Jūties noguris, vienaldzīgs vai nespēj iemigt? Psihiatrs nosauc iespējamos iemeslus

Kā atpazīt galējas stresa izpausmes un ko ar tām iesākt, portālam "Mammamuntetiem.lv" stāsta psihiatrs, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs Elmārs Tērauds.

Labais un sliktais stress

“Ar stresu diendienā dzīvojam mēs visi. Ne vienmēr tas ir kaut kas slikts,” stāsta Elmārs Tērauds. Reizēm stress var būt labvēlīgs, un tad to dēvē par eistresu. 

Tas visbiežāk ilgst īsu brīdi, sniedz papildu enerģiju, veicina motivāciju darboties un fokusēties, uzlabo veiktspēju un produktivitāti. 

Otrs stresa paveids – distress – ir pārlieku intensīvs, traucē cilvēkam funkcionēt un rada psihosomatiskas reakcijas. Tas var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, izraisa trauksmi, izdegšanu, mazina enerģiju un produktivitāti. Lai to novērstu, ierastās stresa pārvarēšanas stratēģijas daudz nepalīdz.

Kas izraisa distresu?

Gandrīz visi, kas pārdzīvojuši ārkārtas situācijas, piedzīvo distresu. Pēdējo gadu laikā iemeslu distresam bijis ne mazums: 

• Covid-19, kas daudziem iedragājis ekonomisko situāciju, personiskās attiecības un veselību;
• karš tepat netālu, Ukrainā;
• jaunie apkures tarifi.

Lai gan kopumā lielākajai daļai cilvēku distresa izpausmes ir līdzīgas un laika gaitā mazinās, 22% traumatiskus notikumus pārdzīvojušu cilvēku pat 10 gadu laikā pēc ārkārtējās situācijas attīstās depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms vai pat šizofrēnija. Tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt stresu un vērsties pēc palīdzības.

Kādas ir sadzīvisku problēmu sekas?

Vienas no biežāk izplatītajām stresa sekām ir adaptācijas traucējumi. Tos visbiežāk izraisa:

• sadzīviski notikumi – atlaišana no darba, konflikti ģimenē, šķiršanās, problēmas ar likumu, materiāls zaudējums, uzņēmuma bankrots;
• nespēja iedzīvoties jaunā vidē – skolā, dienestā, darbā;
• nokļūšana slimnīcā vai fiziska slimība.

Tam raksturīgs nepārtraukts emocionāls vai fizisks nogurums, motivācijas trūkums darbā un sadzīvē, lejupslīde darba sniegumā, vienaldzība pret rezultātu, neapmierinātība, cinisms, saskarsmes problēmas – konflikti vai norobežošanās, uztveres problēmas, fokusēšanās uz negatīvo, nevajadzīguma sajūta.

Kā novērst adaptācijas traucējumus

Parasti adaptācijas traucējumi nav ilgāki par sešiem mēnešiem, tomēr ieilgusi depresīva reakcija iespējama pat līdz diviem gadiem. Te liela nozīme ir cilvēka personībai, uzsver psihiatrs. Kopumā cilvēki ar adaptācijas traucējumiem mazāk rūpējas par sevi, savu veselību un miega higiēnu, mēdz aizrauties ar alkohola un miega līdzekļu lietošanu, var iedzīvoties reālās fiziskās veselības problēmās.

Liela nozīme ir tam, vai cilvēks sporto, iet svaigā gaisā, tiekas ar draugiem, spēj kādam uzticēties, atturas no alkohola un psihoaktīvu vielu lietošanas. 

Ja paša spēkiem tomēr neizdodas tikt galā, būtu svarīgi vērsties pēc palīdzības un problēmu neielaist: derēs atbalsta psihoterapija, krīzes intervence, apkārtējo atbalsts un empātija, jūtu ventilēšana, grupu psihoterapija. Medikamentu nozīmēšana atkarīga no traucējumu simptomātikas, intensitātes un ilguma – par to lems ārsts.

Kāpēc attīstās posttraumatiskā stresa simptomi?

Atšķirībā no adaptācijas traucējumiem PTSS izraisa katastrofiski notikumi jeb lietas, ko nav iespējams ietekmēt vai mainīt.

Ārkārtēja stresora – piekaušanas, izvarošanas un cita veida vardarbības, ceļu satiksmes negadījuma, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas rezultātā – vispirms rodas akūta stresa reakcija. 

Ja stresors ir novērsts, reakcijai būtu jāmazinās pēc 8–72 stundām, tomēr trīs mēnešu laikā pēc notikušā var attīstīties PTSS.

Cilvēkiem ar PTSS raksturīgas:

• uzmācīgas atmiņas par pārciesto situāciju – uzmācīgas domas, murgaini sapņi, pagātnes uzplaiksnījumi;
• izvairīšanās no situācijām, cilvēkiem, sarunām, vietām, kas atgādina par notikušo;
• kairināmības simptomi – nespēja iemigt un gulēt, dusmas vai naidīgums, aizdomīgums, piesardzīgums, koncentrēšanās grūtības, pārspīlēta reakcija izbīļa gadījumā;
• disociatīvie simptomi – atmiņas traucējumi, depersonalizācija. PTSS var rasties jebkurā dzīves brīdī pēc traumatiskā notikuma, bet lielākoties simptomi parādās.

Kas var palīdzēt

Gandrīz pusei PTSS pacientu novēro pilnīgu atveseļošanos trīs mēnešu laikā pēc simptomu parādīšanās. Dažiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēts PTSS, var rasties pastāvīgi simptomi, kas bez pārtraukuma ilgst mēnešiem vai pat gadiem.

Simptomi var arī atkārtoties dzīves laikā, ja cilvēks sastopas ar līdzīgu traumatisku notikumu vai apstākļiem, kas par to atgādina. 

Līdzēt var psihoterapija. “Ja cilvēks ir saskāries ar jebkuru ārkārtas situāciju, nevajag baidīties lūgt palīdzību – kaut vai pastāstīt par savām izjūtām ģimenes ārstam,” uzsver dakteris Tērauds. “Bet, iespējams, vēl lielāka nozīme ir līdzcilvēkiem, kuri pamana, ka ar tuvinieku vai draugu kaut kas nav īsti labi un nepaliek vienaldzīgi.”