagnoze ‒ jānoskaidro, kas konkrētajā gadījumā ir pie vainas. Atbilstoši tam mēs plānojam ārstēšanu. Ja vainīgs ir vīruss, nav jēgas dot pacientam antibiotikas, jo tā mēs varam tikai pasliktināt procesu. Vienīgais, ko mēs varētu un ko mums vajadzētu darīt, kamēr risinām problēmu vai noskaidrojam ierosinātāju, nedrīkst pieļaut dehidratāciju. Proti, jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai varētu kompensēt visus zaudējumus, ko rada caureja un/vai arī vemšana. Nekādā gadījumā es neaicinu ārstēties pašiem. Kamēr nav noteikta diagnoze, varētu izmantot absorbējošas vielas, piemēram, diosmektītu jeb balto mālu, tas darbojas gan kā adsorbents gan kā zarnu gļotādas pārklājējs, veidojot mehānisku barjeru un veicinot zarnas gļotādas epitēlijšūnu atjaunošanos, aktivēto ogli, varbūt probiotikas, kas var nedaudz piebremzēt caureju. Katrā ziņā ir jātiek skaidrībā. Ja tā ir autoimūna slimība vai ķirurģiskā ceļā risināma kaite, tādā veidā mēs pacientu neizārstēsim. Ja nepatīkamo situāciju radījis vēdera vīruss, tad minētās lietas varētu dot pozitīvu efektu. Savukārt, ja visas likstas būs radījušas baktērijas, tad tik un tā būs nepieciešama konkrēta specifiska ārstēšana.

Cilvēkiem ar jūtīgu veģetatīvo nervu sistēmu rodas tā saucamā «stresa caureja». Kādas būtu rekomendācijas šādos gadījumos?

Ja mēs skaidri esam noteikuši diagnozi, tad atbilstoši situācijai pacients varētu lietot gan spazmolītiķus, kas nedaudz atslābina zarnu muskulatūru, gan arī absorbējošas vielas ar savelkošu darbību, peristaltiku mazinošus līdzekļus. Arī probiotikas varētu palīdzēt. Gadījumos, ja ar simptomātiskiem līdzekļiem mēs caureju likvidēt nevaram, papildus varētu noderēt psihoterapeita konsultācija. Vēlos uzsvērt, ka vairāk psihoterapeita, nevis psihiatra konsultācija. Tikai kā pēdējais variants varētu būt papildu psihiatrisko līdzekļu pievienošana. Te pilnīgi noteikti nav runa par to, ka pacientam ir nopietni psihiskie traucējumi. Ir pierādīts, ka zarnas apmainās ar smadzenēm ar dažādiem signāliem un viena otru regulē. Taču šādu terapiju var nozīmēt tikai un vienīgi speciālists. Pašārstēšanās ir absolūti nepieļaujama.

Vīrusu vairošanās rezultātā tiek bojāta zarnu gļotādas barjera. Kādas ir paredzamās sekas, ja laicīgi un pareizi nesāksim ārstēt akūtu caureju?

Faktiski ir jārunā ne tikai par vīrusiem, bet par infekciozajiem aģentiem. Neapšaubāmi, ja gļotādas barjera ir bojāta, atsevišķi toksīni un ierosinātāji varētu iekļūt dziļāk zarnu sieniņā un radīt papildu iekaisuma reakciju. Ir aprakstīts, ka atsevišķos gadījumos tas ir viens no faktoriem, palīgmehānismiem nopietnāku autoimūnu slimību attīstībai. Šādu gadījumu izvērtēšanā noteikti būtu jāiesaistās speciālistam. Jāpiebilst, ka pie jebkuras infekcijas gļotādas barjera būs vairāk vai mazāk bojāta. Parasti bojājumi nav lieli, jo mūsu organisms ir diezgan spēcīgs un ar to māk cīnīties. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi noteikt diagnozi, lai izvēlētos atbilstošu terapiju un palīdzētu zarnām atjaunoties.

Dabīgas izcelsmes baltais māls jeb diosmektīts absorbē patogēnus un stiprina gļotu barjeru. Kāpēc ir tik svarīgi pasargāt zarnu gļotādas šūnas?

Ir svarīgi pasargāt zarnu gļotādas šūnas, lai varētu palīdzēt atjaunoties zarnu sieniņai un tādā veidā nodrošināt tās integritāti. Šajā gadījumā diosmektīts darbojas gan kā sava veida izolators, gan kā cements, neļaujot toksīniem tikt līdz zarnu sieniņām, tādējādi uzlabojot situāciju zarnās. It sevišķi, ja ir runa par infekcijas ģenēzes caureju. Pateicoties diosmektītam, toksīni un pārējie patogēni vieglāk izvadās no zarnām un mazāk šķērso zarnu barjeru.

Vai caurejas ārstēšanai diosmektīts būs pirmās izvēles zāles? Kāpēc?

Mēs jau runājām par akūtas caurejas ārstēšanu un pašārstēšanos, par to, ko mēs paši varam darīt lietas labā. Šajā situācijā tieši absorbējošie medikamenti varētu līdzēt. Tas ir viens no līdzekļiem, ko pacients var lietot mājās, kamēr meklē ārsta palīdzību, ja tāda nepieciešama. Ir vairākas citas lietas, kas nepieciešamas, lai atjaunotu zarnu barjeru, tostarp cinks, arī D vitamīns utt.

Kādi ir jūsu ieteikumi caurejas profilaksei?

Profilakse ir stipri nosacīta, jo pilnībā izvairīties no caurejas nevar. Caureja savā ziņā ir noderīga aizsargfunkcija. Tā ir organisma specifiska aizsargreakcija, kas palīdz regulēt procesus, kas notiek zarnās. Protams, ja process jau aizgājis nepareizās sliedēs, proti, tas kļuvis hronisks un tādējādi rada briesmas organismam, tad sākas apburtais loks un caureja mums vairs nav palīgs. Bet sākotnēji tā palīdz izvadīt no organisma nevajadzīgās lietas un aģentus, kas tajā sakrājušies.

Profilaktiskie pasākumi ir ļoti atkarīgi no potenciālā izraisītāja. Noteikti derētu atcerēties – nevajag lietot uzturā pastāvējušus produktus, it īpaši pienu un tā izstrādājumus, kas atradušies tiešu saules staru ietekmē. Arī no olām, zivīm mēs varam saņemt kādu sliktu ierosinātāju, kas var radīt caureju. Laikā, kad ir rota- vai norovīrusa epidēmija (parasti par to ziņo), īpašu uzmanību vajadzētu pievērst higiēnas prasību ievērošanai. Higiēnas prasības ir jāievēro arī ikdienā, jo šādā veidā iespējams minimizēt infekciozas ģenēzes caureju. Taču, kā jau minēju, pilnībā no caurejas izvairīties nevar, un laikam tas arī nebūtu vajadzīgs. 

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Ipsen Pharma.